TRĪS SIMTI GADU STIGLOVAS BAZNĪCAI
Svētdien, 23. augustā, Latviešu Stiglovā, ciemā, kur ir tikai 47 patstāvīgie iedzīvotāji, bija ieradušies vairāki simti (cilvēki lēš, ka varētu būt ap četri simti) viesu. Stiglovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca svinēja 300 gadu jubileju.
Šai nozīmīgajā dienā senajā dievnamā notika arī Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa vizitācija. Svētajā Misē piedalījās kaimiņu draudžu prāvesti. Bija ieradušies jaunizveidotā Kārsavas novada vadība. Daudzi jaunieši tieši šai dienā saņēma iestiprināšanas sakramentu.
Draudze sava prāvesta Andra Jonāna vadībā bija ilgi un rūpīgi gatavojusies svētkiem. Tie arī izdevās skaisti. Kā allaž, Stiglovas baznīcā svētsvinīgu noskaņu radīja kora (vad. I. Dovgiallo) dziedāšana. Sakopta bija dievnama apkārtne, svētkiem izrotāta ēka. Stiglovas baznīcas uzturēšanu vienmēr ir atbalstījusi Mērdzenes pagasta pašvaldība. Pirms dažiem gadiem dievnamā tika rīkots Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums, jo Stiglovas baznīca bija 100 sakoptāko Latvijas kultūras pieminekļu skaitā.
Uzziņa
Stiglovas katoļu baznīcas būve pabeigta 1709. gadā. Tās celtniecību atbalstīja bīskaps Miķelis Poplavskis. Baznīca gan atradās nevis Stiglovā, bet Pudinavā (vietā, kur vēlāk ierīkots sporta laukums). 60 gadus pēc uzcelšanas, 1769. gadā, baznīcu pārcēla uz Stiglovu. Tā kā tā bija koka būve, pēc pārvešanas tā nemainīja ārējo veidolu. Baznīcai ir akmens pamati, tās teritoriju ierobežo akmens žogs, kas ir saglabājies arī tagad. Torņi pēdējo reizi pārbūvēti 1929. gadā. Baznīcai piederējuši arī lieli īpašumi.
Draudzes galvenie svētki ir 23. aprīlī par godu svētajam Jurim.
Vanda ŽULINA
