SAVSTARPĒJIE NORĒĶINI IZTUKŠO NOVADU BUDŽETUS
Par to, ka savstarpējie norēķini gremdē pašvaldību budžetus, tika runāts vēl pirms pašvaldību reformas. Situācija nav mainījusies, pat pasliktinājusies, apvienojoties novados.
Tā kā dažu pagastu apvienošanās notikusi pēc diezgan dīvainiem principiem, tagad izveidojusies neapskaužama situācija: vairāku pagasta iedzīvotājiem kaimiņu novada skola vai bērnudārzs atrodas tikai pāris kilometru attālumā, bet līdz sava novada skolai mērojams liels attālums. Skaidrs, ka cilvēki vēlēsies, lai bērni dodas uz tuvāko skolu, par ko novada vadībai kaimiņiem jāmaksā diezgan bargas summas.
Taču šoreiz par savstarpējiem norēķiniem starp novadiem sociālās aprūpes sfērā. Konkrēts piemērs: Kārsavas puses vecie ļaudis jau ilgu laiku dzīvo Ludzas pansionātā. Treknajos gados daļu ar viņu uzturēšanos saistīto izmaksu maksāja pašvaldība, daļu — pats pensionārs no savas pensijas un daļu — rajona padome.
Likvidējot rajona padomes un izveidojot novadus, tagad par uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē maksā novads un daļu — pats pensionārs.
Lai samazinātu ar šo jomu saistītos izdevumus, novadi jau izveidojuši sociālās aprūpes centrus savās teritorijās. Tā pavisam nesen Kārsavas novada Malnavā tika atvērta sociālās aprūpes māja Mūsmājas. Tur uz dzīvi komfortablās istabiņās var apmesties ap 30 cilvēki. Taču tagad cita problēma: kā panākt, lai novada cilvēki, kuri atrodas citu novadu aprūpes centros, atgrieztos savā dzimtajā pusē un noslēgtu līgumu ar Kārsavas novadu par uzturēšanos jau sava novada sociālās aprūpes centrā.
Cilvēki to darīt negrib. Kā pastāstīja Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, tikai Ludzas novada sociālās aprūpes centrā Ludza pašlaik atrodas 21 Kārsavas novada iedzīvotājs. Par katru no viņiem mēnesī ir jāmaksā 121 lats. Tajā pašā laikā savs sociālās aprūpes centrs Mūsmājas tika speciāli izveidots, lai novada iedzīvotāji paliktu savā pusē, un arī finansiāli novadam tas nākotnē būs daudz izdevīgāk.
— Nezinu, ar kādiem stāstiem vecie cilvēki ir iebaidīti par dzīvi Mūsmājās, taču pēc aicinājuma pāriet dzīvot uz siltām, tikko izremontētām, diviem cilvēkiem domātām istabiņām cilvēki kategoriski atsakās to darīt. Līdz pat draudiem pakārties. Protams, cilvēki iedzīvojušies vienā vietā, taču diez vai pie tās tik kategoriski būtu jāpieturas.
Protams, ar varu neviens nekur netiks vests, taču mēs vēl runāsim ar cilvēkiem, mēģināsim pārliecināt.
Pagaidām par saviem cilvēkiem Ludzas pansionātā maksāsim, taču noteikti meklēsim iespēju šo paradoksālo situāciju atrisināt.
Šādā situācijā ir nonākusi ne tikai Kārsavas novada pašvaldība, līdzīgi ir daudzos novados. Šī problēma attiecināma arī uz savstarpējiem norēķiniem starp novadiem izglītības jomā, tāpēc kopā ar citām pašvaldībām esam gatavi rakstīt un lūgt pievērst uzmanību šiem jautājumiem gan ministrijas, gan Pašvaldību savienību.
Savukārt Ludzas novada domes priekšsēdētāja Jevgeņija Kušča informēja, ka šogad 11. janvārī Ludzas novada pašvaldība saņēma Kārsavas novada pašvaldības iesniegumu par sociālās aprūpes iestādes — pansionāta Ludza sniegtā pakalpojuma turpmāko izmantošanu Kārsavas novada iedzīvotājiem.
— Tas apstāklis, ka Kārsavas novada pašvaldībai ir iespēja sniegt sociālās aprūpes iestādes pakalpojumus, neatbrīvo Kārsavas domi no pienākuma maksāt par novada iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem citā pašvaldībā. Ja Kārsavas novada dome atteiksies veikt apmaksu par sociālās aprūpes centra Ludza pakalpojumiem Kārsavas administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem, tad Ludzas novada pašvaldība būs spiesta izmantot savas tiesības, ko nosaka MK noteikumiem nr. 25 (Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem), kas nosaka nepieciešamo summu norakstīšanu no pašvaldībai izmaksājamās dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.
Cerēsim, ka līdz tam lieta nenonāks, taču savstarpējie norēķini novadu budžetos iecērt dziļus robus.
Iveta ČIGĀNE