VALSTS IZGLĀBTĀ „PAREX BANKA”. LUDZAS FILIĀLES SKATĪJUMS

Banku reputācija pēdējā laikā ir kritusies. Iemesls – sabiedrībā iedragāta uzticība tām. Bankas tiek uzskatītas par līdzvainīgām krīzes radīšanā, tās tiek vainotas savu problēmu risināšanā uz kredītņēmēju rēķina. Par to liecina biznesa portāla Nozare.lv aptauja, kas veikta š.g. janvārī, aptaujājot komunikācijas un mārketinga ekspertus un Latvijas komercbanku speciālistus.

Deviņas Latvijas bankas pērn strādāja ar peļņu, tomēr kopumā banku sektors 2009. gadu beidza ar 773,4 miljonu latu zaudējumiem – galvenokārt dēļ uzkrājumiem nedrošiem kredītiem. Tomēr banku sektorā gūtā peļņa sasniedza 322 miljonus latu pirms uzkrājumiem un nodokļiem (tas ir par 21% mazāk nekā 2008.gadā). Par to informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Šomēnes Ludzā tika slēgts SEB bankas norēķinu centrs, kam te bija itin laba reputācija un daudz klientu.

Kā šajos apstākļos Ludzā strādā pārējās banku filiāles? Par to Ludzas Zeme piedāvāja pastāstīt visām piecām ban­kām, kuras darbojas Ludzā: GE Money Bank, Hipotēku bankai, Latvijas krājbankai, Parex bankai, PrivatBank. Uz piedāvājumu labprāt atsaucās visas bankas. Tā pa­kā­peniski, atsevišķos avīzes numuros publicēsim intervijas ar minēto banku vietējo struktūrvienību vadītājiem.

Jāpiebilst, ka Ludzas Zemes jautājumi visām bankām pamatā ir vienādi.

Pirmā sarunai bija gatava Parex bankas Ludzas filiāles vadītāja Valentīna Lukina.

— Pastāstiet, lūdzu, īsumā par sevi un savas filiāles kolektīvu.

— Parex bankā par vadītāju es strādāju kopš 1998. gada, bet banku sistēmā – kopš 1993. gada. Man ir augstākā ekonomiskā izglītība. Filiālē strādā 10 darbinieki – visi ir profesionāļi ar lielu pieredzi bankas darbā.

Vecākajai kasierei Tatjanai Pavlovai ir 36 gadu darba pieredze banku sistēmā, klientu apkalpošanas speciālistēm Žannai Mizišai — 26, Irēnai Karpovai — 25, Mar­garitai Punculei — 23, Natālijai Līpacei — 18, Ingai Ūzulniekai — 12, kredītu projektu vadītājiem Imantam Misānam — 10, Inai Zaščerinskai – 8 gadi. Neliela darba pieredze ir Snežanai Satibaldijevai, bet viņa profesionāli veic savus klientu apkalpošanas speciālista pienākumus.

Pagājušā gada laikā Parex banka ir vei­ku­si rūpīgu resursu optimizāciju, admi­nistratīvos resursus samazinot par vairāk kā 40%. Šī optimizācija skāra arī Ludzas filiāli — no darba nācās atbrīvot divus darbiniekus.

— Pērn bija izsludināts konkurss uz Parex bankas Ludzas filiāles vadītāja vietu. Kāpēc?

— Es gribēju aiziet no šī amata, jo notikumi ar Parex banku no manis kā vadītājas prasīja ļoti daudz spēka un enerģijas komunikācijā ar bankas klientiem. Taču tas laika ir garām, situācija bankā ir stabila, un es turpinu vadīt filiāli.

— Jums ir smaga pieredze. Es domāju Bankas Baltija krahu. Jūs bijāt šīs ban­kas Ludzas nodaļas vadītāja tai laikā...

— Jā. Patiesībā BB krahs man maksāja dārgi – ir nopietni cietusi veselība.

— Arī tagad tieši Parex banku sabiedrība uzskata par ļaunuma avotu, no kura cēlusies šī krīze.

— Jā, mēs dažkārt jūtam šo attieksmi saskarsmē ar klientiem. Ir bijuši sāpīgi vārdi, pārmetumi. Mūsu speciālistiem jāuzņem visas negācijas, lai gan kur var būt vienkārša bankas darbinieka vaina!

Tādēļ mums šobrīd jāstrādā ar dubultu atdevi un klientiem jāsniedz izcils serviss, lai neapmierinātais klients no bankas izietu ar pozitīvāku sajūtu. Un ir prieks, ja tas izdodas, ja varam klientam piedāvāt viņam izdevīgākus un ērtākus bankas produktus un pakalpojumus, padarīt viņa dienu gaišāku ar smaidu.

Augstie klientu apkalpošanas standarti, ko piekopjam, sniedz labus rezultātus, jo ļoti daudzi tieši 2009. gadā ir kļuvuši par Parex bankas klientiem. Latgalē kopumā — 1719 privātpersonas, Ludzā — ap 200 cilvēku un vairāki uzņēmumi. Pārsvarā mūsu filiālē tika atvērti pensiju konti, kā arī noguldīta nauda depozītos.

— Runājot par Parex banku kopumā, ne tikai Ludzas filiāli, — kādas ir bankas šī brīža aktualitātes?

— Galvenā prioritāte — Parex bankai iespējami ātri jāatgriež valsts noguldījumi un jāatrod stratēģiskais investors. Pirms tam tiks veikta bankas restrukturizācija, lai to padarītu pievilcīgāku potenciāla­jiem pircējiem un nodalītu tos aktīvus, kas nav tieši saistīti ar bankas pamatdarbību.

Banka aktīvi strādā pie tai noteikto ierobežojumu atcelšanas. Tie attiecas uz mazāk kā 300 klientiem, bet kopējais bankas noguldītāju skaits ir vairāk kā 240 000. Lai to ātrāk paveiktu, banka plāno izlaist eiroobligācijas un daļu klientu noguldījumu, kuriem ir ierobežota iespēja ar tiem rīkoties, aizstāt ar šiem vērtspapīriem.

Tāpat banka rūpīgi gatavojas kreditēšanas atsākšanai, kas ir ļoti svarīga ekonomikas atveseļošanai. Lielāku uzmanību banka plāno pievērst tādu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, kuru produkti ir konkurētspējīgi.

— Kādi ir populārākie pakalpojumi bankas Ludzas filiālē?

— Pērn banka aktīvi izstrādāja jaunus naudas noguldījumu produktus. Piemē­ram, Express depozīts piedāvā noguldīju­ma procentu izmaksu jau uzreiz, Flex depozīts noguldījuma laikā ļauj mainīt valūtu neierobežotu reižu skaitu. Vēl arvien Parex bankas noguldījumu likmes ir vienas no augstākajām tirgū.

Visiem iesakām izvēlēties Maxi algas karti, jo 0,5% no veikto pirkumu summas klientam tiek atgriezti atpakaļ kartē. Savu­kārt, ja uzņēmējs izvēlas algas saviem darbiniekiem pārskaitīt uz Maxi algas kartēm, tad viņam tiek atgriezta atpakaļ noteikta apgrozījuma summa.

Vislielāko popularitāti saglabā Maxi konts, kas ir ļoti ērti lietojams krājkonts, jo naudai var piekļūt jebkurā mirklī, taču, kamēr tā atrodas kontā, nauda pelna augstus peļņas procentus.

Iesakām izvēlēties arī Parex Aktīvo pensiju plānu, kas joprojām ir ilgtermiņā viens no ienesīgākajiem 2. līmeņa pensiju plāniem.

— Kādi jauni pakalpojumi gaidāmi bankas filiālē?

— Tik tikko Parex banka ir papildi­nājsi savu bankomātu funkcionalitāti, un bankas klienti var 120 iestāžu un uzņēmu­mu rēķinus apmaksāt bankomātā, nevis stāvot rindā filiālē. Turklāt rēķinu ap­mak­su bankomātā varēs veikt par brīvu. Tas šī brīža ekonomiskajā situācijā ir viens no soļiem, kā banka nāk pretī saviem klien­tiem, palīdzot ietaupīt ģimenes budžetu.

Jāpiebilst, ka mūsu filiālē nereti ir klientu rindas, jo Parex bankā ir mazāka komisijas maksa norēķiniem ar Latv­energo, Lattelecom u.c. uzņēmumiem — tikai 20 santīmi. Arī pārskaitījumi uz citām bankām ir lētāki — tikai 40 santīmi. Maksājumi Ludzas apsaimniekotājam — bez maksas, kā daudzviet Ludzā.

— Diez vai daudzi gados vecāki ļaudis prot labi rīkoties ar bankomātu?

— Parex banka to ņem vērā — katru darba dienu no plkst. 10.00 līdz 11.00 īpašā Pensionāru stundā savus vecāka gadagājuma klientus apmācām lietot bankomātu, internetbanku, maksājumu kartes iepērkoties u.tml.. Protams, palīdzība tiek sniegta arī citā laikā.

— Parex banka patlaban kredītus neizsniedz. Kā veicas ar iepriekšējos gados bankā ņemto kredītu atmaksu?

— Tiesa, kredītus banka vēl neizsniedz, bet tiek izstrādāta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta programma, kuru jau pavasarī banka sāks īstenot. Atbalsts tiks piedāvāts tiem, kas hipotekāro kredītu ņēmuši mājokļa iegādei un kuriem ekonomiskās krīzes ietekmē objektīvu iemeslu dēļ samazinājušies ienākumi, tāpēc ir grūti ievērot kredīta atmaksas grafiku. Banka, individuāli vērtējot katra klienta situāciju, uz termiņu līdz 3 gadiem piedāvās atvieglotus kredīta atmaksas nosacījumus.

Patlaban kredītņēmējiem, kam ir grūti atmaksāt kredītu, piedāvājam tā saukto kredīta restrukturizāciju – vienojamies, ka persona kādu laiku maksā tikai kredīta procentus, bet kredīta pamatsummas mak­sā­šana ir atlikta. Ludzas filiālē šo iespēju izmanto reti: kredītu restrukturizējis viens uzņēmums un 5 privātpersonas.

Sarunās ar kredītņēmējiem, kam ir radušās grūtības ar kredīta atmaksu, jūtam — lielākā daļa nav ļaunprātīgi nemaksātāji. Viņu ir tiešām žēl. Cilvēki ir ņēmuši kredītu, lai iegādātos māju vai dzīvokli, vai veiktu dzīvokļa remontu, jo cerēja uz stabilu algu, ko turklāt bija solīts vēl arī paaugstināt. Bet nu — desmitiem policistu un arī mediķu Ludzā ir palikuši bez darba. Kā lai viņi samaksā kredītu tagad? Problēmas ir aptuveni 5% no visiem mūsu filiāles kredītņēmējiem. Nevienam no viņiem banka nav mājokli atņēmusi un neplāno to darīt, tas nav mūsu mērķis. Smagāk rit sarunas ar kredīt­ņēmējiem, kuri dzīvo citos Latvijas novados un kuri mūsu novadā pirkuši īpašumus, lai tos vēlāk pārdotu.

— Jūsu novēlējums klientiem — esošajiem un potenciālajiem ...

— Būt optimistiem un ticēt, ka viss būs labi. Labas lietas notiek!

Ērika  BONDARENKO

Uzziņai:

Parex banka nu ir Latvijas valsts banka. 2008. gada 8. novembrī valsts, glābjot banku, par 2 latiem nopirka tās kontrolpaketi no Valērija Kargina un Viktora Krasovicka. Labi tas vai slikti – nemēģināsim skaidrot un nediskutēsim par to. Speciālistu un arī sabiedrības viedokļi šajā jautājumā ir dažādi. Par iespējamiem pārkāpumiem bankas pārņemšanā prokuratūra pērn ir uzsākusi kriminālprocesu. Bankas pārņemšanas līgums netiek publiskots, jo tam nepiekrīt Kargins un Krasovickis.

Bet fakts ir noticis. Un banka pastāv. Dažādas darbības ap to un tajā notiek nepārtraukti. Šobrīd Parex bankas 73,4 % akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4 % — Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Valstij nupat Parex bankā nācās ieguldīt vēl 100 miljonus latu, kas, iepējams, ir pēdējais ieguldījums. Saskaņā ar Valsts kases datiem, Latvijas valsts septiņos termiņnoguldījumos Parex bankā jau bija noguldījusi 622 miljonus latu, bet par noguldītajiem depozītiem un par saņemto subordināto aizdevuma procentu maksājumos valstij banka jau samaksājusi 40,9 miljonus latu. Banka ir apņēmības pilna visus valsts ieguldījumus atmaksāt. Aktīvi tiek meklētas iespējas banku pārdot kādam investoram.

Izmantoti Finanšu un kapitāla tirgus komisija un ziņu aģentūras LETA materiāli