TRĪS SIMTI GADU STIGLOVAS BAZNĪCAI

Svētdien, 23. augustā, Latviešu Stiglovā, ciemā, kur ir tikai 47 patstāvīgie iedzī­votāji, bija ieradušies vairāki simti (cilvēki lēš, ka varētu būt ap četri simti) viesu. Stig­lo­vas Svētā Krusta pagodinā­šanas  Romas katoļu baznīca svinēja 300 gadu jubileju.

Šai nozīmīgajā dienā senajā dievnamā notika arī Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa vizitācija. Svētajā Misē pie­dalījās kaimiņu draudžu prāvesti. Bija ieradušies jaunizvei­dotā Kārsavas novada vadība. Daudzi jaunieši tieši šai dienā saņēma iestiprināšanas sakramentu.

Draudze sava prāvesta Andra Jonāna vadībā  bija ilgi un rūpīgi gatavojusies svētkiem. Tie arī izdevās skaisti. Kā allaž, Stiglo­vas baznīcā svētsvinīgu noskaņu radīja kora (vad. I. Dovgiallo) dzie­dā­šana. Sakopta bija diev­nama apkārtne, svētkiem izrotāta ēka. Stiglovas baznīcas uzturēša­nu vienmēr ir atbalstījusi Mērdze­nes pagasta pašvaldība. Pirms dažiem gadiem dievnamā tika rī­kots Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums, jo Stiglovas baz­nīca bija 100 sakoptāko Lat­vi­jas kultūras pieminekļu skaitā.

Uzziņa

Stiglovas katoļu baznīcas būve pabeigta 1709. gadā. Tās celtniecību atbalstīja bīskaps Miķelis Poplavskis. Baznīca gan atradās nevis Stiglovā, bet  Pudinavā (vietā, kur vēlāk ierīkots sporta laukums). 60 gadus pēc uzcelšanas, 1769. gadā, baznīcu pārcēla uz Stiglovu. Tā kā tā bija koka būve, pēc pārvešanas tā nemainīja ārējo veidolu. Baznīcai ir akmens pamati, tās teritoriju ierobežo akmens žogs, kas ir saglabājies arī tagad. Torņi pēdējo reizi pārbūvēti 1929. gadā. Baznīcai piederējuši arī lieli īpašumi.

Draudzes galvenie svētki ir 23. aprīlī par godu svētajam Jurim.

Vanda  ŽULINA