ŠOGAD MEŽS NAV DĀSNS
Iedvesmojušies no pagājušā gada melleņu pārpilnības mežos, arī šogad daudzi sezonu gaidīja ar nepacietību. Taču raža krietni mazāka. Cilvēki, kas brauc mežā, lai nopelnītu naudu, saka:
— Pagājušo gadu mellenes lasījām līdz pat brūkleņu laikam, bet šogad jau pēdējās ogas. Viss. Mežā sauss, ogu maz. Lai pielasītu 10 — 15 litrus, jānoiet kilometriem. Tā kā ogu maz un pārdevēju nedaudz, cena pērn kritās, bet šogad turas 1,50 — 2 lati litrā, — saka Tamāra.
— Lai aizbrauktu līdz mežam un atpakaļ ar autobusu, par ceļu samaksājam Ls 2,50. Par vietu tirgū (aiz vārtiem) — lats. Ja pierēķina klāt uz mežu ņemamās sviestmaizes un pretodu līdzekli, no kura jēgas tāpat maz, jau latus sešus var atrēķināt nost. Bet kaimiņi, kas sēž uz soliņa un kulsta mēles, saka, ka stāvus bagāta palikšu, — Zinaīdai sirds ir pilna.
Turpat blakus mellenes pārdod sestās klases skolniece Natālija Radionova no Blontiem. Kaut viņa atzīstas, ka ogas liek lasīt mamma, viņai patīkot to darīt — esot tāds kā azartiņš.
— Kopā ar ģimeni katru pēcpusdienu kādas divas stundas lasām mellenes, bet nākamajā rītā es tās pārdodu. Es jau iemācījos lasīt ar abām rokām vienlaicīgi, sanāk ātri. Pircēji ir ļoti laipni, par cenām nepukst, — saka Natālija. Viņa šogad ar mellenēm nopelnījusi jau latus 50. Lai dabūtu kāroto velosipēdu, vēl krietni jāpastrādā, bet tas nekas — ka tik būtu ogas! Pagājušajā gadā meitenes peļņa esot bijusi 300 latu.
Mežā arī aveņu šogad mazāk nekā pērn, ogas sausas un tārpainas.
Un kā ir ar citām meža veltēm — sēnēm? Pagaidām tirgū manītas pārsvarā gailenes, retu reizi kāda beciņa. Arī gailenēm esot par sausu.
Latvijas Ziņu kanāla sižetu veidotāji aptaujājuši laika novērotājus un mikologus un secinājuši, ka rudens sēņu ražu prognozēt vēl nav iespējams. Īslaicīgie, stiprie lieti sēņu augšanu neveicina, jo snaudošie micēliji gaida ilgstošu līņāšanu — tādu, kad peļķēs veidojas burbuļi. Tas esot sēņu lietus, kaut gan nevar teikt, ka tikai no augsnes mitruma atkarīga sēņu raža.
Arī dārzi šogad ar ogu ražu nelutina: zemenes puva mitruma un karstuma mijiedarbībā, ogas izsuta. Tāpat burtiski kā apvārītas zaros karājas ērkšķogas — ja vēl pašu lietošanai kaut cik pieņemamas, tad pārdošanai gandrīz nav derīgas, tā saka pārdevēji. Ja upeņu pērn bija ļoti liels piedāvājums, šogad, pēc kādas pārdevējas teiktā, no 10 krūmiem viņa salasīja spaini. Kas nu tā par ražu? Dārza avenes daudziem esot satārpojušas, ķiršu tirgū šovasar vispār nebija. Kā būs ar plūmēm? Varbūt āboli iepriecinās?
Dzintra BATŅA
Publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2010.g.23.jūlijā. Tekstu pārpublicējos un citādi izmantojot – atsauce obligāta.