SLIMNĪCA STRĀDĀ PA JAUNAM

Ir pagājis gads, kopš Ludzas rajona slimnīca strādā jaunā statusā — kā sociālās aprūpes slimnīca un dienas stacionārs. 2009. gada septembrī valdība, realizējot kārtējo masterplānu, pārtrauca pasūtīt un apmaksāt Ludzas slimnīcai neatliekamās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem. Tieši neatliekamās palīdzības sniegšanai stacionārs tika būvēts un aprīkots, vismaz 60 gadus slimnīca šo uzdevumu veiksmīgi pildīja.

Pret slimnīcas kā stacionāra slēgšanu iebilda mediķi, slimnīcas personāls, ar protestiem Saeimas deputātus pie slimnīcas sagaidīja simtiem pilsētas iedzīvotāju. Tomēr valdība bija nepiekāpīga: pārmaiņas skāra gandrīz pusi no Latvijas daudzprofilu slimnīcām,  tai skaitā mūsējo, un jau vairāk kā gadu tās strādā kā aprūpes slimnīcas vai pat ambulatorie centri.

Par slimnīcas darbu šodien stāsta SIA Ludzas rajona slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris ATSTUPENS.

Visas  iekārtas saglabātas

— Esmu pārsteigts, ka daudzi iedzīvotāji vēl aizvien brīnās: — Kā, vai tad slimnīca vēl strādā? Pirms gada taču to slēdza!

Kaut arī plaša informācija par mūsu slimnīcas darbību izvietota kā laikrakstos un televīzijā, tā arī slimnīcas interneta mājaslapā, vēl aizvien atrodas cilvēki, kas dzīvo informācijas vakuumā. Ko var darīt?

Par spīti iedzīvotāju bažām un pat baumām par to, ka no slimnīcas izved dārgo aparatūru, gada laikā saglabātas visas iekārtas. Štatu samazinājums praktiski nemaz neskāra arī slimnīcas kolektīvu. Protams, pielāgojoties samazinātajam valsts finansējumam, nācās mainīt darba specifiku un ieviest vairākus jaunus pakalpojumus.

Aprūpes nodaļā līdz šim strādāja trīs posteņi ar 50 gultām (terapeitiskais, neiroloģiskais, endokrinoloģiskais, uroloģis­kais, ķirurģiskais, ginekoloģis­kais un traumatoloģiskais pro­fils). Jaunums un laba ziņa vecākiem: ar 6. septembri atvē­rām 4. posteni — bērnu veselības aprūpes posteni. Tas nozīmē — ja ir nepieciešama bērna ārstēšana stacionāra apstākļos, to droši varēs darīt pie mums pediatres Ludmilas Ņemņasevas uzraudzī­bā. Tikai smagos gadījumos, kad būs nepieciešama intensīva bērna novērošana un ārstēšana vai reanimācija, mazos pacientus vedīs uz citu slimnīcu, — saka slimnīcas vadītājs.

Slimnīcas ambulatorajā nodaļā strādā visi tie paši un pat vēl vairāk kabinetu, kas līdz pārmaiņām, jo klāt nākuši vairāki maksas pakalpojumi (podologa, rehabilitācijas speciālistu un citi pakalpojumi). Te ir arī dienas stacionārs ar 10 gultām, kā arī traumpunkts, kurā 24 stundas diennaktī visiem pacientiem, izņemot tos, kam ir nepiecie­šama tūlītēja operācija un hospitali­zācija, tiek sniegta palīdzība.

Piesaistīti jauni  speciālisti

Pēc rezidentūras beigšanas šī gada 1. septembrī darbu uzsākusi jauna ārste, rajona un novada stipendiāte, radioloģe diagnoste Irina Ņikiforovska. Mūsu slim­nīcā šobrīd visas staru diagno­stiskās iekārtas ir vismodernākās, tās strādā ciparu jeb digitālajā formātā, kas dod iespēju iegūt daudzreiz kvalitatīvāku attēlu, dažādā veidā to konfigurēt, iegūstot visplašāko informā­ciju par izmeklējamo ķermeņa zonu. Ar šīm iekārtām mēs varam visu informāciju glabāt gan savā serverī, gan centra­lizēti. Tas dod iespēju, netērējot naudu uzņēmu­miem, informāciju nosūtīt tieši uz vajadzīgo kabinetu vai uz citu slimnīcu jebkurā zemeslodes malā, kur ir internets. Starp citu, arī šobrīd mūsu radiologi tādā veidā sniedz palīdzību vienai rajona slim­nīcai Latvijā, kur pašlaik nav attiecīgo speciālistu.

Augot pieprasījumam, pēdējā gada laikā izveidojām un turpinām veidot cilvēkiem ļoti nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas nodaļu, kur strādā jaunu rehabilitācijas speciālistu komanda: fizioterapeiti Jolanta Trukšāne un Andrejs Mutulis un ergoterapeite Ināra Daudiša. Nodaļā ietilpst arī visiem zinā­mais fizikālās terapijas kabinets (lāzera, ultraskaņas, gaismas, siltuma, elektro procedūras, magnēta terapija utt.).

Masāžas kabinetā ļoti profe­sionāli strādā apmācīti speciā­listi, apgūstot dažādus klasiskās masāžas veidus. Jau gadu darbojas ūdens dziedniecības kabinets, kur strādā ļoti aktīva un prasmīga speciāliste Alīna Čekstere. Tiek apgūtas arvien jaunas programmas ne tikai dažādām pacientu grupām, bet arī nosacīti veseliem cilvēkiem, piemēram, figūras korekcijas un svara samazināšanas programma sievietēm vai priekšdziedzera (prostatas) masāža vīriešiem ar ievērojamu seksuālo funkciju uzlabošanos. Pieprasījums ir tik liels, ka slimnīcas administrācija bija spiesta nosūtīt mācīties otru darbinieci. Drīzumā slimnīcā sāks strādāt ar ozokerītu. Tā ir siltuma procedūra dziļai audu sildīšanai ar ļoti plašām indikā­cijām, ko parasti lieto sanatorijās.

Jau rakstījām, ka 1. septembrī sāka darbu zobu higiēniste Kristīne Lempa. Tā kā medicīnai piešķirti papildus līdzekļi, pastāv varbūtība, ka jau šogad zobu higiēnista pakalpojumi bērniem varētu tikt sniegti bez maksas.

Liels  pieprasījums pēc  plānveida medicīniskās palīdzības

Tā kā Latvijas slimnīcām valsts apmaksā tikai neatlie­kamās palīdzības sniegšanu un ir liels pieprasījums pēc plānveida medicīniskās palīdzības (hronisko slimību ārstēšanas), arvien pieprasītāks ir terapeitiskā un ķirurģiskā profila dienas stacionārs. Šo pakalpoju­mu ļoti aktīvi izmanto Ludzas rajona slimnīcas operējošie speciālisti (ķirurgi, ginekologi, LOR, traumatologs, urologs). Šogad 7 mēnešos (augustā nestrādājām) veiktas pāri par 500 operācijām.

Šobrīd notiek iepirkumu procedūra, un novembrī Ludzas rajona slimnīcā būs jauna lapa­roskopiskā iekārta mazinvazīvām vēdera dobuma operācijām. Tas nozīmē, ka operācija tiek veikta caur dažām durtām brūcītēm, izmantojot videotehniku. Visdrīzākajā laikā ar Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas speciālis­tiem kopīgi tiks veiktas pirmās mākslīgās gūžas locītavas transplantācijas.

— Vēl viena laba ziņa — ir piešķirts papildus finansējums gan stacionārajai, gan ambula­torajai palīdzībai. Tas nozīmē, ka varēsim daudz lielākam pacientu skaitam sniegt palīdzību, nelie­kot tiem finansējuma trūkuma dēļ  gaidīt garās rindās. Rindas varētu palikt tikai tādos gadīju­mos, kad speciālists ir ļoti pieprasīts un fiziski nespēj veikt lielu skaitu operāciju, — saka slimnīcas vadītājs.

Diemžēl ar šo piešķirto finansējumu ne viss ir tik gludi. Kā saka J. Atstupens, no minist­rijas puses izskanējuši dažādi apšaubāmi priekšlikumi, piemē­ram, lai slimnīca raksta projektus it kā nodaļu moderni­zācijai vai, piemēram, jauna morga celšanai, saņem ES fondu finansējumu un ar šo naudu sedz parādsaistības. Nedēļu pirms vēlēšanām pienā­kusi vēstule no Veselības minist­rijas, kurā ministrija brīdina, ka tā izskatīs iespēju slimnīcas kredīta dzēšanai izmantot šos papildu pie­šķirtos līdzekļus. Juris Atstupens: — Tātad — ar vienu roku dod, ar otru bez ceremo­nijām atņem. Es uzskatu — samaksājiet slimnīcai par darbu, ļaujiet tai strādāt un pelnīt, tad slimnīca pati segs savas pa­rād­saistības.   

Sagatavoja Dzintra BATŅA

Publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2010.  g. 28. septembrī. Pārpublicējot un citādi izmantojot – atsauce obligāta.