JAUNA IDEJA — LUDZĀ ĀRSTĒT SLIMNIEKUS NO KRIEVIJAS
Par Ludzas slimnīcas turpmāko likteni cirkulē visdažādākās baumas. Sākot ar to, ka visu atdos Rēzeknes slimnīcai, beidzot ar iespēju pārdot izsolē. Izkliedēsim tās abas uzreiz. Slimnīca joprojām paliek Ludzas novada pašvaldības īpašums, un šobrīd tiek strādāts pie ieceres piesaistīt tai klientus no Krievijas.
Slimnīcu privātās rokās neatdeva
Pirms divām nedēļām raidījuma Nekā personīga sižetā mūsu slimnīcas vārds izskanēja pa visu Latviju. Lietas būtība sekojoša. Ir tāda organizācija Veselības aprūpes fonds, kuras mērķis ir pilnīga vai daļēja mazo slimnīcu privatizācija. Pirmā tāda ir Aizkraukles slimnīca. Fonds kļuva par slimnīcas, kura atrodas smagā finanšu situācijā, privātu partneri (ierosināja pašvaldībai privatizēt slimnīcu). Turklāt par fonda īpašniekiem nekas nav zināms. Nav izslēgts, ka aiz tā stāv medikamentu tirdzniecības kompānija Recipe Plus. Iespējams, Recipe Plus grib izveidot plašu tirdzniecības tīklu, iekļaujot tajā savas poliklīnikas un slimnīcas. Šādās iestādēs ārsti varēs izrakstīt receptes tikai par kompānijas produkciju. Tai pašā laikā Recipe Plus apgalvo, ka ar šo fondu tai nav nekāda sakara. TV sižetā tika stāstīts, ka fonds izrādījis interesi jau gandrīz par 10 slimnīcu privatizāciju, t. sk. arī par Ludzas slimnīcu.
Taču slimnīcas vadītājs Juris Atstupens domes sēdē 22. oktobrī deputātiem paziņoja, ka nekādas oficiālas pārrunas par slimnīcas privatizāciju nav notikušas.
— Vasarā es piedalījos seminārā par valsts un privātās partnerības jautājumiem. Dzirdēju šī fonda piedāvājumus. Taču nekas būtisks un pārliecinošs tur neizskanēja. Ar to viss arī beidzās. Neviens mani tā arī nav uzmeklējis. Tagad fonds ienācis Aizkraukles slimnīcā. Kaut kas jau tur notiek, taču ne pārāk pārliecinoši, — pastāstīja J. Atstupens.
Klientu meklējumi ārvalstīs
Taču J. Atstupens nav sēdējis dīkā.
— Par savu mērķi uzskatu iestādes, personāla saglabāšanu un iespēju ārstēt vietējos iedzīvotājus. Izskatīju visdažādākos variantus. Nebūtu par ļaunu piesaistīt bagātos ārzemniekus, kas par maksu varētu pie mums ārstēties. Taču arī šiem ārzemniekiem nemaz tik spoži neiet. Ir daudz dažādu šķēršļu. Biju domājis par darbu ar slimniekiem no Zviedrijas, ar ebrejiem no Izraēlas. Tagad strādāju Krievijas virzienā. Satikos ar Sergeju Dolgopolovu, kuram ir liela pieredze sadarbībā ar Maskavu. Tikos ar Krievijas vēstnieka Latvijā padomnieku ekonomikas jautājumos. Viņiem ir interese par šādu priekšlikumu. Taču tā bija tikai pirmā tikšanās, un ko vairāk konkrēti sacīt vēl ir pāragri, — turpināja J. Atstupens.
Te jāizdara neliela atkāpe un jāpaskaidro. Sergejs Dolgopolovs ir Rīgas domes Attīstības komitejas priekšsēdētājs. Bet Rīgas dome S. Dolgopolova personā ir sākusi pārrunas ar Krievijas vēstniecību par iespējām ārstēties Rīgas 1. slimnīcā (tagad tur tikai ambulance un dienas stacionārs) tiem Krievijas militārajiem pensionāriem, kas dzīvo Latvijā. Runa ir par pieklājīgu summu — 3,1 milj. latu. Tieši šādu summu šiem mērķiem Krievija šogad atvēlējusi Latvijai.
Viens no variantiem — Sebeža
J. Atstupens uz Maskavu vai uz militārpersonām nemērķē, viņš gribētu atrast klientus kur tuvāk, piemēram, Sebežā.
— Esmu jau runājis ar Sebežas slimnīcas galveno ārstu. Interese ir. Viņš gribētu redzēt mūsu ārstus savā slimnīcā, bet mums ir vēlme redzēt viņu maksātspējīgos slimniekus savā slimnīcā, — tā J. Atstupens.
Pagaidām tas ir viss tikai idejas līmenī. Priekšā — nopietnas pārrunas. Pēc pāris nedēļām J. Atstupens un novada vadība dosies uz Sebežu.
Rēzekne — Ludza: katrs paliek pie sava
Toties iestrēgušas sarunas par Rēzeknes un Ludzas slimnīcu apvienošanu. 13. oktobrī notika pirmā oficiālā pašvaldību un slimnīcu vadības tikšanās. Katrs palika pie sava viedokļa — tā šo tikšanos raksturoja J. Atstupens: — Rēzekne piedāvāja mums sniegt LORa pakalpojumus, visu pārējo atstājot sev. Taču nav jēgas apvienoties, ja mūsdienīgā aparatūra un operāciju bloks netiek izmantots.
Bet Rēzeknes slimnīcas valdes loceklis Jānis Jukna avīzē Panorama Rezekne izskaidrojis savu viedokli: — Pašreiz dalīt naudu pēc apvienoto trauku principa ir nerentabli. Tādā gadījumā ne Ludza, ne Rēzekne nespēs strādāt kvalitatīvi. Cita lieta, ja Ludza varētu sniegt specializētu palīdzību, kādu to vai citu iemeslu dēļ nesniedz Rēzekne. Piemēram, ja mēs neesam spējīgi pacientiem sniegt LORa pakalpojumus, šos slimniekus varētu sūtīt uz Ludzu. Šādā gadījumā Rēzeknes slimnīca pat būtu ar mieru atteikties no daļas kvotu, kas piešķirtas šim medicīnas pakalpojuma veidam. No savas puses mēs būtu gatavi turpināt pārrunas, taču neesam gatavi dalīties savos līdzekļos. Galvenokārt tāpēc, ka Ludzas slimnīcai ir 6 milj. latu lielas parādsaistības, bet Rēzeknes slimnīcai kredītsaistību vispār nav.
Nespēja vienoties vēl nav traģēdija. Mūsu slimnīca var būt izņēmums.
J. Atstupens pastāstīja, ka viņam bijusi tikšanās ar veselības ministri Baibu Rozentāli, un viņa sacīja, ka gadījumā, ja visi striķi trūks, nav izslēgts, ka valdība varētu pieņemt īpašu lēmumu tieši par Ludzas slimnīcu. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā būtu nauda arī bez apvienošanās.
Ātrās palīdzības dienests — jaunā vietā
Deputāti nolēma slēgt līgumu ar Neatliekamās palīdzības dienestu par telpu nomu Rundēnos. Tā ir bijusī pagasta padomes ēka. Dienests īrēs 59,7 m² lielu platību un maksās ne tikai par telpu īri, bet arī pusslodzi apkopējai. Līgums noslēgts uz vienu gadu. Visu laiku viņi tur nepaliks. Domes priekšsēdētājas vietniece Alīna Gendele atzīmēja: kolīdz tiks izremontēta bērnudārza ēka, ātrie pārcelsies uz turieni.
Bez tam J. Atstupens noslēdzis līgumu ar Neatliekamās palīdzības dienestu par telpu nomu Ludzā. Finanšu komitejas sēdē viņš informēja, ka līgums ir izdevīgs.
— Mēs viņiem piedāvājām izvēlēties no vairākiem variantiem. Bija runa par infekcijas nodaļu, kura pašlaik stāv tukša. To varējām iznomāt tikai par komunālajiem maksājumiem. Tagad tur atslēgta centrālā apkure, būtu labi, ja telpas sāktu apkurināt. Neatliekamās palīdzības dienests no šī piedāvājuma atteicās un nomā telpas jaunajā slimnīcā. Bez tam viņi nomā arī ātrās palīdzības mašīnu — VW, kas ir pirkta par slimnīcas naudu. Viņiem jau ir divas savas. Pēc gada viņi plāno pirkt vēl vienu, bet VW atdot mums.
Sergejs TIMOFEJEVS