PUŠMUCOVAS SKOLĒNI FANO PAR MANNAS PUTRU
Svaigu kāpostu zupa, plovs un ogu kompots otrdien bija Pušmucovas pamatskolas ēdienkartē. Skolā pirmo gadu skolēnu vecākiem pašiem jāmaksā par pusdienām, jo līdz šim to darīja pagasts. Nolēmām painteresēties, vai tādēļ skolēnu un viņu ģimeņu attieksme pret ēdināšanu izglītības iestādē ir mainījusies, vai pusdienas necērt robu jau tā paplānajā ģimenes naudasmakā.
Par ēdināšanu mums laipni piekrita pastāstīt skolas direktore Alla LOČMELE un skolotāja Veronika KUKURĀNE, kura jau 35 gadus priekšzīmīgi veic savus ēdināšanas organizatores pienākumus. Nedaudz par tiem.
Katru rītu skolotāja Kukurāne apiet visas klases un savā lielajā burtnīcā ieraksta, cik skolēnu un skolotāju ēdīs pusdienas. Šīs ziņas viņa nodod virtuvē, kur pavāres Nadežda Jemeļjanova un Elīna Silova gatavo to, kas ēdienkartē paredzēts. Kopš šī gada virtuvē strādā arī palīgstrādniece.
Šogad skolotāja iekasē arī pusdienu naudu no skolēniem. Daži maksā par visu mēnesi uz priekšu, jo summa ir neliela (par to vēlāk), daži — par nedēļu. Kādam gadās vairākas dienas aizmirst naudu, bet tāpēc jau viņš nepaliek ar tukšu vēderu. Ja kādu dienu audzēknis neapmeklē skolu, samaksātā nauda nepazūd, tā tiek pārcelta uz priekšu. Katru mēnesi skolotāja pagastā (tagad — pārvaldē) nodod atskaiti par brīvpusdienu izmantošanu un savākto pusdienu naudu.
Rotari zupa
Pirmo gadu Pušmucovas pamatskola noslēgusi līgumu ar Rotari klubu, kas visiem skolas audzēkņiem apmaksā zupu. Tas jau ir liels pluss naudas izteiksmē (aptuveni 40 santīmi), un pat tad, ja kāds skolēns izdomātu otro ēdienu nepirkt, viņš jau būtu, kā saka, nomērdējis tārpiņu. Bet izrādās, ka arī otro ēdienu ēd visi.
— Augustā, kad uzzinājām, ka pašvaldība vairs neapmaksās bērnu ēdināšanu, veicām aptauju starp vecākiem, vai viņi gatavi maksāt par ēdināšanu (par Rotari dāvanu vēl nezinājām), — saka V. Kukurāne. — Mēs, skolotāji, bijām nobažījušies, bet vecāki pauda apņemšanos maksāt. Tad nu sanāk, ka ik dienas otrais ēdiens un dzēriens vai saldēdiens katram izmaksā aptuveni 30 — 35 santīmus. Mēnesī pusdienām sanāk iztērēt aptuveni 7 latus (atļausimies salīdzināt, ka Ludzas pilsētas skolās šāda summa, pieticīgi ēdot, aiziet 1 nedēļā). No 87 Pušmucovas pamatskolas skolēniem aptuveni 50 maksā par pusdienām (par otro ēdienu), brīvpusdienas ir 21 (no februāra — 23) skolas bērniem, bet 15 pirmklasniekiem ēdināšanu apmaksā valsts. Matemātika vienkārša — pusdienas ēd pilnīgi visi.
Pusdienu laiks ir 11.15 un 12.15, garais starpbrīdis ilgst 20 minūtes. Kad bērni pēc zvana atnāk uz ēdnīcu, galdi jau ir uzklāti, rokas viņi nomazgājuši klasē, tāpēc uzreiz ķeras pie ēšanas. Ne grūstīšanās, ne sāncensības. Klašu audzinātāji pusdieno kopā ar saviem audzēkņiem, vienalga, vai tā ir 1. vai 9. klase.
Dārzeņi — no mājām
Protams, tik lēta ēdināšana balstās uz to, ka visus izdevumus (par elektrību, ūdeni, apkuri, pavāru darbu), izņemot produktus, apmaksā pašvaldība. Vēl šai skolā ir dzīva daudzās lauku skolās ieviestā tradīcija pašiem audzēkņiem pagādāt saknes un dārzeņus. Rudenī skolas vecāku sapulcē tiek pieņemts kopīgs lēmums par dārzeņu piegādi skolas virtuvei. Šogad normas vienam audzēknim ir šādas: 40 kg kartupeļu, 10 kg kāpostu, 5 kg biešu, 5 kg burkānu, 2 kg sīpolu, 0,5 kg ķiploku, 3 l burka marinētu vai sālītu gurķu, bet kabačus, ķirbjus, pupiņas, pētersīļus, puravus, dilles katrs atved pēc iespējām. Skolā nav lielas noliktavas, tāpēc vecāki savus dārzeņus ved pēc kārtas, visa gada garumā. Daļu atvesto kāpostu pavāres rudens brīvdienās ieskābē. Rudenī vecāki tiek aicināti vest uz skolu ogas un ābolus.
— Pavāre nomazgā ābolus, pieber lielo bļodu un noliek ēdnīcas vidū. Pa dienu visi tiek notiesāti, — saka skolas direktore.
Kas garšo lauku bērniem?
Protams, arī viņi labprāt pusdienu galdā gribētu redzēt frī, cīsiņus, saldējumu, picas, kraukšķīgus čipšus, taču tā visa nav. Našķus var nopirkt 50 m attālajā veikalā, un daži šo iespēju izmanto. Kopš valsts apmaksā pirmklasnieku ēdināšanu, tā sākusi ar attiecīgo dienestu palīdzību regulēt arī ēdienkarti. Ne aizliegumu, bet, drīzāk, ieteikumu formā. Piemēram, skolu ēdnīcām neiesaka ēdienkartē izmantot pelmeņus, desas, cīsiņus, majonēzi un kečupu. Vēl nesen skolēni ēda gaļas salātus, kas viņiem ļoti labi gāja pie sirds, taču tagad arī tos skolā vairs nedrīkst gatavot. Te galdā tiek celts mājas ēdiens — zupa, kartupeļi ar gaļu, makaroni, plovs, kāposti. Skolotāja V. Kukurāne novērojusi, ka bērniem pat gaļas ēdieni vairs tik ļoti negaršo kā agrāk, tāpēc pavāres pamēģinājušas putras. Izrādās, ka bērni tās ēd labprāt, it īpaši auzu pārslu putru un mannu. Vienu reizi nedēļā tiek pasniegts saldēdiens — augļu ķīselis ar kakao vai rīsu krēmu. Piektdienās skolā pēc katoļu tradīcijas neēd gaļu. Tas esot skolotājas Kukurānes nopelns, jo viņa māca ticības mācību un viņas nostāju šajā jautājumā ikviens respektē.
Kad jautājām, ko bērni labprāt ēstu pusdienās, jaunāko klašu censoņi abildēja: — Saldējumu! Skolas direktore nosmēja, ka arī saldējums šai skolā tiekot pasniegts vienā īpašā svētku dienā — tad, kad sākas vasaras brīvlaiks.
Tā kā valsts finansējums (80 santīmi dienā) piešķirts visiem pirmo klašu skolēniem visā valstī, Pušmucovā starp viņu un pārējo bērnu barošanas izmaksām ir liela atšķirība. Tādēļ pirmklasnieki vēl pēc pusdienām saņem maisiņus ar kaut ko garšīgu: jogurtu, cepumiem, suliņu, vafelēm, šokolādīti utt..
Vēl tikai piebildīsim, ka skolas ēdnīcai produktus piegādā Balvu maiznieks, Rēzeknes gaļas kombināts, Daugavpils Piena kombināts un firma Marijas centrs (putraimi, makaroni). Ja ēdienkartē ir kartupeļi, tajā dienā tiek nomizoti gandrīz 5 spaiņi tupeņu.
Visās novada skolās maksa līdzīga
Ciblas novadā ir vēl Cirmas pamatskola un Ciblas vidusskola. Pašvaldības deputāti ir izlēmuši, ka nevienā mācību iestādē pusdienu cenai nevajadzētu pārsniegt 40 santīmus. Tik maksā arī Cirmas pamatskolas audzēkņi. Kā pastāstīja skolas direktors Aleksandrs CIOMNIS, no 52 audzēkņiem 23 ir brīvpusdienas, 5 — pirmklasnieki, kurus ēdina valsts, bet pārējie visi maksā, jo mācību diena taču diezgan gara. Atšķirībā no pušmucoviešiem, dārzeņus skolas galdam pa vasaru audzē pavāri. Pašvaldība sedz pārējos izdevumus, tātad ēdāji maksā tikai par produktiem (gaļu, maizi, putraimiem, garšvielām).
Ciblas vidusskolā šogad mācās 146 audzēkņi, 10 no tiem — 1. klasē. No maksas par pusdienām atbrīvoti aptuveni 40 audzēkņi. Arī Ciblas vidusskolā darbojas sponsoru apmaksāta zupas virtuve, par otro ēdienu un dzērienu skolēnu vecākiem jāmaksā tikai 25 santīmi dienā. Kartupeļus skola iepērk, bet par pārējiem dārzeņiem gādā skolēni, skolotāji un pārējie skolas darbinieki.
Šāda kārtība laikam ir daudzās, ja ne visās, lauku skolās. Pateicoties tai, ikviens bērns vismaz reizi dienā dabū siltu ēdienu.
Dzintra BATŅA