IEPAZĪSTAM „KATŌĻU DZEIVI” UN TĀS REDAKTORI

Šoreiz gribam iepazīstināt jūs ar Marutu Lat­kovsku, reliģiski sabiedriskā žurnāla Katōļu Dzeive ilggadējo redaktori, Viļānu Goda pilsoni, cilvēku, kas vienmēr un visur iestājas par latgaliešu valodas aizstāvību, popularizē kristīgo dzīves veidu. Domāju, ka daudzi no LZ lasītājiem ir arī Katōļu Dzeives cienītāji.

Katoļu Dzeives pirmais numurs ir iznācis 1926. gada martā, jau pirms 84 gadiem.  No 1940. gada rudens līdz pat 1989. gadam KDz, protams, netika izdota. Nu jau 20 gadus žurnāls iznāk atkal. Tajā regulāri tiek atspoguļota arī mūsu novadu draudžu dzīve, stāsti par dievnamu vēsturi, intervijas ar mūsu cilvēkiem. Visus šos gadus žurnālu veido Maruta.

3. marts ir arī viņas dzimšanas diena, tāpēc saruna ir ne tikai par Katōļu Dzeivi, bet arī par Marutu pašu.

Marutas lielākais lūgums — interviju publicēt latga­liešu valodā. Šo lūgumu izpildām. Cienījamie lasītāji, ceram, ka jums būs interesanti baudīt Marutas krāsaino latgaliešu leksiku un uzzināt viņas domas par to, kā viņa redz to, kas notiek mums apkārt.

EISTYN  VĪNEIGŌ  SĀTA

 — Voi ticeibys pamati Tev īlykti bierneibā? Kas beja tī cylvāki, kuri spēja tū īveikt? Jo vysumā Tu jau beji eists padūmejis laika bārns.

— Lelō školōtōja ticeibys lītōs maņ beja babeņa Zuzana. Siermajōs stuņdēs mes ar jū skaitejom pōterus i dzīdōjom Dīva dzīsmeitis, a vosorys reitūs pyrms kaidim Bazneicys svātkim jei syuteja mani laseit pļovu pučeitis, lai tōs varātu kaiseit Dīveņam. Reizi procesejis laikā pakrytu i stypri sasytu celeiti. Bazneickungs apsastōja i pagaideja, cikom es sasajamu ar spiecenim i sovu pīnōkumu ceņteigi turpynoju piļdeit.

Dūmoju, ka itūs mozūs bārnus par jūs gaišū ticeibu Kungs Jezus i Jaunova Marija tur taidā seviškā aizgōdeibā. Pacīteigi jūs voda pa dzeivi pat tod, kod jī poši par Dīvu aizmierst voi izgaisynoj ticeibu pasauļa ceļūs. Jo bier­neibā kas nu sirds ir dareits Dīva gūdam, tys naizgaist... Pat myusu, tai sauktōs zaudātōs paaudzis ticeiba atsagrīž. Tik  jei bīži viņ ir ar aizlauztim i lidōšonai moz dereigim spōrnim.

Atgōja školys godi, kod ško­lys direktors sauce mani iz kopeju i beja naizpratnē, ar akcentu sokūt: — Kā tu vari būt tāda div­kosīga. Nēsāt pionieru kaklautu un iet uz baznīcu. Jau nu pyrmōs klaseitis es vysaidūs pasōkumūs skaiteju dzejūleišus i tōlā nōkūtnē sapņōju byut aktrise. Es sovā prōteņā sōču pōrdūmōt: kai tys izīt, ka babeņa, kura pat laseit namōk, viņ pōteru grōmotu zyna nu golvys, soka, ka Dīvs ir, bet vyss lelais myusu školys školō­tōju kolektivs ar augstōkajom izgleiteibom vīnā bolsā apgol­voj, ka Jō nav. Laikam tod tūmār, grūzi kai gribi, bet izīt, ka vīneigi Ļenins ari ir vysom tautom tēte.

— Esi pīsadalejuse daudzōs kristīšu svātku ceremonejōs, bejuse daudzōs bazneicōs, voi atmiņā ir kaids īpašs breids, kas Tevi uzrunōjs?

 — Tys beja 1991. godā, kod myusu redakcejis kolektivs pīsadaleja pāvesta Jōņa Pōvula II vizeitē Pūlejā, Lomžys piļsātā. Nikod Latvejā nabeju redziejuse i dzierdiejuse taidys vīnōteibys lyugšonā. Nu moza ciļvieceņa leidz sīvom i veirim ar siermom golvom. Vysa apleicīne dunēja kai bišu strūpā. Pasauļs it kai īgiva cytys, daudz spylgtōky i saulainōkys krōsys. Lyugšonys gors beja nūsalaids pōri vysim tī klōtasūšajim. Nu vīnkōrši breineiga sajiuta!

    Kaids beja Tovs ceļš iz Katōļu Dzeivi – najaušeiba voi lykumsakareiba?

 — Laikam jau tūmār vaira tys sastōv nu lykumsakareibu. Dūmoju, ka babenis lyugšonys, jōs ticeiba i mīlesteiba ir īzeimie­juse ari tū stidzeņu, pa kuru maņ dzeivē jōstaigoj. Godu sešu vacu­mā es nu jōs sātys iz mozpiļsie­teņu, kur tāvs ar mamu beja izcā­lu­ši sovu mōju, atnešu veiskupa prof. Pītera Stroda Pareizrakstei­bas vōrdneicu. Es tū pajiemu nu  grōmotu kastis, kuru jai globō­šonā beja pamets mozpulku vadeitōjs školōtōjs Bekers. I taidu it kai najaušu sakriteibu munā dzeivē ir daudz. Kaut voi tei poša žur­na­lista izgleiteiba, koč i padū­mejis laikūs i padūmejis augst­ško­­lā īgiuta, taipoš ari aizarau­šona ar Latgolys presis viesturis pieteišonu i.tt..

   Kur tūp žurnals? Cik cylvāku pi jō strōdoj? Kaids laiks ir vajadzeigs vīna žurnala sagatavōšonai?

 — Žurnals tūp Viļānūs. Niu redakceja atsarūn munā tāva sātā, a drukojamēs Rēzeknē. Pi žurnala sagatavōšonys strōdojam četri cylvāki. Tikkū vīns numurs ir nūdūts, drupeit īvalkam elpu i giunamēs pi nōkamō. Juļs/augusts gon ir apvīnōtais numurs, lai dziļōk tū vosorys gaisu varātu plaušōs dabōt, a es i da unuceņu gostūs aizbraukt.

     Katōļu Dzeive bolstōs iz pozitivismu. Par nagativom lītom praktiski narokstot. Kai tys izadūd?

— Pozitivismys itymā myusu dzeivis situacejā, kaida šudiņ izaveidōjuse Latvejā, ir cīši napī­cīšams, i vēļ jōsoka, ka vysmoz ceņšamēs vadeitīs ari piec kaidys myusu laseitōjis padūma: taisit žurnalu tai, lai ari pošim byutu interesantai tū laseit. Poziti­vis­mys myusim vysim  vajadzeigs. Paļdis koč voi, pīmāram, folklo­rys kūpai Iļža par drastiskū klipu Zynu, zynu, prūtu, prūtu. Taidys lītys paleidz cylvākus īmīlynōt tymā, kas jim ir i kas ir jūs pošu.

— Daudz teik runōts par tū, ka drukōtajim presis izdavu­mim myužs vaira nabyušūt gars. Vysu pōrjimšūt globalais tīmeklis. Kai dūmoj Tu?

— Nu par tū presis nōkūtni mes te nikō diža prognozēt navarim. Es  goda sōkumā ar treisūšu sirdi gaideju tū breidi, kod byus zy­noms paraksteitōju skaits 2010. godam. Krizis sakarā varējom atsarast pi sasystys silis. Jo vysus itūs godus myusus ir nūturiejuši tikai i vīneigi laseitōji, nikaidi ōrzemu voi vītejī sponsori, bet teiši laseitōji. Par tū asam jim vysim nu sirds pateiceigi.

Katōļu Dzeive konsekventi turīs pi principa: vysmoz daļu teksta latgaliski. Ari poša tū lītu aizstōvi. Voi redzi kaidu nōkūtni myusu volūdai?

— Dūmoju, ka teiši itymā laikā daudz kas ir atkareigs nu pošu latgalīšu gribeišonys kū sovys volūdys lobā dareit. Jau 2008.godā ir brošureņā izdūti (ari interneta: www.lakuga.lv <http://www.lakuga.lv/> — sadaļā volūda atrūnami) latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi, kuri tyka pījimti i apstyprynōti LV Vaļsts volūdys centrā 2007. goda 28.septembrī. I myusim, latgalīšim, atlīk viņ tymūs nūtei­kumūs īsavērt, lai koč nadaudz tūs pastudātu. Voi latgalīts ir tik naapdōvynōts cylvāks, ka nav spiejeigs īpasa­zeit ar sovu bogōtū kulturviestu­ris montōju­mu, apgiut latgalīšu rokstu volū­du, lai varātu tū drūši aplīcynōt pasauļam. Jo volūda eistyn ir cylvāka vīneigō identitate, vīneigō jō sāta.

Deļ tō strausa politika ir nikō nadareišona situacejā, kod varam sauleitē ceļt myusu gora bogō­teibys. Bet, lai tys byutu īspie­jams — volūdys raksteibys zynōšonys ir bez gola svareigys.

— Nu kō Tu beistīs? Nu peļu, ziernyukļu voi lōču? A varbyut nu pasauļa gola?

— Ir bejs tai, ka leidz kaidam nūteiktam vacumam, apmāram godim 18 – es ni nu kō nasabeidu. Bierneibā dzeivōju pi dzeda i babenis. Kōpelieju pa varonajim veitūlim i laseju meža zemineitis. Reizi agrā pavasarī babeņa papra­seja, lai es aizītu iz Viļānim i mamai pasaceitu, ka jōīt saļmu dzīdōtu. Es mudri sasapūšu ce­ļam. Meža vydā satyku div sīvī­tis, kurys gōja nu piļsātys pusis. Jōs maņ saceja, lai grīžūs atpakaļ, jo laipys ir polu aiznastys i Maltys upei pōri natikt. Es jom napaklauseju i turpynōju ceļu. Atgōjuse da upis, redzieju, ka laipu patīšam nav. Bet pōri upei beja pōrlyktys div bolkys jaunō tylta ceļtnīceibai. Es, daudz nadūmojūt, atsasādu iz vīnys nu tom i sōču pa tū šliukt iz upis ūtru krostu. Tī saskrēja cylvāki, jī naz­kū klaigōja, tod nūlaide iudinī laivu. Maņ kaids sauce, lai es nasaveru iz apakšu, kur polu vēr­petis trokoj i trīcās tīpoš voi da bolku, a taišni iz prīšku. Tod, kod laimeigi beju tykuse pōri upei,  kaids veirīts sagiva mani sovōs lelajōs rūkōs i saspīde cīši kai kneipstongōs. Tai, kaidu breis­neni paturiejs, sadeve ar dalnu pa tū vītu, nu kurys kōjis deigst, i es mudri laižūs iz sātu da mamys...

A par tū pasauļa golu, kod nazkai praseju marianu tāvam Viktoram Pentjušam, kurs niu jau myužeibys dōrzūs staigoj, jis saceja, ka par tū lītu runōts jau tod, kod jis pavysam mozs puiš­kyns  bejs. I vēļ jis atgōdy­nōja, ka kotram pyrma vajadzātu gō­dōt, ryupētīs i sasatraukt po­šam par sovim pādejim breižim itamā saulē. Lai tī byutu cylvāka vōrda cīneigi i savīnōtu myus ar Dīvu.

— Kai teic puori dzeivis kibelem i satraukumim?

— Vot ite gon, lai saglobōtu mīru i sasavaļdeišonu, bīži soku: — Na muna, bet Tova vaļa lai nūteik, Kungs! I vyss piec kaida laiceņa otkon nūstōj sovōs vītōs. Itei recepte teišam paleidz. Jo viņ itūs vōrdus soki tai eistyn nu sirds — vysod palīk vīglōk ar apzini, ka naesi pasauļa noba, ap kuru zeme grīžās.

— Voi bīži raudi? A par kū pādejā laika esi vysgordōk smiejusēs?

— Lai gon sīvīša cylvākam tyvai tōs lītys – i smīkli, i osorys, dū­moju, ka mani vaira nav tik vīglai saryudynōt, kai tys varbyut beja munōs jaunōs dīnōs. A vysgordōkī smīkli naseņ beja, kod ar sovu siebrineicu Aizga­vieņa dīnā ēdem blīnus i iz maisa nu kaļneņa braucem.

  Pastōsti par sovim bārnim, par meitys filmeišonūs. Nasen tikai uzzinōju, ka Pauleiti, Boņuka draudzeni, Streiča filmā Cylvāka bārns spielieja Tova meita Agnese.

— Myusu saimeitē ir div atlaseitis – meita Agnese i dāls Renārs. Obi beiguši LU Ekono­mikys fakultatis vadeibnīkus. Niu nu Agnesis saimeitis ir ari divi unuceni – Markuss i Monika. Par Agnesis filmeišonūs Cylvāka bārnā jōsoka, ka taidā pasōcīnī jei īsasaisteja sovys ziņkōreibys dzeita, jo gribēja apsavērt, kas tymōs atlasēs voi kastingūs nūteik.  Pats filmeišonōs process jai patyka, biedeigōk izarōdeja, kod filma izgōja iz ekranu. Tod tei jai beja sova veida psihologis­ka trauma, jo krāneņu miereišo­nōs procedura i puišu dreseišona jōs vīnaudžūs izsauce vātrainys emocejis. I Agnese poša atsazyna, ka pyrmū reizi filmu jei nūsavēre, kod jai palyka 20.

— A kai ar kristeigō gora veidōšonōs izpausmem sovūs bārnūs?

— Nav jau tei žurnala i vyspōr žurnalistikys byušona taida mada maize kai dažam lobam nu molys varātu izavērt. Kod sōkom ar KDz. niu jau tōlajā 1989.godā, Agnesei beja 10, a Renāram 5 gadeni. Strōdōju tod Viļānu tipografejā i nu dorba gōju ap pl.12, vīnim naktī. Bārni, saprū­tama līta, beja aizmyguši, mamys nasagaidejuši. Kod meitai pra­seju pīdūšonys par tū, ka ar sovim myužeigajim i napadoramajim dorbim asu zoguse bārnim tik vajadzeigū laiku, tod jei maņ atbiļdēja: — Nabeja jau tik lela bāda, ka tevis nabeja sātā, bet, kod tu beji, ari tod tevis nabeja.  Ar tū es gribieju saceit, ka itys dorbs īsyuc kai syuklī i tu esi nu jō atkareigs, jis pōrjam tovu prōtu i pōrpylda sirdi. Ar tū ir jōsarie­kinoj kotram, kas grib strōdōt itamā profesejā. Deļ tō žurnalis­tiku  vaira īteiktu izavēlēt puišu cylvākim.

Bārni gon auga cīši patstō­veigi, dzīdōja bazneicys korī, gōja svātceļōjumūs iz Aglyunu. I lai gon sōkumā tei īšona vaira leidzynōjōs ekskursejai voi izaraušonai nu sātys dorbu, tod vydškolys pādejōs klasēs, kod Agnese beja kaidā mōceibu ceļojumā iz Angleju, atsagrīzuse jei maņ izasaceja, ka taids braucīņs tūmār nav tik vierteigs kai svātceļōjums iz Aglyunu.

— Voi sātā ir kaidi dzeivinīki – suņs, kačs, sivieneņš voi kaida cyta radeiba?

— Ir jōatsazeist, ka bejuši vysaidi sōnsūli nu žurnalistikys. Kod 1982.godā piec mamys nōvis atsagrīzem Latgolā, kaidu laiku turējom pat gūvi, lai bārnim byutu pīns. Tod beja kozu periods, kod beju sasadūmōjuse par bezrogainajom i pīneigajom Zānis kozom, tod turējom cyukys, vystys, peilis, trušus, pat tītarus. Niu ir palykušys viņ ostonis bišu saimis, mežūneigs dōrzs i sunāns – takšu kraņceits Lordeņš. Daudz kū asu izmie­ginōjuse i niu vysmoz labi zynu, kō maņ vaira teišam navajag.

— Demografiskō situaceja Latgolā brīsmeiga. Ekonomika – biedeiga. Voi redzi kaidu cereibys stareņu?

— Cereiba kai vysod – tymōs jaunajōs atlasēs. Smejūs, ka sovys babenis sātys vītā sastateju lozdys i īkodieju iz mozbārnu atsagrīšonu. Taidu mīreigōku prōtu dora ari tys, ka mes sovā Latgolā vysod asam mōcejuši izdzeivōt ar mozumeņu i vēļ ar cytim nu tō pasadaleit, a itōs īmanis voi prasmis niu var byut vysai svieteigys i nūdareigys.

Ar Marutu Latkovsku sasarunō Vanda Žulina