KĀ LATGALES PAŠVALDĪBAS DALĪJA STIPRAJĀS UN VĀJAJĀS
22. decembris bija ļoti nozīmīga diena Latgalei. Tika lemts par to, kurām pašvaldībām piešķirt īpaši atbalstāmās teritorijas statusu, tātad atzīt par vājām, un kurām — attīstības centra statusu, tātad atzīt par stiprām.
Šis temats dziļi aizskāra Latgales pašvaldību vadītājus, īpaši dalījums stiprajās un vājajās.
Regulāri notiek pašvaldību, kam piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, saraksta pārskatīšana. Ludzas rajonā šis statuss bija visām pašvaldībām.
Nu bija pienācis kārtējais saraksta pārskatīšanas laiks. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ierosināja piemērot citu metodiku, saskaņā ar kuru daudzas Latgales pašvaldības zaudēja šo statusu. Starp tām — arī Ludzas novads. Par to, ka būs pavisam cita pieeja, bija zināms jau sen, taču pašvaldību vadītāji vilcinājās līdz pēdējam.
Latgales plānošanas reģiona padomes sēdē 11. decembrī piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības plānošanas departamenta direktores vietniece Indra Ciukša, kas iepazīstināja ar ministrijas redzējumu: — Ministrija sadalīja pašvaldības stiprajās un vājajās. Pirmās varēs saņemt līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas, kas paredzēta reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmei. Tāda ir Eiropas nostādne. Otrās saņems palīdzību no Lauku atbalsta dienesta. Es aicinu jūs atbalstīt ministrijas piedāvāto sarakstu. Ja jūs vēlaties, lai visas pašvaldības saņem īpaši atbalstāmās teritorijas statusu, jūs zaudēsiet iespēju pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Klātesošajiem nepatika, ka pašvaldības tika sadalītas vājajās un stiprajās. Bez tam pievērsiet uzmanību vēl kādai niansei. Vājajām pašvaldībām, kas sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, nāksies ieguldīt projektos 25% savu līdzekļu, bet stiprajām pašvaldībām, kas sadarbosies ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, līdzfinansējums būs tikai 15%. Turklāt vēl nav arī skaidrs, kad un ar kādiem nosacījumiem fonds sāks strādāt.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Rita Strode ierosināja pagaidām nedot galīgo atbildi, bet apsvērt visus plusus un mīnusus. Bet Indra Ciukša piezīmēja, ka lēmums jāpieņem līdz 22. decembrim.
18. decembrī Latgales plānošanas reģiona locekļi sapulcējās vēlreiz. Un atkal sāka spriest par to, kā būtu pareizi rīkoties: piekrist ministrijas ierosinātajam vai palikt pie sava — visa Latgale ir īpaši atbalstāmā teritorija. Riebiņu novada vadītājs Ilmārs Meluškāns ierosināja, lai šis statuss tiktu piešķirts visām Latgales pašvaldībām un tās varētu pretendēt gan uz Lauku atbalsta dienesta, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
Visi nosprieda, ka jābrauc uz ministriju un jārunā ar Edgaru Zalānu. Bet pēkšņi kļuva skaidrs, ka laika pārrunām vairs nav atlicis: 18. decembris ir piektdiena, bet 22. decembris — otrdiena, kad Rīgā notiks Nacionālās reģionālās padomes sēde, kurā tiks apstiprināts īpaši atbalstāmo teritoriju statuss visā Latvijā. Sāka zvanīt pašam ministram, lai mēģinātu atrisināt jautājumu telefoniski. It kā vienojās, ka Latgale šo statusu nezaudēs. Taču tā bija telefoniska vienošanās, nekāds dokuments parakstīts netika. Tātad atlika vien gaidīt 22. decembri.
Otrdien tika pieņemts kompromisa lēmums: 2010. gadā atstāt visu tā, kā ir, bet no 2011. līdz 2012. gadam darīt tā, kā vēlējās ministrija: mūsu rajonā īpaši atbalstāmās teritorijas statusu piešķirt Ciblas, Kārsavas, Zilupes novadam, bet Ludzas novadam — nē.
Sergejs TIMOFEJEVS
