SĒKLU TIRGŪ PIEAUG ROSĪBA
Par spīti tam, ka zemi klāj bieza sniega sega un brūnas zemes pleķus nemaz tik drīz neieraudzīsim, dārzeņu un puķu sēklu mazumtirgotāji saka, ka iedzīvotāji jau sen papildina sēklu krājumus.
Veikala Medus dārzs pārdevēja Daina MIČULE: — Pirmo gadu jau decembrī un janvārī iedzīvotāji pirka sēklas, kas bija palikušas no iepriekšējā gada, un interesējās par jauniem pievedumiem. Iespējams, ka ierobežotās rocības dēļ vairāki pensionāri nolēmuši: labāk pa 3 latiem katru mēnesi atvēlēt šim pirkumam nekā vienā pavasara mēnesī izdot lielāku summu.
Savukārt tie, kas dēstus audzē pārdošanai, jau tagad iegādājas tomātu, saldo piparu, kāpostu sēklas. Piemēram, vienā dienā kāds pircējs nopirka visas kāpostu šķirnes Megaton sēklas, ko veikals bija pasūtījis.
Kopumā var just, ka šogad daudzi paši audzēs kāpostu, tomātu, siltumnīcas gurķu dēstus, jo jau pagājušajā gadā to tirgus cenas bija ievērojami kāpušas.
Novērtē kvalitāti
Kaut veikalā Medus dārzs pārdošanā ir gan lētākas, gan dārgākas sēklas, iedzīvotāji novērtējuši garantētu kvalitāti, par kuru arī jāmaksā. Piemēram, dārgākās tomātu sēklas maksā no 10 līdz 40 santīmiem gabalā.
— Pagājušajā gadā ar veikala saimnieku jau bijām nolēmuši neiepirkt dārgās Sperli firmas (Vācija) sēklas, taču jau ziemas vidū cilvēki nāca un taujāja pēc tām, piemēram, pēc burkānu sēklām, kas kodinātas un vieglāk iesējamas tā, lai pēc tam nav jāretina. Tāpēc pasūtījām arī Sperli dārzeņu un puķu sēklas. Pērk ļoti labi. Katra dārzeņu sēkla kodināta, apstrādāta izturībai pret slimībām. Tā nav tikai teorija, ko es kā pārdevēja censtos iestāstīt pircējiem, — viņi paši praksē ir pārliecinājušies, — saka pārdevēja. — Mēs savā veikalā dārgākās tomātu, kabaču, puķu, arbūzu, meloņu sēklas dalām, nav jāpērk visa paciņa par 1,50 — 2,50 latiem. Var nopirkt tikai dažas sēkliņas. Arī to mazdārziņu īpašnieki novērtē, it īpaši, ja viņi savā tomātu plēves mājā grib lielāku daudzveidību. Bet kvalitatīva ir arī Kurzemes sēklu produkcija, kuras cena lētāka. Tā ka zināma taisnība būs arī tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka no sēkliņas cenas nav atkarīga raža. Tā atkarīga no daudziem faktoriem.
Pagaidām vairāk pērk dārzeņus
Sēklas pērk apmēram to sēšanas secībā. Tagad visvairāk interesējas par tomātu un paprikas sēklām, pērk kāpostus, brokoļus un ziedkāpostus. No puķēm vēl aizvien popularitāti nav zaudējušas petūnijas, bet tām pievienojas arī mazāk kaprīzās lobēlijas un spriganītes jeb balzamīnes. Tā kā šīm puķēm garš veģetācijas periods, jau var sēt. Protams, cilvēki pērk arī tās sēklas, kas metamas uzreiz vagā.
— Ievēroju, ka cilvēki sāk pierast pie dažādiem garšaugiem, par kuriem uzzinājām tikai pirms dažiem gadiem, — saka Daina. — Tāpat ir pieprasījums gan pēc spinātiem, gan dillēm un kressalātiem, ko jau ziemā audzē kastēs uz loga. Piemēram, viens otrs jau novāc trešo kressalātu ražu, bet, cik ievēroju, ar to vairāk aizraujas pensionāri, kam ir daudz brīva laika.
Dažas jaunas tendences
Pēc pieprasījuma var spriest par dažām jaunām tendencēm dārzeņu audzēšanā. Piemēram, tie, kam ir vairāk zemes un laika, labprāt paši no sēklām audzē sīksīpoliņus. Parādījusies lielāka interese par kāļiem, rāceņiem, kolrābjiem, rutkiem, tāpēc veikals pievērsis lielāku uzmanību to šķirņu daudzveidībai. Labprāt pērk zaļos un saldos zirņus, dažādas pupiņas. Daudzi laucinieki sākuši audzēt tabaku. No pircējiem pārdevēja uzzināja, ka baltie iegarenie redīsi ilgāk uzglabājas un nezaudē sulīgumu.
Veikalā iepērkas gan pieredzējuši dēstu audzētāji, gan mazdārziņu īpašnieki. Liela daļa no viņiem nāk ar konkrētu šķirņu sarakstu un prasa tikai tās. Ja nav, citu nepērk, jo uzticas tikai pārbaudītām vērtībām. Citi labprāt izmēģina līdzīgas šķirnes. Trešie pilnībā paļaujas uz pārdevēja ieteikumiem. Nelielās plēvju mājās daudzi labprāt audzē dažādu šķirņu tomātus vai citus siltummīlošus augus.
Ja pie sēklu stendiem stāv vismaz divi pircēji, bieži vien sākas savstarpēja interese un konsultācijas, parasti neviens neskopojas ar pieredzi un padomiem.
Neko eksotisku vai neparastu pircēji nav prasījuši, pat arbūzu un meloņu sēklas vairs nav nekas īpašs.
Paļaujas uz pieredzi
Individuālā darba veicējs Nikolajs PETROVS ar sēklu tirdzniecību nodarbojas aptuveni 15 gadus, tāpēc var daudz un detalizēti stāstīt gan par tendencēm sēklu tirgū, gan iedzīvotāju paradumiem. Nikolajs augstāk par visu vērtē to, ka pircēji uzticas viņam, tāpēc viņš nevarot atļauties sadarboties ar apšaubāmiem sēklu izplatītājiem un fasētāju firmām, jo pretenzijas saņems viņš. Ir daudzas nianses, kurām Nikolajs pievērš uzmanību, pirms iepirkt produkciju un ieteikt pircējiem. Piemēram, kāds vairumtirgotājs uz asteru sēklu paciņas bija norādījis derīguma termiņu vairākus gadus uz priekšu, bet Nikolajs zina, ka bez vakuumiepakojuma tas labākajā gadījumā būs 2 gadi.
— Ar to pietika, lai šim vairumtirgotājam neuzticētos. Tagad sēklas iepērku tikai vienā tirgotavā (apmēram 6 firmu produkciju), zinu, ka turpat iegādājas arī Anita Pudovska.
Pērkot sēklu paciņu, pircēji salīdzina cenas, bet nereti aizmirst paskatīties, cik gramu sēklu ir paciņā. Tagad lielveikalos piedāvā it kā lētas sēklas, bet, kad atver gurķu paciņu, izrādās, ka iekšā ir tikai 15 sēkliņas — 0,5 grami. Tieši Polijā audzētās sēklas lietuvieši fasē ļoti niecīgos daudzumos. Uz paciņas to var izlasīt, bet ne katrs pircējs pievērš uzmanību.
Vēl esmu novērojis, ka daži ved sēklas no Krievijas. Saka, ka lētas un labas. Es pazīstu Krievijas piedāvājumu un droši saku — tas, kas tiešām labs, nav lēts. Lētajām sēklām atbilstoša kvalitāte. Nu, kaut kas jau uzdīgs.
Pirktspēja atšķiras
Arī Nikolajs ir novērojis, ka pircēji pazīst un meklē konkrētas dārzeņu šķirnes, arī pieprasījumu viņš zina, taču cenšas pircējus radināt arī pie jaunām šķirnēm. Iesaka tikai to, par ko ir pārliecināts.
Nikolajs ar savu produkciju brauc gan uz laukiem, gan uz dažādām organizācijām, tāpēc var salīdzināt cilvēku pirktspēju. Viņš saka, ka par dārgo Holandes sēklu kvalitāti neviens nav jāpārliecina, to zina visi, tomēr biežāk izvēlas lētākas. Nikolajs tad arī necenšas pārliecināt, jo zina, ka dīgtspēja un raža atkarīga no daudziem rādītājiem: laika apstākļiem, sēšanas dziļuma utt..
— Ja man atnāk tantuks un uzbrūk ar pārmetumu, ka neviena lobēlija no visas paciņas nav uzdīgusi, es jautāju, kā viņa sējusi. Izrādās, ka 1 cm dziļā renītē. Bet lobēlijas un citas ļoti sīkas sēklas nedrīkst pat vispār apbērt, tikai piespiest pie augsnes un salaistīt.
Dārgās sēklas, pēc pārdevēja pieredzes, pērk nodrošināti cilvēki, kuriem ir darbs, kuriem turklāt ir iespēja internetā vai presē izlasīt jaunāko informāciju par sēklām un jaunām šķirnēm.
Par pircēju interesēm Nikolajs daudz nerunā — tās esot ļoti dažādas. Viņam šķiet, ka pie garšaugiem cilvēki vēl nav tik ļoti pieraduši, bet asteru un petūniju sēklas būs pieprasītas vienmēr.
— Ja agrāk puķu dārzos vēlējās lielu daudzveidību, tad tagad vairs tik ļoti neeksperimentē un audzē pārbaudītas, pierastas puķes, — secina Nikolajs.
Dzintra BATŅA