KĀ LATGALES PAŠVALDĪBAS DALĪJA STIPRAJĀS UN VĀJAJĀS

22. decembris bija ļoti nozīmīga diena Latgalei. Tika lemts par to, kurām paš­valdībām piešķirt īpaši atbalstāmās teritorijas statusu, tātad atzīt par vājām, un kurām — at­tīstības centra sta­tusu, tātad atzīt par stiprām.

Šis temats dziļi aiz­skāra Latgales paš­valdību vadītājus, īpaši dalījums stiprajās un vājajās.

Regulāri notiek pašvaldību, kam pie­šķirts īpaši atbalstā­mās teritorijas statuss, saraksta pārskatīšana. Ludzas rajonā šis statuss bija visām pašvaldībām.

Nu bija pienācis kārtējais saraksta pārskatīšanas laiks. Reģionālās attīstības un paš­val­dību lietu ministrija ierosināja piemērot citu metodiku, saskaņā ar kuru daudzas Latgales pašvaldības zaudēja šo statusu. Starp tām — arī Ludzas novads. Par to, ka būs pavisam cita pieeja, bija zināms jau sen, taču pašvaldību vadītāji vilcinājās līdz pēdējam.

Latgales plānošanas reģiona padomes sēdē 11. decembrī piedalījās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Attīstības plānošanas departa­menta direktores vietniece Indra Ciukša, kas iepazīstināja ar ministrijas redzējumu: — Mi­nistrija sadalīja pašvaldības stiprajās un vājajās. Pirmās va­rēs saņemt līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas, kas paredzēta reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmei. Tāda ir Eiropas nostādne. Otrās saņems palīdzību no Lauku atbalsta dienesta. Es aicinu jūs atbalstīt ministrijas piedāvāto sarakstu. Ja jūs vēlaties, lai visas pašval­dī­bas saņem īpaši at­balstā­mās teritorijas statusu, jūs zaudēsiet iespēju pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Klātesošajiem nepatika, ka pašvaldības tika sadalītas vājajās un stiprajās. Bez tam pievērsiet uzmanību vēl kādai niansei. Vājajām pašvaldībām, kas sadar­bosies ar Lauku atbalsta dienestu, nāksies ieguldīt projektos 25% savu līdzekļu, bet stiprajām pašvaldībām, kas sadarbosies ar Eiropas Reģio­nālās attīstības fondu, līdzfinan­sē­jums būs tikai 15%. Turklāt vēl nav arī skaidrs, kad un ar kādiem nosacījumiem fonds sāks strādāt.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdē­tāja Rita Strode ierosināja pagaidām nedot galīgo atbildi, bet apsvērt visus plusus un mīnusus. Bet Indra Ciukša piezīmēja, ka lēmums jāpieņem līdz 22. decembrim.

18. decembrī Latgales plānošanas reģiona locekļi sapulcējās vēlreiz. Un atkal sāka spriest par to, kā būtu pareizi rīkoties: piekrist ministrijas ierosinātajam vai palikt pie sava — visa Latgale ir īpaši at­balstā­mā teritorija. Riebiņu novada vadītājs Ilmārs Meluškāns ierosināja, lai šis statuss tiktu pie­šķirts visām Latgales paš­valdībām un tās varētu preten­dēt gan uz Lauku atbalsta die­nesta, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Visi nosprieda, ka jābrauc uz ministriju un jārunā ar Edgaru Zalānu. Bet pēkšņi kļuva skaidrs, ka laika pārrunām vairs nav atlicis: 18. decembris ir piektdiena, bet 22. decembris — otrdiena, kad Rīgā notiks Nacionālās reģionālās padomes sēde, kurā tiks apstiprināts īpaši atbalstāmo teritoriju statuss visā Latvijā. Sāka zvanīt pašam ministram, lai mēģinātu atrisināt jautājumu telefoniski. It kā vienojās, ka Latgale šo statusu nezaudēs. Taču tā bija telefo­niska vienošanās, nekāds doku­ments parakstīts netika. Tātad atlika  vien  gaidīt  22. decem­bri.

Otrdien tika pieņemts kom­promisa lēmums: 2010. gadā atstāt visu tā, kā ir, bet no 2011. līdz 2012. gadam darīt tā, kā vēlējās ministrija: mūsu rajonā īpaši atbalstāmās teritorijas sta­tusu piešķirt Ciblas, Kārsavas, Zilupes novadam, bet Ludzas novadam — nē.

Sergejs  TIMOFEJEVS