KĀ NOVADAM SEVI PARĀDĪT 5 MINŪTĒS?
Pagājušajā nedēļā ar katra novada vadību tikās Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, televīzijas žurnāliste Sarmīte Plūme un Anda Jēgere, lai iepazīstinātu ar savu ideju, kā 4. maijā visā valstī vērienīgi un sirsnīgi nosvinēt Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienu.
Pasākuma ideja ir šāda: katrs Latvijas novads kaut uz 5 minūtēm kļūst par nozīmīgāko novadu visā valstī.
Šajās 5 minūtēs tiek dokumentēts un rādīts televīzijā un internetā tas, ar ko novads lepojas vai izceļas. Līdz ar to visi šim novadam piederīgie cilvēki visā pasaulē savās 5 minūtēs tiek aicināti savienoties internetā. Kā piemēru P. Apinis minēja Saldus novada ieceri atdzīvināt Jaņa Rozentāla pirms vairāk nekā 100 gadiem tapušo gleznu Pēc dievkalpojuma, Neretā varētu citēt Jaunsudrabiņu, ko visi zina un varētu runāt līdzi, kādā citā novadā dziedāt visiem pazīstamu dziesmu.
Lai parādītu 118 novadus un pilsētas, televīzijai jārāda 10 stundas (stundā 12 sižeti no dažādiem novadiem).
Katram novadam savs priekšnesums jārāda kādā savā, ļoti nozīmīgā un raksturīgā vietā, piemēram, Aglonas novadam — pie bazilikas, Raunas novadam — pie Raunas Staburaga. Katram novadam ir iespējas dziedāt, dejot vai sportot, taču priekšnesumi nedrīkst atkārtoties. Turklāt nevajag censties rādīt tikai kultūrvēsturi, folkloru, pagātnes bagātības, bet arī, piemēram, jaunu sporta halli, jaunu, progresīvu uzņēmumu, ja tas raksturīgs konkrētajam novadam.
Šī pasākuma uzdevums — iesaistīt tajā iespējami daudz vienkāršu cilvēku, dažādu vecumu, dzimumu, nodarbes, interešu grupu un tautību pārstāvju; ļaut cilvēkiem iepazīt savu valsti, lepoties ar to un iedzīvināt pašvaldību reformu.
— Tā kā es biju viens no Tautas skrējiena par godu Baltijas ceļa 20. gadadienai iniciatoriem, Valsts prezidents lūdza man noorganizēt kaut ko līdzīgu arī šajos svētkos, tā, lai tie būtu svētki visiem, visiem, — tiekoties ar Ludzas novada vadību un kultūras darba organizatoriem, teica Pēteris Apinis. — 2 nedēļu laikā jūsu novadam jāizdomā, kādu stāstu pastāstīt šajās 5 minūtēs. Jums jāizklāsta ideja (var sūtīt 3 variantus), un mūsu režisori un redaktori piedāvās savus spēkus sadarbībai. Vienīgi mums vajadzētu vienoties par divām lietām. Pirmā: vai tā būs tiešraide vai ieraksts. Ar ierakstu iznāks perfektāk, bet, filmējot tiešraidē, — sirsnīgāk, cilvēcīgāk, vairāk uzrunās skatītājus. Tāpēc es esmu par otro variantu, bet lemjat jūs paši. Protams, lai nodrošinātu tiešraidi no 118 novadiem, nepieciešamas vismaz 8 ļoti mobilas filmēšanas brigādes, bet mēs dažas varētu aizņemties no igauņiem un lietuviešiem. Pat tad, ja izšķirsieties par ierakstu, tam jānotiek 2. vai 3. maijā, ne agrāk. Tikai vecu ierakstu montāža nav iespējama, tas nesakrīt ar mūsu ideju konkrētajās 5 minūtēs vienot visus šim novadam piederīgos ļaudis un parādīt, kā jūs svinat šo dienu.
Otra lieta, ko gribu lūgt, — necentieties parādīt daudz, no visiem pagastiem pa druskai. Nesadrumstalojiet sižetu! Tam jābūt tikai vienam stāstam. Man jau ļoti, ļoti patīk Ludzas muzejs. Tā teritorijā varētu kaut kas notikt, tad televīzijas kamera pagrieztu objektīvu uz pilsdrupām, uz pilsētu pāri ezeram. Bet varbūt jums ir labākas idejas, varbūt kāds uzņēmums, kas raksturo novadu.
Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes galvenā speciāliste kultūras jomā Sarmīte Stapule-Zagorska nosauca dažas idejas, kā varētu tikt veidots šis sižets. Šajā dienā ir doma rīkot vienotības velobraucienu, un tad varētu televīzijā rādīt tā startu kaut kur muzeja vai ezeru tuvumā. Varbūt varētu laist plostu pa ezeru un rādīt apkārtni. Fonā skanētu Cielaviņas dziedātā dziesma Aizezere, jo to pazīst gandrīz visi ludzānieši. Protams, darba vēl daudz, divās nedēļās jāizdomā, ko tieši 5 minūtēs parādīt visai Latvijai kā Ludzas novadam raksturīgu, kā sveicienu no Ludzas visiem, kas sevi uzskata par ludzāniešiem.
Šāds pats uzdevums sagādāts arī pārējiem novadiem. Svētku rīcības komitejas vadītājs ieminējās, ka pirms tikšanās Ludzas novada domē viņi bijuši Kārsavā, piedāvājuši veidot sižetiņu saistībā ar Latvijas vissenāko dzelzceļa līniju Rīga — Sanktpēterburga, kā arī ar moderno Dzelzceļa robežkontroles punktu, taču kārsaviešiem esot savas idejas. Kādas — to centīsimies uzzināt, kad svētki tuvosies. Arī Ciblas novadam un Zilupes novadam iedoti līdzīgi mājasdarbi. Ja projekts izdosies, kā iecerēts, tai jābūt ļoti interesantai un piesātinātai dienai.
Dzintra BATŅA