KĀ SADZĪVOT AR KAIMIŅIEM — MEŽAZVĒRIEM

Dažas piezīmes no Meža konsultāciju pakalpojumu centra Austrumlatgales nodaļas rīkotā un Valsts Lauku tīkla finansētā semi­nāra, kas pagājušajā piekt­die­nā notika Malnavā. Tēma — Kā aizsargāt jaunaudzes un lauksaimniecības kultūras no mežazvēru postījumiem.

Jāņem  vērā  dabas  likumi

Visā pasaulē  savvaļas dzīv­nieki nodara postījumus lauk­saim­niecības zemēs. Tas ir dabiski, jo dzīvnieki grib ēst un izvēlas vieglāk pieejamo un garšīgāko barību. Ar to jārēķinās.

Ja visapkārt vairāku hektāru platībā ir neapstrādātas zemes, tad katrs kultūraugu pleķītis ir vairāk apdraudēts. Zemgalē, kur ir lieli zemes īpašumi un lieli lauki, mežacūku izrakņāto hektāru divsimt hektāru liela lauka malā saimnieks neizjutīs kā lielu zaudējumu, bet, ja rukšu saime izraks piecas kartupeļu vagas, kas ģimenei ir vienīgās, viņiem tas būs liels mīnuss budžetā. Dzīvo­jot mežainā apvidū, zemes īpaš­niekiem būtu jāslēdz līgumi ar mednieku kolektīviem, jo med­niekiem ir jāmedī lauksaimniecī­bas postījumu vietās, un jāapgūst arī zināšanas par to, kā iespējami efektīvi cīnīties pret zvēru siroju­miem.

Jāzina, kad sējumi ir visvairāk apdraudēti. Piemēram, kartupeļi, — pāris nedēļas pēc iestādīšanas un vasaras beigās, labība — piengatavības stadijā.

Starp mežu un lauku būtu jāat­stāj brīva josla, lai medniekiem atvieglotu zvēra nomedīšanas iespējas. Lai aizbaidītu zvērus no sava lauka, jāzina dzīvnieku paradumi. Piemēram, mežacūka jūtas labi, ja viņai šai teritorijā ir barība un miers. Ja šie faktori nodrošināti, viņa te dzīvos un barosies. Tātad jādara viss, lai kāda no nepieciešajiem faktoriem nebūtu.

Lielgabala  trokšņi jākombinē  ar  medībām

Par trokšņu lielgabalu, ko dar­bina ar gāzi, LZ jau rakstīja pēc viesošanās Robežnieku pagastā, kur ar šo metodi atbaida putnus.  Par trokšņu lielgabala efektivi­tāti semināra dalībnieki varēja pārliecināties demonstrē­jumā. Radītais troksnis patiešām atgā­dina šāvienu un liek satrūkties arī cilvēkam. Lielgabalam ir vairāki plusi: to var viegli pārvietot no vienas vietas uz citu. Ar taimera palīdzību var regulēt šāvienu biežumu. Lielgabals ir viegli uzstādāms. Lielām saimniecībām šis zvēru baidītājs nav nemaz tik dārgs. Tas maksā ap 300 latiem.

Agregāta lielākais mīnuss, pēc semināra dalībnieku domām, slēpjas tā mobilitātē, jo tam itin viegli kāda nomaļa lauka malā var pieaugt arī kājas. Un, izrādās, ka ar laiku zvēri pierodot arī pie tik baidinoša trokšņa, tāpēc, lai pastiprinātu lielgabala darbības efektivitāti, vietā, kur novietots lielgabals, ik pēc kāda laika jānotiek arī reālām medībām.

Man kā neprofesionālim šķiet, ka tiešā māju tuvumā radītais troksnis var traucēt ne tikai meža zvēriem, bet arī cilvēkiem.

Meža  rukšiem  nepatīk cilvēku  smakas

Cenu ziņā pieejams un nelielu lauku sargāšanai efektīvs ir da­žādu smaku (cilvēku un plēsīgo zvēru) koncentrāts repelents Wild Boar Stop, kas nopērkams aero­sola baloniņos. Tas domāts meža­cūku aizbaidīšanai no kartupeļu un labības laukiem. Zinātāji stāsta, ka līdzīgu repelentu smaka cilvēka nāsij atgādinot ļoti spēcīgu paģiru dvingu.

Aerosolu izsmidzina blīva auduma strēmelēs, lai smaka saglabātos ilgāk, un tās lieto kopā ar spožām alumīnija folijas strēmelēm. Tā vienlaicīgi rada smakas, redzes un skaņas signālus, ko izvieto uz mietiņiem pa lauka malu ik pēc 10 — 15 metriem. Smaka turas apmēram 3— 4 nedēļas, tad repelentu izsmidzina atkārtoti. Ar vienu baloniņu var divas reizes apstrādāt 1kilometru garu līniju. Baloniņa cena ir no 12 līdz 15 latiem. Ar šo līdzekli varot nosargāt pat ķimeņu laukus, bet ķimenes esot cūkām īpašs gardums.

Praktiķi starpbrīža sarunās izstāstīja, ka mežacūkas neiet arī tādā laukā, kurš norobežots ar iespeķotu virvīti, tikai virve regulāri jāapsmērē ar speķi  atkal.

Jaunaudžu  aizsardzība

Lietuvas firmas Graderlitas pārstāvis iepazīstināja ar Austrijā ražotā līdzekļa Cervacol extra izmantošanas iespējām.

Šis līdzeklis ir domāts jaunaudžu, īpaši skujkoku, pasargāšanai no aļņu un stirnu nodarītajiem bojājumiem. Ja priežu jaunaudzē iemanās stirnas, tad var gadīties, ka visa audze aiziet postā, jo tiek nokostas jauno kociņu galotnītes. No šāda stāda vairs neizaugs koks ar vērtīgu koksni.  Cervacol extra var īpašnieku no šīm nepatik­šanām izglābt. Pasta izgatavota no dažāda rupjuma smilts frakciju daļiņām. Dzīvniekiem nepatīk ne šīs pastas garša, ne krāsa, ne tās rupjā konsistence. Ar pastu apstrādā koka galotni apmēram 5 — 10 centimetru garumā. Ap­strāde notiek diezgan vienkārši: uzvelk gumijas cimdu un virzie­nā no apakšas uz augšu kociņa galotni pārklāj ar preparātu. Un tā dara ar katru kociņu. Apstrāde notiek rudenī, sausā laikā, un iedarbība saglabājas visu ziemas periodu. Videi Cervacol neesot kaitīgs un neietekmē arī bites.

Lietuvā šo pastu izmanto ļoti plaši, bet pērn to sāka iepirkt arī Latvijā. Uz vienu hektāru vajag apmēram 5 kg preparāta.  5 kg iesaiņojums maksā ap 16 latiem.

Pastu varot lietot arī lapu kokiem, kaut daži mūsu spe­ciālisti iebilda, ka vairāk pārbau­dīts tas esot tieši skuju kokiem.

Ja esat par šo līdzekli ieinte­resējušies, par iegādi konsul­tējieties MKPC.

Peles — arī  jaunaudžu ienaidnieki

Peles nesen iestādītiem kociņiem ir tikpat bīstami ienaidnieki kā stirnas. Intensīvas savairošanās gados tās var bojāt pat visus kociņus. Lai pret tām cīnītos, jaunaudzēs jānovāc sausā zāle, pirmajos gados jāliek saindētās ēsmas, ziemā sniegu ap kociņiem var nomīdīt, jo peles dzīvo sniegā un apgrauž kociņu sniega līmenī. Ir arī īpaši konusveida plastmasas vairo­dziņi, kas pasargā pret grau­zējiem, bet tik dziļā ziemā kā pagājusī sniega sega bija virs šī vairoga un grauzuma vieta — augstāk.

Retinātās  audzes ir  vairāk  apdraudētas

Stirnu buki, iezīmējot teritoriju, berž ragus gar kokiem. Ja bojājums liels, koks aiziet bojā. Īpaši jāsargā jaunās lapegles, jo tās bukiem ļoti patīk un ir visvairāk apdraudētas. Arī izretinātajās apšu audzēs tie var bojāt visus kokus.

Savukārt aļņi retināto bērzu audzēs mēdz nolauzt galotnes. Tā viņi var nolauzt pat div­metrī­gu bērzu rindas. Aļņiem nepatīk, ja, retinot audzi, tajā apkārtējos liekos kokus vienkārši aizlauž un liek krustām, tā veidojot tā saucamo bardaku (zālē gan izskanēja komentārs, ka tas līdz tikai vienu, divus gadus, jo zari ātri sapūst un aļņi nāk atkal).

Ir jauni meža atjaunošanas noteikumi (Nr. 1453), kas paredz individuālu pieeju, ievērojot audzes īpatnības, piemēram, atstāt lielāku kociņu skaitu uz hektāru, neveikt apšu audzēs tik intensīvu kopšanu un tml..

Bet bez zvēriem, protams, neiztiksim, un, ja jaunaudžu bojājumi ir līdz 10%, tas ir labs rādītājs, ja līdz 20 — 30% — pieļaujams.

Lektoru Jāņa Baumaņa, Lietu­vas pārstāvja Gražvydas Šiukš­čius, Ludviga Karveļa ieteiku­mus uzklausīja 44 apmācību dalībnieki. Par apdrošināšanas jautājumiem informēja AAS  Balta filiāles Ludzas nodaļas vadītājs Igors Dudarevs. 

 Ir izveidojusies diezgan nemainīga apmācību dalībnieku komanda, kuri izmanto iespēju apmeklēt šos bezmaksas semi­nārus un starpbrīžos apmainīties arī praktiskā pieredzē. Tas lieti noder.

Vanda  ŽULINA

Publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2010.  g. 28. septembrī. Pārpublicējot un citādi izmantojot – atsauce obligāta.