ĀRSTĒ NE TIKAI MEDIKAMENTI, BET ARĪ LABI VĀRDI
17. jūnijā savu 50 gadu jubileju svinēs mediķe Regīna Vorobjova. Viņa nevar sevi iedomāties, darām kādu citu darbu.
— Esmu izvēlējusies sev šādu dzīves ceļu un neko nemainītu, ja pat būtu tāda iespēja. Man ir viss, ko vēlos — mīļotā ģimene, sirdsdarbs un citas lietas, kas dod stimulu izbaudīt dzīvi, — tā Regīna.
Bērnība un jaunība — Mana bērnība pagāja gan Pureņu, gan arī Istalsnas pagastā. Biju ļoti aktīva lauku meitene. Ja gadījās sastrādāt kādu nedarbu, par kuru varēja saņemt rājienu no vecākiem, vainu parasti novēlu uz savu brāli, kas ir vecāks pa mani. Kā jau laukos pienākas — daudz strādāju, palīdzēju vecākiem visos iespējamajos saimniecības darbos. Sestdienās māte atļāva aiziet uz balli. Tur satikos ar saviem draugiem. Pēc 8. klases sapratu, ka mani saista medicīna un nākotnē vēlos darboties šajā sfērā. Jau kopš bērnības ārstēju lelles un savu slimo vecmammu. Domāju — kad izaugšu liela, izārstēšu viņu, kā arī palīdzēšu visiem saviem tuviniekiem. Kad ģimenē ir ārsts, tas lieti noder! — stāsta Regīna. — Otrs mans sapnis bija kļūt par stjuarti. Man ļoti patīk lidmašīnas. Lidojot jūtos brīvi un gūstu tikai pozitīvas emocijas. Daudz esmu lidojusi, un katru reizi sevi psiholoģiski noskaņoju, ka viss būs labi un lidojums būs patīkams. Tā arī ir. Kaut gan likteni nevar mainīt — kam jānotiek, tas notiks! Es baidos no ūdens, jo bērnībā esmu vairākas reizes slīkusi. Tādēļ, lidojot pāri kādām ūdens tilpēm, pārņem tāda nepatīkama nedrošības sajūta. Regīna ir pabeigusi Rīgas 4. medicīnas skolas Feldšeru nodaļu. Viņa atceras, ka turp viņu aizveda tante. Meitene veiksmīgi nokārtoja gan visus iestājeksāmenus, gan tikpat veiksmīgi pabeidza skolu. Viņai bija svarīgi piepildīt savu sapni un kļūt par profesionālu speciālisti. Tas arī izdevās. Darba gaitas 1982. gadā savas darba gaitas Regīna uzsāka Zvirgzdenes feldšeru - vecmāšu punktā. Tad 5 gadus strādāja Ludzas slimnīcas bērnu nodaļā. No 1991. gada viņa uzsāka darbu Ludzas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Pašlaik Regīnas pamatdarbavieta ir Daugavpils reģionālās neatliekamās medicīnas palīdzības centra Ludzas nodaļā. To viņa savieno ar darbu Ņukšu un Istalsnas feldšeru-vecmāšu punktā. — Mans darbs ir ļoti atbildīgs, fiziski un emocionāli smags, jo tas saistās ar cilvēku veselību, dzīvību. Esmu redzējusi cīņu starp dzīvību un nāvi. Kad uzvar dzīvība, prieks un gandarījums par labi paveiktu darbu ir neaprakstāms! — stāsta mediķe. — Mūsdienās nereti pacienti negriežas pie ārsta laicīgi, velk līdz pēdējam, un dažreiz gadās, ka jau par vēlu kaut ko darīt, mainīt. Noteikti ir svarīgs ārsta un pacienta kontakts, savstarpējās attiecības, uzticība. Daudzi pacienti ir teikuši, ka, ieraugot cilvēku baltā halātā, rodoties tāda drošības sajūta. Regīnai Vorobjovai ar saviem pacientiem ir izveidojušās labas attiecības. Viņi regulāri nāk uz konsultācijām, seko savam veselības stāvoklim, prasa padomus un bieži pat iegriežas pieņemšanas punktā, lai tikai apsveicinātos, novēlētu patīkamu darba dienu vai parunātu par kādu personiska rakstura problēmu. Ne visai patīkamas situācijas — Tāds ir mediķu darbs — strādāt jebkādos apstākļos, ekstremālās situācijās. Ir bijuši lieli aukstumi un sniega vētras, kad nācās brist kājām līdz kādai ieputinātai mājai, lai sniegtu palīdzību nelaimē nonākušajam, jo ceļi nebija izbraucami. Esam sakrāvuši nepieciešamo aparatūru un braukuši ar pajūgiem, traktoriem, ragavām. Briduši pa dubļiem un nesuši pacientus līdz ātrās palīdzības mašīnai. Arī narkomāni mums ir uzbrukuši, lai pieprasītu narkotikas. Miers bija jāsaglabā arī situācijās, kad, ierodoties notikuma vietā, pavērās drausmīga aina — piemēram, viens cilvēks stāvēja ar ieroci, bet otrs gulēja asins peļķē. Ko un kā darīt, ir jāizlemj pāris sekundēs, jo laiks un nepareiza rīcība var izmainīt visu, — saka Regīna. — Bieži vien ir jāsniedz morāls atbalsts nelaimē nonākušo ģimenes locekļiem, tuviniekiem, draugiem, arī psihiski nelīdzsvarotiem. Katrreiz ir jāatrod optimālākais risinājums. Veselības sistēmā valstī — pilnīgs haoss — Ludzā tika uzcelta tāda slimnīca, iegādāta dārga, moderna aparatūra, kādas nav pat lielākajās Latvijas slimnīcās, un tagad diemžēl reorganizācijas rezultātā slimnīca nevar pildīt savas funkcijas. Veselības sistēmā valstī valda pilnīgs haoss. Piemēram, Norvēģijā šajā jomā viss ir sakārtots un skaidrs. Neatliekamo palīdzību tur sauc tikai tad, ja cilvēka dzīvībai draud reālas briesmas, visus pārējos jautājumus, kas skar veselību, laicīgi risina ar ģimenes ārstu. Norvēģija ir ļoti sakopta valsts. Tur pavisam citāda dzīve, augsts dzīves līmenis. Kad pirmo reizi aizbraucu uz turieni, atgriežoties Latvijā, man gribējās raudāt. Tomēr nekur nav tik labi kā mājās. Mani te saista mans darbs un ģimene, ko nevaru atstāt. Savādāk noteikti dotos turp, — tā Regīna. Medicīnas darbiniekam visu mūžu ir jāmācās — Mediķim jābūt ļoti pacietīgam, līdzjūtīgam, bet saprāta robežās. Jāmāk kontrolēt savas emocijas. Jābūt sava darba profesionālim un entuziastam. Pacientu veselībai un dzīvībai ir jābūt pirmajā vietā. Tomēr ideālu darbinieku nav, katram kādreiz gadās kļūdīties, galvenais, lai šīs kļūdas nav liktenīgas. Tādēļ nozīmīga loma ir gan iegūtajām zināšanām, gan darba pieredzei, gan kontaktam ar apkārtējiem, — saka mediķe. — Medicīnas darbiniekam visu mūžu ir jāmācās. Mīļotā ģimene Regīna ļoti lepojas ar savu meitu Ingūnu, kura piedzima pimajā laulībā. Tagad Ingūnai ir 27 gadi. Viņa dzīvo Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Ingūna ir pabeigusi augstskolu un veiksmīgi atradusi darbu. Pati Regīna jau aptuveni 20 gadus dzīvo kopā ar savu dzīvesbiedru Valentīnu, kurš atbalsta viņu un palīdz pārvarēt visas dzīves nedienas. Atpūta brīvajā laikā — Brīvā laika man ļoti maz. Pārsvarā visu laiku veltu saviem pacientiem. Vismaz vienreiz gadā cenšos aizbraukt atpūsties uz ārzemēm. Esmu vairākkārt bijusi Ziemeļvalstīs un Āzijā. Protams, bieži braucu apciemot meitu uz Oslo. Ja ir izdevība, tad apmeklēju kādu teātra vai baleta izrādi. Žēl, mūsu pilsētā tādu iespēju nav. Labprāt darītu to biežāk. Aizraujos arī ar grāmatu lasīšanu. Priekšroku dodu romantikai. Man patīk dzīvnieki. Sevišķa mīlestība man ir pret kaķi un suni, kas dzīvo manos laukos. Vienmēr vedu viņiem kādus cienastus. — atklāj Regīna. Ir bijuši gadījumi, kas cilvēki ir griezušies pie mediķes ar lūgumu palīdzēt kādam no mājdzīvniekiem. Regīna, protams, ir palīdzējusi un izārstējusi tos, tomēr visbiežāk ir devusi kādu lietderīgu padomu. Pateicība — Gribētos pateikt lielu paldies manai mīļajai ģimenei un tuviniekiem par sapratni un atbalstu, kā arī maniem pacientiem un pagastu vadībai par tik lielisku attieksmi, uzticību. Man liels prieks par to, ka tik augstu un no sirds ir novērtēts mans darbs, sniegtā palīdzība. Gūstu gandarījumu, ja varu palīdzēt ne tikai ar medikamentiem, bet arī ar labu vārdu. Visiem novēlu veselību, izturību, nemitīgu dzīves sparu un optimismu, cerību uz gaišāku nākotni, — tā Regīna. Daiga MEŽALE