PABALSTI LUDZAS NOVADĀ
Visā Ludzas novada teritorijā tagad ir spēkā vienotie sociālo pabalstu saņemšanas noteikumi. Līdz ar to agrāk pagastos apstiprinātie dažādu veidu pabalsti un to apmērs nu ir zaudējuši savu nozīmi.
Pabalstu veidi
Novadā būs saņemami vairāki sociālie pabalsti. Piecus no tiem likumdošana nosaka kā obligātus visās pašvaldībās neatkarīgi no tā, vai tās vēlas vai nē.
Pirmais — pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Pieaugušajiem tie ir 40 lati, bērniem — 45 lati mēnesī. Tā aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Otrais — dzīvokļa pabalsts. To piešķir apkures sezonā līdz 6 mēnešiem gadā. Ja dzīvoklī ir centrālā apkure, pabalsts tiek piešķirts 50% apmērā no aprēķinātās maksas par apkuri. Apkures apmaksai noteikti šādi normatīvi: ja dzīvoklī deklarēta viena persona — par pamatu tiek ņemti 35 kv.m, ja deklarētas divas vai vairākas personas, — 23 kv.m pirmajai personai un 12 kv.m katrai nākamajai.
Tiem, kuriem ir krāsns apkure, piešķir 50 latus malkas iegādei. Cilvēks atnes kvīti, kas apliecina pirkumu, un viņam tiek segti izdevumi. Ja cilvēkam nav savas naudas, var rīkoties šādi: doties uz pašvaldību pēc pilnvaras. Pēc tās saņemšanas griezties firmā, kas piegādās malku, un saņemt rēķinu, aiznest to uz pašvaldību — nauda par malku tiks pārskaitīta.
Trešais ir vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā — ģimenes locekļa nāve, stihiska nelaime. Pabalsta apmērs var sasniegt 100 latus.
Ceturtais — pabalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās. Šim pabalstam ir piecas grupas — noteikts, kad un kā kurš pabalsts izmaksājams: kurš tikai reizi, patstāvīgu dzīvi uzsākot, bet kurš — ik mēnesi.
Piektais — pabalsts audžuģimenēm. Arī te ir divas apakšgrupas: ikmēneša pabalsts bērna uzturēšanai Ls 110 mēnesī un vienreizējais — Ls 50 — apģērba un inventāra iegādei.
Bet nu par pabalstiem, kurus deputāti nolēmuši piemērot novada teritorijā papildu obligātajiem.
Noteikts pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai — līdz Ls 30 vienam cilvēkam. Tā saņemšanai jāuzrāda summu apliecinoši čeki, kvītis, kurās norādīti cilvēka personiskie dati.
Vēl ir pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai. Te ir veselas 5 apakšgrupas. Reizi gadā var saņemt 15 latus skolas piederumu iegādei. Piešķir arī bezmaksas pusdienas novada teritorijā esošajās skolās. Pusdienas var piešķirt arī tiem, kas mācās citu novadu skolās, tikai tādā gadījumā jābūt objektīviem apstākļiem. Vēl piešķirt 50% atlaidi par mācībām mūzikas un mākslas skolā ar noteikumu, ka bērns sekmīgi mācās. Tāda pati atlaide iespējama maksai par pulciņiem Bērnu un jauniešu centrā.
Ir arī pabalsts neparedzētos gadījumos. Piemēram, pazudušo dokumentu noformēšanai. Līdz 20 latiem. Iespējama arī lielāka summa, tikai tad jautājums jāskata īpaši.
Vēl paredzēts pabalsts vientuļiem pensionāriem un 1. grupas invalīdiem. Tie ir 30 lati apkurei, kas tiek izmaksāti tiem, kuru ienākumi nepārsniedz 150 latus.
Kā saņemt pabalstu?
Tiem, kas vēlas pretendēt uz šiem pabalstiem, vispirms ir jāiegūst trūcīgā vai maznodrošinātā statuss — šī procedūra prasīs zināmu laiku. Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita GORBUNOVA-KOZLOVA sacīja, ka paies apmēram mēnesis:
— Pašlaik ir visai liels cilvēku pieplūdums, bet mēs cenšamies nevilcināties, piešķirt pabalstus iespējami ātri. Tikai dažreiz, kad situācija nav skaidra un vajadzīga papildu informācija, laiks nedaudz ievelkas.
Visiem, kuri dodas uz Sociālo dienestu, jārēķinās ar to, ka būs jāsniedz precīza informācija par saviem ienākumiem, īpašumu un ģimenes locekļiem.
Šobrīd novadā noteikts minimālais ienākuma apmērs — 90 lati uz vienu cilvēku. Ja ģimenē ienākumi mazāki, var pretendēt uz pabalstu saņemšanu. Tikai ko uzskatīt par ģimeni? Te, protams, var rasties daudz neskaidru situāciju. Piemēram, māte dzīvo Ludzā, bet meita aizbraukusi strādāt uz Rīgu vai ārzemēm. Abas deklarētas vienā dzīvoklī. Vai meitas ienākumi jāskaita? Varbūt nē? Vai cits gadījums. Sieviete dzīvo kopā ar vīrieti, abu laulība nav reģistrēta. Vīrietis nav deklarējis dzīvesvietu viņas dzīvoklī. Vai viņu ienākumi jāskaita kopā vai atsevišķi?
— Mums šādas un līdzīgas situācijas apgrūtina darbu, — saka L. Gorbunova-Kozlova. — Runājot par māti un meitu, mums faktiski jāvadās no tā, ka abas viņas dzīvesvietu deklarējušas vienā dzīvoklī. Mēs neesam izmeklētāji, un mums nav jāizmeklē, kur kurš dzīvo. Pēc idejas, māte var norādīt savas meitas ienākumus vai meita deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā. Lai gan patiesībā mēs katru gadījumu izskatām individuāli. Ir taču bērni, kuru dzīvesvieta deklarēta vecāku dzīvoklī, bet paši viņi tur nav gadiem rādījušies un nav atbalstījuši materiāli.
Grūtības sagādā arī t.s. civillaulības. Cilvēki dzīvo kopā, un mēs, protams, viņu ienākumus arī skaitām kopā. Ir pāri, kuri dzīvo kopā, bet, tiklīdz viens no viņiem atrod darbu, uzreiz paziņo, ka viņi viens par otru neko nezina. Tad rodas jautājums, uz kāda pamata viņš pie viņas dzīvo. Lai tad saimniece uzrāda īres līgumu. Gadās arī konflikts, cilvēki apvainojas uz mums. Bet kā lai mēs aprēķinām dzīvokļa pabalstu? Mums taču ir no svara, cik īsti tur cilvēku dzīvo.
Ir tādi cilvēki, kuri vēlas mūs piemānīt. Bet pašvaldībai taču naudas nav daudz, un mēs gribam, lai to saņem cilvēki, kuriem tā visvairāk vajadzīga.
Sociālie darbinieki ņems vērā arī cilvēku īpašumus, dosies pie viņiem uz mājām un novērtēs sadzīves apstākļus uz vietām. Kā apgalvoja L. Gorbunova-Kozlova, cilvēkam piederoša māja un mašīna nekļūs par šķērsli pabalsta saņemšanai: — Manta, kas tiek izmantota ikdienas pamatvajadzību apmierināšanai, nebūs šķērslis. Taču ir bijuši gadījumi, kad pie mums vēršas cilvēks, uz kura vārda reģistrētas vairākas mašīnas. Šāds variants neies cauri.
Pagaidām Ludzas novadā nevar saņemt pabalstus tie, kas ir ņēmuši kredītus. Lai gan pēdējā domes sēdē tika nolemts šo normu mīkstināt — neņemt vērā patēriņa kredītu līdz Ls 2000 un hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei. Tagad šie labojumi nosūtīti saskaņošanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Tie stāsies spēkā tikai pēc pozitīvas atbildes saņemšanas.
Nobeigumā uzsvērsim, ka cilvēkiem ir ne tikai tiesības saņemt pabalstus, bet arī pienākumi. Piemēram, meklēt darbu, neatteikties no līdzdalības sabiedriskajos darbos (simtlatnieki), pārstāt lietot alkoholu, uzturēt kārtībā un tīrībā savu dzīvesvietu, apmeklēt pārkvalifikācijas kursus.r
Sergejs TIMOFEJEVS