SAPROPELIS — BIZNESS NO EZERU DZĪLĒM
Runa ir par jaunu biznesu, ko iecerējis Jevgeņijs LUKAŠENOKS. Tas ir bizness uz nogulu pamata, kas izveidojušās ļoti sen, kad vēl uz zemes nebija cilvēku, un guļ praktiski zem kājām — ezeros un aizaugušos purvos. Tās ir saldūdens ūdenskrātuvju dūņas, kas tiek dēvētas par sapropeli.
Dažādi sapropeļa veidi tiek izmantoti lauksaimniecībā, ķīmiskajā un medicīnas nozarē. Sapropeļa mūsu valstī ir tik daudz, ka pietiks vairākiem simtiem gadu.
Padomju laikā ar sapropeļa ieguvi nodarbojās kolhozos. Pašlaik, neskaitot pētījumu Istalsnas ezerā, viss ir pieklusis. Izveidota pat Latvijas Sapropeļa ieguvēju asociācija, bet īstenībā ar šo biznesu valstī nodarbojas atsevišķi cilvēki.
Bizness, kurā daudz jāiegulda
Skaidrs, ka jau rīt Ludza nekļūs par sapropeļa rūpniecības centru. Līdz reālu darbu uzsākšanai vēl paies ilgs laiks. Taču J. Lukašenokam ir tālejoši plāni.
— Šis bizness ir saistīts ar lieliem organizatoriskiem jautājumiem. Vispirms ir jāsaņem iegūšanas atļauja, — dalījās savās problēmās J. Lukašenoks. — Tāpēc ir jāveic topografēšana, ģeoloģija utt.. Tīrais papīru darbs vien izmaksās apmēram 30 tūkst. latu. Turklāt, prasīs ne mazums laika — no pusgada līdz gadam. Visu šo laiku nāksies tikai ieguldīt, pretī nesaņemot neko. Iespējams tāpēc Latvijā pagaidām izsniegtas atļaujas sapropeļa ieguvei tikai divos ezeros.
Arī ieguve nav no vieglajām. Protams, ir dažādi ieguves paņēmieni. Eiropā ražotās iekārtas varētu izmaksāt ap 300 tūkst. latu un vairāk. Tāpēc es meklēju iespējas padarīt ieguvi lētāku.
Un uzmanīgi piebilda: — Bizness, protams, saistīts ar risku. Es nevaru garantēt, ka izdosies radīt eksporta produktu. Iespēja ir 50 pret 50.
Mūsu ezeri ir dūņu pilni
Pašlaik firma Latinvest, kuras valdes loceklis ir J. Lukašenoks, no pašvaldības iznomājusi Plisūnas ezeru Istras pagastā.
— Sapropeļa krājumi šai ezerā ir milzīgi. Sapropeli varēs iegūt 260 ha platībā. Ņemot par pamatu 10 ha ezera un izstrādājot 4 m dziļumā, sapropeļa pietiks 10 gadiem, — paziņoja J. Lukašenoks.
Apstāties tikai pie Plisūnas ezera uzņēmējs nedomā, tāpēc runā ar citu ezeru īpašniekiem, aicinot sadarboties.
Tikai pavirši ieskatoties padomju laikā veiktajos pētījumos, redzams, ka Ludzas rajona teritorijā ir papilnam sapropeļa. Piemēram, Ludzas tuvumā. Mazajā Ludzas ezerā vien perspektīvie krājumi ir 1453,5 tūkst. kubikmetru, Dunakļu ezerā — 1506,2 tūkst. m³, Runtortā — 595 tūkst. m³, Zvirgzdenē — 3703 tūkst. m³.
Kaimiņos, Rēzeknes novadā, jau sākta sapropeļa ieguve. Tā SIA EHT Engineering (šī firma ir līdere izstrādes jomā) izstrādājusi projektu sapropeļa ieguvei Vēveru ezerā, kas atrodas Feimaņu pagastā. Sapropeļa ieguvi veic SIA Eco ORGANIC. Pēc aģentūras BNS ziņām, SIA Uni Organic šogad plāno sākt sapropeļa ieguvi un pārstrādi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Šīs firmas vienīgais īpašnieks ir Jānis Bileskalns. Viņš pastāstīja, ka iecerējis investēt 6 milj. latu: maijā sākt ieguvi, bet līdz rudenim uzbūvēt rūpnīcu. Naudu viņš ieguvis, pateicoties Eiropas fondiem, 2 milj. iedevuši sadarbības partneri, plus vēl arī aizņēmums bankā.
Sergejs TIMOFEJEVS