SAŅEM PALĪDZĪBU, NEVIS NOSODĪJUMU

Andris (saprotamu iemeslu dēļ uzvārdu neminēsim) bija notiesāts nosacīti uz diviem gadiem par zādzību. Tiesas uzliktie pienākumi: piecu darba dienu laikā reģistrēties dienestā, nemainīt dzīvesvietu, piedalīties probācijas programmās un no plkst. 22:00 līdz 5:00 atrasties savā dzīvesvietā. Iepriekš divas reizes sodīts: ar brīvības atņemšanu un ar piespiedu darbiem. Precējies, septiņu bērnu tēvs. Aptuveni tāds īsumā ir Andra atskats par laiku, kad viņš atradās Valsts probācijas dienesta Ludzas teritoriālās struktūrvienības (VPD Ludzas TSV) uzraudzībā.

— Pirmo reizi uz  Ludzas TSV gāju ar neziņu. Dienests jauns, iepriekš ar tādu nebiju saskāries. Domāju, ka vienkārši vajadzēs atzīmēties. Izrādījās, ka probācijas dienesta darbs vērsts uz to, lai cilvēks sāktu pats apzināties savas vājās vietas un, mainot attieksmi, uzskatus, vairs nepieļautu vecās kļūdas, — saka Andris. Viņš arī norāda, ka pirms uzraudzības nedomāja, ka viņam vajadzīga palīdzība, lai tiktu galā ar savu atkarību – alkoholu. Centās ierobežot tā patēriņu, atturēties, cīnīties ar iekāri, bet, kā izrādījās, ar savu cenšanos vien bija par maz.

Pēc pirmās tikšanās reizes ar Andri lietas vadītāja secināja, ka būtiskākais kriminogēnais fak­tors (apstāklis, kas var veicināt jauna noziegu­ma izdarīšanu) Andrim ir tieši alkohola lieto­ša­na. Visi agrāk veiktie noziedzī­gie nodarījumi izdarīti reibumā. Viņš tika iesaistīts probācijas programmā Vielu lietošanas menedžments.  — Nodarbībās ieguvu informāciju, līdz kurai iepriekš nebiju aizdomājies. Ar interesi piedalījos un pildīju vi­sus uzdevumus. Patika atmosfēra un darbs pašam ar sevi, — saka Andris. Par pārsteigumu visiem, vienā no pirmajām nodarbībām Andris piecēlās un paziņoja: — Es esmu atkarīgs no alkohola lietošanas!. Tieši šo atzīšanos lietas vadītāja pacietīgi bija gaidījusi. Andris turpina: — Lu­dzas TSV man piedāvāja braukt ārstēties uz sociālās rehabilitā­cijas centru Akrona. Piekritu. Nāca klāt jauna informācija, un sāku pārvērtēt savas vērtības. Apzinājos, ka var labi justies un sasniegt labsajūtu arī bez alkohola. Paldies vēlos pateikt arī pašvaldībai, kura ar lietas vadītājas gādību daļēji finansēja manu ārstēšanos Akronā.

Papildus tiesas uzliktajiem pienākumiem Andrim bija jāpil­da arī amatpersonu likumīgās prasības. Grūtības sagādāja tas, ka divas reizes mēnesī, bija jā­brauc uz dienestu atzīmēties.             — Pirmkārt, pēc tam ilgi bija jānīkst un jāgaida autobuss, otrkārt, tam vajadzēja papildus finanses — viens brauciens uz Ludzu un atpakaļ man izmaksāja Ls 2,20, — atceras Andris. Tiesas uzliktos pienākumus gan bija samērā viegli izpildīt. Es zināju, ko man drīkst un ko nedrīkst darīt. Naktīs atrasties mājās man nesagādāja grūtības, jo neesmu nekāds klaiņotājs.

Viņš atzīst, ka probācijas dienests bija vairāk kā palīdzības dienests. Patika, ka no lietas vadītājas puses bija ieteikumi turpmākai rīcībai, nevis pavēles. Arī attieksme bija vienlīdzīga. — Nebiju pakāpienu zemāk tāpēc, ka esmu likum­pārkāpējs. Mani nepazemoja un nenoniecināja, bet centās palīdzēt, — tā Andris.

Tomēr VPD uzdevums ir ne tikai palīdzēt, bet arī uzraudzīt un kontrolēt. Regulāri tiek iegūta informācija no valsts un pašval­dību iestādēm, veiktas pārbaudes, vai uzraudzības laikā nav izdarīti administratīvie pārkāpumi, vai nav ierosināts jauns kriminālpro­cess, vai uzraugāmais ievēro visus pienākumus. Protams, arī Andrim bija pārkāpumi, kam par iemeslu bija alkohola lietošana. Viņš saņēma brīdinājumus un rakstīja paskaidrojumus.

Tagad dzīve iedalās divos pos­mos: pirms un pēc probācijas die­nesta. Alko­holu viņš vairs nelieto. Strādā pagastā par Ls 100 stipendiju. Ģimenes locekļi ir priecīgi, ka mainījusies ikdienas dzīve – Andris vairs nesēž ar pudeli, bet strādā. Plāno izremon­tēt kūti un māju. Vēlas uzcelt arī pirti. Nodarbojas ar aitkopību. Andris saka: — Lielā mērā esmu apmie­rināts ar savu dzīvi. Ludzas TSV darbinieku darbs nebija veltīgs, un valsts nauda manis ārstēšanai tika izlietota lietderīgi. Nav alko­hola, nav arī likum­pār­kāpu­mu. Šobrīd esmu brīvs cil­vēks, bez uzraudzības. Zinu, ka jebkurā brīdī varu aiziet uz pro­bāciju parunāt ar darbiniekiem. Atzinīgi vērtēju to, ka man bija tāda iespēja – uzraudzība.

Protams, katram klientam ir nepieciešama individuāla pieeja un cilvēciskas, vienlīdzīgas un saprotošas savstarpējās attie­cības, bet arī kontrole nevar izpalikt. Andra stāsts ir viens no Ludzas TSV pozitīvajiem piemē­riem. Uzraudzības beigās Andris centās risināt arī savu dēlu alkohola lietošanas problēmas, bet, tiesa, bez īpašiem panāku­miem. — Cilvēkiem jāapzinās, ka nekas nenotiek tāpat vien. Lai cīnītos ar savām problēmām, atkarībām, vispirms ir jāvēlas tās atrisināt. Ir jābūt pārliecībai, ka tu to vari. Tikai tad jāmeklē palīdzība ārpusē. Ja redzēs, ka tu centies, tad tev arī spēs palīdzēt, — iesaka Andris.

Inga  TABŪNE -  LIPSKA