KAD SĀKĀS KARŠ, VIŅAI BIJA 16

Ludzā daudzi pazīst un ciena pensionēto sākumskolas skolotāju Ņinu Komarovu. Pašlaik viņai jau pāri astoņdesmit, bet Ņinas kundze ir tikpat la­bestī­ga, sirsnīga kā savulaik, skolā strādā­jot.

Uzvaras diena viņai vienmēr ir lieli svētki, jo dzīvā atmiņā vēl tas laiks, kad šī diena bija tik ļoti gaidīta. Šais svētkos Ņinas kundzi godā kā kara laika darba veterāni. Sarunā ar cienījamo sko­lotāju uzzinā­jām, kāda ir bijusi viņas dzīve, toreiz, četrdesmitajos ga­dos.

Kara  sākums

1941. gada vasarā Ņinai Stepanovai, Voro­ņežas apgabala Bobrovs­kas pedagoģiskās skolas audzēknei, bija tikai sešpadsmit.

Kopā ar mammu un māsu viņas dzīvoja nelielajā Bobrovas pilsētiņā, jo tētis bija miris jauns. Ņinas māte 27 gadu vecumā  pa­lika atraitne un savu dzīvi veltīja meitu audzināšanai. (Mamma esot teikusi, ka neprecēsies no jauna tik ilgi, kamēr neizaudzi­nās meitas. Pēc kara meitenes kļuva patstāvīgas, bet precēties vairs nebija ar ko. Tā arī māte visu mūžu nodzīvoja viena.)

1941. gada 22. jūnijā, svētdienā, Ņina ciemojās pie sava tēvabrāļa. Viņš bija grāmatvedis kādā no pilsētas rūpnīcām. Negaidot tēvoci steidzami izsauca uz kantori. Pēc neilga laika viņš satraukts atskrēja mājās ar baismo vēsti: sācies karš! Tēvocis bija dzimis 1914. gadā, kara sākumā viņam bija 27. Mobilizāciju viņš negaidīja, bet tūlīt pieteicās brīvprātīgajos. Tā darīja vairākums pilsētiņas jauno vīriešu. Pēc mēneša Ņina pava­dīja savu mīļo tēvoci uz fronti. No vietējās dzelzceļa stacijas ceļā devās vesels brīvprātīgo ešelons ar lozungiem un plakātiem uz vagonu sienām.

Sākumā šķita, ka frontes līnija ir ļoti tālu un kara tiešā elpa Bobrovu neskars. Dzīve turpinājās, Ņina nākamajā vasarā paspēja pabeigt pedagoģisko skolu (saglabājies diploms ar ļoti labām atzīmēm), kad pilsētiņa piedzīvoja fašistu aviācijas uzlidojumus. Frontes līnija strauji tuvojās. Cilvēki jutās apdraudēti. Bumbas, visticamāk, bija mērķētas dzelzceļa mezglam, bet trāpīja arī mājām. Ēkas dega. Ņina atceras, ka viņas kopā ar māti savā dārzā zem ābeles izrakušas palielu bedri un uzlidojumu laikā vienmēr tur slēpušās. Bailes un satraukums bija, bet dzīve taču tāpat turpinājās. Bija jāpelna iztika. Ņina devās uz izglītības nodaļu un uzzināja, ka 12 kilometrus no pilsētas, Suho Berjozovskas skolā vajadzīgs skolotājs. Septiņpadsmitgadīgā skolotāja saposās un kājām devās uz savu darba vietu.

Visi  jutās vienoti  bēdās

Sādžā cilvēki viens otru pazina, bet karš visus it kā vienoja vēl stiprāk. Vīriešu bija palicis maz, bet kolhoza darbi jāpadara tāpat.

Pats par sevi saprotams, ka strādāja arī skolēni un skolotāji. Algas skolotājiem bija niecīgas. Ņina atceras, kā mamma raksturojusi viņas nopelnīto:  ar to jau tikai vienam kārtīgam maizes klaipam pietiekot. Visi toreiz dzīvoja trūcīgi, jo bija taču jāpalīdz karavīriem frontē. Ik pa laikam pastnieks līdz ar vēstulēm atnesa uz ciemu arī nāves ziņu. Tad visi centās radiniekus at­balstīt, kā nu varēja. Par krituša­jiem bēdājās viss ciems. — Vis­apkārt valdīja tāda labestība un līdzjūtība, kādu vēlāk, miera laikos, šķiet, neesmu piedzīvo­jusi, — atceras Ņina. — Ciemā ienāca arī svešinieki — evakuētie no frontes apgabaliem. Viņus pieņēma kā savējos, pazīstams vai nepazīstams — visus svei­ci­nāja, visiem bija gatavi palīdzēt.

Liktenis  tuviniekus pasargāja

Savu nākamo vīru Ivanu Ņina arī iepazina šai sādžā. Viņš no frontes bija atbraucis īsā atvaļi­nājumā pie savas māsas. No frontes vēlāk Ņina saņēma dažas vēstules ar solījumiem atgriez­ties.

Par to, ka karš beidzies, skolā paziņoja kāds no ciema padomes. Turpat pie skolas tūlīt arī notika mītiņš. Ņina vēl tagad atceras tur teiktos vārdus: — Karš beidzies! Dzīvosim, priecāsimies un gaidīsim mājās savus karavīrus.

Ciemā diemžēl daudzi savējos nesagaidīja. Bet Ņinai laimējās. Atgriezās dzīvs un vesels viņas tēvocis, izgājis vissmagākās kaujas. Pie Staļingradas viņš bija desantniekos, tur arī kontuzēts, daļēji zaudēja dzirdi, bet palika dienēt štābā līdz pat uzvarai. — Es vienmēr esmu klusībā domājusi, ka tēvocis palika dzīvs arī tāpēc, ka es par viņu ļoti daudz pie sevis biju lūgusies, — atceras Ņina.

— Un tomēr ir jātic arī liktenim vai sargeņģelim. Bija mūsu ciemā arī tāds gadījums, ka iesauktais netika pat līdz frontei, bet gāja bojā uzlidojumā. Citi izgāja karu no sākuma līdz beigām pat neievainoti. Tāds liktenis.

Ivans atgriezās no kara 1945. gada decembrī. Pēc divām nedēļām mēs apprecējāmies, un tā es kļuvu Komarova. Vīrs bija virsnieks, kopā ar viņu braucu uz Stavropoli, bet tūlīt pēc demobilizācijas Ivans gribēja strādāt savā profesijā. Kad sākās karš, viņš tikko bija pabeidzis meža tehnikumu. Pie mums, Voroņežas apkaimē, lielu mežu nebija, bet vīrs bija karojis arī Latvijā, kur, viņaprāt, bija brīnišķīgi meži. Tieši tāpēc viņš rakstīja uz Mežrūpniecības ministriju, vai nevar piedāvāt darbu Latvijā. Un tā mēs 1947. gadā atbraucām uz Latviju. Mūsu pirmdzimtajam dēlam tad bija tikai 8 mēneši. Pēckara gados bija ierasts, ka speciālistus pārceļ no vienas darba vietas uz otru: kopā ar vīru pārcēlāmies arī mēs: no Viļakas mežrūpsaimniecības uz Alūksni, tad Žīguriem, Rēzekni, Lubānu, pa starpu vēl bija divi gadi Kaļiņingradā un Vācijā, kur vīram kā rezerves virsniekam vajadzēja iziet militāros kursus. Ludzā abi sākām strādāt 1967. gadā un šo pilsētiņu iemīlējām. Nu jau daudzus gadus vīra šai saulē nav, — stāsta Ņina Komarova. — Bet es izbaudu katru dienu, kas man ir dota. Starp citu, Komarovu dēls Valē­rijs, Ludzas vidusskolas absol­vents, ir katedras vadītājs, profesors Arhangeļskas Valsts tehniskajā universitātē, un vismaz reizi gadā atgriežas savā jaunības pilsētā.

Ņinas kundzes vēlējums ir, lai sabiedrībā būtu mazāk skaudības un ļaunuma, bet vairāk — labestības.

Tāds, lūk, ir vēl viens dzīves stāsts, kurā vairākus likteņa pagriezienus iezīmējis tieši karš. Droši vien, ka Ņinas kundzes dzīve būtu ievirzījusies pavisam citādi.

Vanda  ŽULINA

 

Arhīvs

2012 2011 2010 2009 2008 2007 2006 2005 2004
janvāris
februāris
marts
aprīlis
maijs
jūnijs
jūlijs
augusts
septembris
oktobris
novembris
decembris

Afiša

  • OTRDIENAS, 7. februāra, NUMURĀ LASIET:
    • Ludzas novada domes uzmanības lokā – novada ezeri. Pēdējā domes sēdē lemts par zvejas tiesību piešķiršanu novada ūdenskrātuvēs, joprojām virmo kaislības ap Dunakļu ezera nomas tiesībām ...
    • Zilupiete Ņina Lastovska – Taisnīgais starp tautām. Šo apbalvojumu Izrēlas valsts vārdā piešķir cilvēkiem, kuri no bojāejas holokaustā glābuši ebrejus. Čurbanovu ģimene, riskējot ar savām dzīvībām, 1941. gadā izglāba brāļus Ļahovskus.
    • Ludzas novada pašvaldības deputāti nolemj noteikt jaunus pabalstus 20 un 10 latu apmērā gadā maznodrošinātajiem pakalpojumu saņemšanai SIA „Ludzas rajona slimnīca”. Savukārt Zilupes novada pašvaldības deputāti ir gatavi no budžeta vientuļiem slimiem cilvēkiem maksāt 30 latus mēnesī.
    • Stomatologs Igors Siličs jūtas dzimtajai pusei noderīgs – jau 25 gadus viņš ārstē zobus zilupiešiem. Viņa darbavieta atrodas skolas ēkā, tāpēc liela daļa pacientu ir bērni un jaunieši.
    • Ludzas novadpētniecības muzejā patlaban tiek eksponēta izstāde „Pasakainais māls”, kurā skatāmi Ludzas poddara Tautas daiļamata meistara Antona Šmulāna slavenie velniņi, svečturi un citi darbi.
    • Kopš gada sākuma Rēzeknē darbojas Bilžu studija F 3, kuras ideju izlolojuši trīs Latgales fotomākslinieki: Aleksandrs Lebeds, Ivars Daugulis, Igors Pličs. Zem studijas nosaukumā rakstītā 3 F paslēpta: Fotogrāfija, Forma, Fantāzija.
    • Sporta aktualitātes:

    * Ludzas handbolistes spēlē mājās sāpīgi zaudē,

    * Ludzas novada atklātā telpu futbola čempionātā bez zaudējumiem spēlē trīs komandas.

               

    Laikrakstu Ludzas Zeme iespējams abonēt visās Latvijas Pasta nodaļās.

    Pērciet avīzi kioskos, veikalos un visās pasta nodaļās!

     

  • LASI LAIKRAKSTU „Ludzas Zeme” ARĪ 2012. GADĀ!

    Abonēšanas cena:

    * privātpersonām – Ls 3,30 mēnesī, Ls 39,60 gadā;

    * juridiskām personām – Ls 4,30 mēnesī, Ls 51,60 gadā.

    Abonēt avīzi iespējams Latvijas Pasta nodaļās, pie pastnieka, internetā (www.pasts.lv), pa tālruni 67008001.

    Cena redakcijā (bez piegādes) – Ls 2,50 mēnesī, Ls 30 gadā.

  • Abonē uz nepilnu mēnesi!

    Vēl gada nogalē Ludzas Zeme redakcijai zvanīja lasītāji, kuri nokavējuši abonēšanas beigu termiņu – 26. decembri. Vai varam vēl paspēt abonēt, lai avīzi saņemtu janvārī? Gluži visus janvāra numurs vairs nav iespējas abonēt, bet, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, ikvienam Latvijas pastā ir iespēja abonēt preses izdevumu uz nepilnu periodu.

    VAS Latvijas Pasts speciāliste Sanita Šīrante skaidro:

    -- Izdevumus varēs abonēt un saņemt pēc 5 darba dienām. Maksa tiks rēķināta, pamatojoties uz redakciju iesniegtajiem avīzes vai žurnāla izdošanas grafikiem. Nepilnā perioda maksa  tiks rēķināta pēc numuru skaita, kurus abonents saņems.

    Turpmāk pasta nodaļās, interneta vietnē www.abone.pasts.lv, pie pastnieka avīzes abonementu varēs noformēt pastāvīgi, uzsākot piegādi klientam vēlajamā termiņā vai ne agrāk kā 5 darba dienas pēc tā noformēšanas. 

    Savukārt, ja lasītājam ir ērtāk presi abonēt pa tālruni 67008001, to ar izdarīt tikai uz pilnu periodu (uz mēnesi, 3 mēnešiem, pusgadu u.c.).  Latvijas Pasts ir noteicis vienotu termiņu – 20. datumu, līdz kuram nākamajam mēnesim var abonēt Ludzas Zemi un citus Latvijā izdotus preses izdevumus, kuri iznāk biežāk kā reizi mēnesī. Piemēram, februārim – līdz 20. janvārim, martam – līdz 20. februārim utt.. Zvaniet līdz 20. datumam!

  • Abonēšana – arī adresātiem ārvalstīs

    Latvijas Pasts 2012. gadam piedāvā vairākus jaunumus un uzlabojumus preses izdevumu abonēšanas sistēmā.

    Viens no tiem -- preses izdevumus nākamajam gadam iespējams abonēt arī adresātiem ārvalstīs. To var izdarīt, izmantojot Latvijas Pasta mājas lapu www.abone.pasts.lv un informatīvo tālruni 67008001.

    Pasts sola, ka ikviens sev interesējošo preses izdevumu var abonēt uz jebkuru adresi visā pasaulē.

    -- Cena ir atkarīga no valsts, uz kuru Latvijā izdotu avīzi vai žurnālu abonē, -- skaidro VAS Latvijas Pasts speciāliste Sanita Šīrante. – Tarifi atšķiras, jo pie katalogā ierakstītās cenas tiek pierēķināta bandroles cena. Uz ārzemēm Ludzas Zemi un citus izdevumus var abonēt tikai uz pilniem mēnešiem. Pa tālruni 67008001 – līdz 20. datumam, mājaslapā, ja abonents pats veido pasūtījumu – līdz 26. datumam.

     

  • „LATVIJAS PASTA” INFORMATĪVAIS TĀLRUNIS — 67008001

    Abonēt ir lētāk nekā ikdienā pirkt. Maksā mazāk un vēl saņem mājās! Lai noformētu preses izdevuma abonementu pa tālruni, Jums tikai jāpasaka, kādu preses izdevumu vēlaties abonēt, un jāsniedz  operatoram nepieciešamā informācija —  vārds, uzvārds, adrese, tālrunis, personas kods, abonēša­nas periods un rēķina maksātāja dati.

    Abonementa noformēšana ir bez maksas!

     

  • SIA „Ludzas Zeme” piedāvā šādus pakalpojumus:

    SIA  „Ludzas  Zeme” piedāvā  šādus  pakalpojumus:

    * Laminēšana. Iespējams fotogrāfijas, dokumentus pārklāt ar sintētisku plēvi.

    Cenas: A6 formātam (ceturtdaļa no parastā biroja papīra, 156 kv.cm) — Ls 0,50;

    A5 (puse no papīra lapas, 315 kv.cm) — Ls 0,80;

    A4 (lapa, 630 kv.cm) — Ls 1,00;

    vizītkaršu laminēšana — Ls 0,40 (gab.).

    * Papīra  darbu  iešūšana  ar  spirāli — līdz 50 lapām —  Ls 1,40. 

    Jautājiet  pa  tālruni  65707014 (Elīna).

  • VEIDOSIM "LUDZAS ZEMI" KOPĀ!

    Cienījamie „Ludzas Zeme” lasītāji!

    Veidojam rubriku Šonedēļ svētki un tajā stāstām par cilvēku dzīves vai darba jubilejām, kāzu gadadienām, uzņēmumu svinībām, darba kolektīvu jubilejām un citiem svētkiem, kas iekrīt konkrētajā nedēļā. Jā, arī par vārdadienām.

    Tāpēc aicinām jūs jau laicīgi ziņot mums par visiem jums zināmajiem gaviļniekiem un gaidāmajiem notikumiem.

    Bet varbūt tuvojas jūsu profesionālie svētki vai saderīga kaimiņu pāra desmitā kāzu gadadiena? Katrs iedzīvotājs var kļūt par mūsu avīzes intervijas varoni. Tādēļ zvaniet, ziņojiet, un mēs uzrakstīsim!

    T. 65707087, 65707086, 65726939!

    Veidosim mūsu avīzi kopā!

    Liels paldies visiem, kuri zvanīja un pieteica svētku intervijai savus draugus, paziņas, radiniekus!

  • Zvani „Ludzas Zemei” 65707014 bez maksas!

    Ir radīts jauns interneta un sakaru pakalpo­jumu veids. Ja jums ir pieejams internets, mūsu laikraksta redakciju varat sazvanīt bez maksas.

    Kā tas iespējams? Internetā jāsameklē SIA Latvijas Tālrunis izveidotā mājas lapa www.zl.lv vai mājas lapa www.mama.lv, kas piedāvā uzziņas par uzņēmu­miem un privātpersonām.

    Strādājot ar zl.lv, tālruņa nu­murs, uz kuru var zva­nīt bez maksas, iezīmēts sarkanā krāsā. Uz­klikš­ķinot uz tā, atveras lo­dziņš BEZMAKSAS  ZVANS.

    Strādājot ar mama.lv, pikto­grammā Ko meklēt? jāieraksta Ludzas Zeme.

    Meklēšanai jāaktivizē pikto­gramma Prasi mam­mai, un atve­ras lodziņš MAMA bezmaksas zvans.

    Lai varētu ar mums sarunāties, jāievada savs telefona numurs (var izmantot arī mobilo). Lai saņemtu šo zvanu, jums jābūt atvērtai telefona līni­jai (telefons nedrīkst būt aizņemts ar citu savieno­ju­mu). Kad pieņemat zvanu, operators paziņo, ka tie­kat savienots ar Ludzas Zemes tālruni 65707014. Var izvēlēties, vai uz jūsu numuru zvanīt tūlīt, 1, 3 vai 5 minūšu laikā. Pēc komandas Zvanīt notiek savienojums.

    Tālrunis 65707014 ir redak­cijas biroja centrāles numurs, no kura var nodrošināt savienojumu gan ar reklāmas daļu, gan ar žurnālistiem u.c. darbiniekiem. Tātad ikvienu redakcijas darbi­nieku varat sazvanīt bez maksas!

    Minētajās Latvijas Tālruņa mājas la­pās var mek­lēt arī citus uzņēmumus. Ja pie to da­tiem ir re­­dzams tālruņa numurs, kam blakus ir sarkana telefona piktogramma — noklikšķiniet uz tā, un atvērsies lodziņš saziņai pa telefonu bez mak­sas. Bezmaksas zvana pakalpojumu iespējams iz­man­tot, zvanot, piemēram, uz VAS Latvijas  valsts ceļi nodaļām, tajā skaitā Ludzas nodaļu (t. 65707885).