ARĪ LATGALĒ GATAVOJAS PAVASARA PLŪDIEM
Sniegotā un aukstā ziema pamazām atkāpjas. Taču katru pavasari ar bažām sagaida tie cilvēki, kuru mājas un īpašumi atrodas kādas lielākas ūdenstilpes tuvumā.
Sarunā ar VUGD Latgales reģiona brigādes Ludzas daļas komandieri Ivaru Jurču noskaidrojām, ka VUGD dienestā jau kopš februāra sākuma tiek apzinātas visas iespējamās vietas Latvijā, kur problēmas varētu izraisīt plūdi.
— Sinoptiķi otrajā marta dekādē sola krasu gaisa temperatūras paaugstināšanos līdz pat +10 grādiem. Tas nozīmē, ka iespējama strauja sniega un ledus kušana. Protams, bijušā Ludzas rajona teritorijā lieli plūdi nav bijuši jau gadu desmitiem ilgi, visdrīzāk, ka nebūs arī šogad. Taču laika apstākļus nekad nevar līdz galam precīzi prognozēt.
Latgalē visapdraudētākās teritorijas ir Daugavas un Dubnas upju tuvumā. Zināmas raizes izsauc arī Rāznas ezers, kura ūdens līmenis jau tagad tuvojas kritiskajai robežai. Iepriekšējos gados no krastiem izgājusi arī Rēzeknes upe.
Bijušā Ludzas rajona teritorijā slapjos pavasaros bijuši gadījumi, kad applūdušas Ludzas Mazā ezera piekrastes ieliņas, Odu iela Lielā Ludzas ezera piekrastē. Taču nekad nav bijis tā, ka tiktu apdraudētas cilvēku dzīvības. Biežāk cietušas saimniecības ēkas, kas izbūvētas pavisam tuvu ezera krastam.
Protams, to, cik augsts ūdens līmenis būs abos ezeros, lielā mērā nosaka arī Kubulovas un Felicianovas HES.
Šogad, gaidot straujo sniega kušanu, daudzi atbildīgie dienesti (Latvenergo, ceļu uzturētāji) tika aicināti apsekot savus objektus un noteikt iespējamās apdraudējuma teritorijas. VUGD Ludzas daļas darbinieki ir gatavi nākt palīgā gadījumos, ja tiks apdraudētas cilvēku dzīvības. Ja applūdīs, piemēram, māju pagrabi, par to sakārtošanu ir jārūpējas māju apsaimniekotājiem. Tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti laicīgi izvākt no iespējamajām applūšanas teritorijām nepieciešamās mantas, malku utt..
VUGD Ludzas daļas glābēji gatavi nākt palīgā kaimiņiem: Krāslavas, Līvānu, Preiļu, Jēkabpils iedzīvotājiem, jo tur situācija, visdrīzāk, nebūs viegla. Taču viss atkarīgs no laika apstākļiem, no tā, cik intensīvi sniegs un ledus kusīs Baltkrievijas teritorijā.
Tā ka plūdiem gatavojamies. Ja to nebūs — atviegloti uzelposim, ja būs — rīkosimies.
Uzziņai
Pēdējie lielākie plūdi tika reģistrēti 2007. gadā Jēkabpils apkaimē, kad ūdens līmenis Daugavā bija sasniedzis kritisko robežu — 7,30 metrus un Jēkabpils rajona Dignājas pagastā applūda ceļa posms sešu kilometru garumā un apmēram 20 mājas ar iedzīvotājiem.
Lieli plūdi Jēkabpils rajona teritorijā notika arī 1981. gadā, kad vižņu daudzums Daugavā posmā no Pļaviņām līdz Līvāniem sakrājās ap 18 — 21 miljoni kubikmetru. Plūdu rezultātā radīti bojājumi ceļiem, ielām, izpostīti lauki, fermas, sabojātas mājas, siltuma un kanalizācijas sistēmas.
Postoši plūdi Jēkabpilī atkārtojās 1988. un 1998. gadā, kas atkal radīja lielus zaudējumus pilsētai un rajona iedzīvotājiem.
Šogad Latvijā 42 vietas apdraud plūdi un būtu jāgatavojas cilvēku evakuācijai.
Iveta ČIGĀNE