MIĶEĻDIENA LATGALES SĒTĀ
Divi dažādi pasākumi Ludzas Novadpētniecības muzejā notika Miķeļdienā — 29. septembrī: vispirms tika atklāta izstāde Es adēju cymdu puori trejdevinim dzejporenim, un tad kuplais apmeklētāju pulks devās uz blakusēku, lai atklātu etnogrāfijas krātuvi.
Raibi cimdi — no visiem novadiem
— Līdz šim muzeja fondos bija 24 cimdu pāri, bet šīs vasaras projekta ietvaros mums radās iespēja iegādāties vēl 47 oriģinālus mākslas darbus no visiem četriem novadiem, — atklājot izstādi, teica muzeja direktore Inga Prikule. Viņa pateicās visām adītājām, piebilstot: kaut arī ne viens vien vīrietis ada cimdus un zeķes, muzeja jaunajā ieguvumā ir tikai sieviešu adītie cimdi. Uz svinīgo pasākumu varēja ierasties tikai divas no viņām: Dzidra Voloja un Līvija Bondare. Pasākumu ar savām balsīm krāšņāku padarīja Kārsavas vokālais ansamblis Sendienas, Zvirgzdenes folkloras kopa Saime un Ņukšu folkloras kopa Rīkšova.
Cimdu raksti ir tikpat liela latviešu tautas bagātība kā tautasdziesmas. Ar savu krāsu daudzveidību un salikumu tie izsaka tautas gaumi, radošo prieku un izdomu, amatu prasmi un pasaules uztveri. Vispopulārākā ir Saules zīme — tā dažādās variācijās ieadīta vairākos cimdu pāros, un tos nēsāja sievietes. Vīriešiem paredzētie dūraiņi parasti bija ar Mēness zīmi. Cimdus sendienās adīja gan godiem, gan bērēm, gan darbam. To raksti atšķīrās.
Etnogrāfijas krātuvē — ap 450 priekšmetu
Telpā, kur turpināja skanēt folkloras ansambļu dziedātās dziesmas, izvietoti gandrīz 450 seni saimniecības piederumi un darbarīki. Tie savākti gan agrākajos muzeja pastāvēšanas gados, gan 2008. gada Dagdas ekspedīcijas laikā. Kā pastāstīja Ludzas Novadpētniecības muzeja galvenā krājumu glabātāja Iveta Arbeitere, krātuve būs apskatāma jebkurā laikā, būs iespēja arī pasūtīt ekskursiju, lai uzzinātu ko vairāk par katra priekšmeta pielietojumu. Kaut arī telpa, kuras vidū lepni stāv stelles, ir samērā neliela, te ikviens priekšmets ir ērti aplūkojams.
Dzintra BATŅA