MALNAVAS KOLEDŽĀ PIRMOREIZ — PRAKSES KONFERENCE

Pagājušajā nedēļā LZ bija uzaicināta piedalīties Malnavas koledžas profesio­nālās vidusskolas grupu kvalifikācijas prakses atskaites konferencē — prezen­tācijā. Kā pastāstīja Rita Žuka, sa­biedriski — ekonomisko priekšmetu MK vadītāja, tas ir pirmais šāda veida pasā­kums, jo lauksaimnieku un grāmatvežu  pēdējā kursa pusgadu ilgā  prakse tikai otru reizi ir sadalīta divās daļās: komerc­darbība un grāmatvedība. Tagad  ir beigusies prakses pirmā daļa. Vērtēša­nas komisija uzklausīja 39 prakses atskaites un no visiem konferencei izvēlējās astoņas labākās prezentācijas.

Kā klausītāji piedalījās trešo kursu audzēkņi. Īpašu nozīmi konferencei deva ekspertu — Malnavas bijušo absolventu piedalīšanās: Vēsma Sondore ir galvenā grāmatvede Kārsavas pašvaldībā, Solvita Martinsone — Finanšu ministrijas darbi­niece, Ināra Mieze — z. s. Eglaine saim­nie­ce, Intai  Grišulei pieder z.s. Cukur­zeme.

Nosaucam konferences dalībniekus: Tarass Karpovs, Ilze Bogdanova, Līga Smuška, Arvis Vilsons, Jānis Arbidāns, Līga Vorza, Arta Motresku un Lauma Jurāne. Visas prezentācijas bija pārlie­cinošas. Klausīties bija interesanti.

Prakses vietas jau savlaicīgi meklē audzēk­ņi paši. Ir dzirdēts, ka atrast veiksmī­gas  prakses vietas ir visai problemātiski. Tāpēc katrai skolai  ir ļoti svarīgi, lai būtu arī savas bāzes saimniecības. Malnavai tādas ir vairākas. Nav iespējams jūs iepa­zī­stināt ar visiem iepazītajiem audzēkņiem, bet ar diviem interesantiem puišiem gan parunājām vairāk.

Jau  tagad — zemnieks

Arvis Vilsons ir viens no tālākajiem profesionālās vidusskolas audzēkņiem. Viņa mājas atrodas netālu no Dobeles, Tērvetes novadā. Tā kā māte nodarbojas ar lopkopību, bet tēvam pieder 375 hektārus liela zemnieku saimniecība, kas atzīta arī par sertificētu prakses vietu, protams, Arvja prakse noritēja tur. — Kāpēc lai es uzbāztos citiem ar saviem jautāju­miem un atņemtu viņiem laiku, ja zinu, ka mājās varu pilnvērtīgi strādāt un praksē apgūt visu vajadzīgo? — gluži loģisks ir Arvja spriedums. Tas, ka Arvis mācās par lauku īpašumu apsaimniekotāju, ir likumsakarība, nevis nejaušība.

— Ģimenē esam pieci dēli, vecākais brālis studēja Lauksaimniecības akadē­mijā, bet tagad viņa plāni ir mainījušies, jo maksāt katru gadu par mācībām 700 latus tomēr nav reāli iespējams. Nu viņš izlēmis braukt strādāt uz Angliju. Es ģimenē esmu otrais pēc vecuma. Jau pēc pamatskolas izlēmām, ka turpināšu vecāku iesākto, tāpēc braucu stāties uz Priekuļu tehnikumu. Viena punkta nepietika, un konkursu neizturēju. Tad arī atbraucu uz Malnavu. Nenožēloju, kaut arī no mājām tas tiešām ir patālu. Visu, ko te apgūstu, saistu ar praksi, jo arī dzīvē jau saimniekoju pats. Esmu iesaistījies ES projektā Jaunais Zemnieks. Jau tagad man jāapsaimnieko 21 hektārs zemes, man pieder deviņi liellopi, sava lopu novietne, saimniecības ēka, dzīvojamā māja, kas gan vēl jāremontē. Pēc līguma man jāturpina mācības koledžā, tāpēc arī nākamgad mā­cības turpināšu Malnavā, — stāsta Arvis.  Ar lepnumu viņš runā par vecāku sako­pto saimniecību  un  zina  arī  visas  problē­mas.

Arvja tēvs ir viens no tiem Zemgales zemniekiem, kuri audzēja cukurbietes un pēc cukurfabriku slēgšanas slēdza līgumu, ka apņemas līdz 2016. gadam cukurbietes vairs neaudzēt. Par to zemniekiem tikpat ilgi solīja maksāt subsīdijas, lai kompen­sētu zaudētos ieguldījumus. Tagad sa­ņem­ta ziņa, ka šis gads ir pēdējais, kad maksā­jumus saņemsim. Nu nav taču taisnīgi!

Liellopu ganāmpulku nācās samazināt no 115 līdz četrdesmit, jo tas kļuvis pavisam neizdevīgi. Arvi satrauc fakts, ka arī no subsīdijām turpmāk atskaitīs nodokļus... Zemnieku saimniecībām, arī tik lielām kā Arvja vecāku iekoptā, izdzīvot kļūst arvien sarežģītāk.

Arī uz mājām aizbraukt tagad iznāk dārgāk. 20 latu — tā ir summa, ko Arvis iztērē, lai apciemotu ģimeni un sakārtotu savas saimniecības lietas. Agrāk pusi no biļetes naudas kompensēja, tagad vairs nē.

Neskatoties uz visām problēmām, Arvis tomēr ir pārliecināts lauksaimnieks. Viņš noteikti šai specialitātē strādās, bet, vai tas izdosies visiem viņa kursabiedriem, jāšaubās.

Iesaka  pārējiem savu  prakses  vietu

Tarass  Karpovs  sekmīgi apgūst grāmat­vedību un par prakses vietu  bija izvēlējies SIA Kārsavas namsaimnieks. — Iesaku jaunāko kursu audzēkņiem, kuri vēlas daudz ko iemācīties: ejiet uz Kārsa­vas namsaimnieku — Svetlana Stutāne  tiešām ir ļoti laba prakses vadītāja. Arī otro kvalifikācijas prakses daļu gribu iziet tai pašā uzņēmumā, — viņš sacīja. Tarass, sīki un ieinteresēti izpētījis uzņēmuma problēmas un iespējas, pierādīja, ka pēdējie gadi namsaimniekam ir daudz sekmīgāki nekā iepriekšējie.

Tā kā Tarass ir labi iepazinis uzņēmuma dar­bu, jautāju, vai viņš būtu ar mieru kādreiz kļūt par tā vadītāju. — Nu tas jau iespē­­jams tikai fantāziju līmenī, bet, ja runā principā — kāpēc gan nē? Šādos uzņēmumos vadītājs strādā ar pašvaldības un Eiropas līdzekļiem, pakļaujas valsts likumiem un noteikumiem, līdz ar to risks ir mazāks nekā privātuzņēmējiem, jābūt tikai profesionālim un jāpieņem izvirzītie nosacījumi.

Tarass uz Malnavu mācīties atnāca pēc 9.klases beigšanas Kārsavas vidusskolā. — Kaut mani arī pierunāja palikt vidus­skolā, es izvēlējos Malnavu, jo gribēju apgūt arī specialitāti, ne tikai mācīties vispārīgos priekšmetus. Uzskatu, ka labs grāmatvedis  būs vajadzīgs visos laikos. Pērn nokārtoju centralizētos eksāmenus vispārizglītojo­šajos priekšmetos, un rezultāti nav peļami, kaut arī stundu šais priekšmetos mums ir mazāk. Angļu valodā — A līmenis, vēsturē — B, matemātikā un latviešu — C, — stāsta jaunietis.

Tarass plāno mācības turpināt savā specialitātē, tikai — ārzemēs. Tas tāpēc, ka stu­dentiem pēc specialitātes iegūšanas tur piedāvā darbu. — Cik saprotams, ne Kār­savā, pat ne Rēzeknē tuvākajā laikā jaunas darba vietas neradīsies, — Tarass ir reālists.

Konference  kļūs  par  tradīciju

Noslēgumā koledžas direktora vietnie­ce Anna Bozoviča pasniedza Atzinības rakstus un balvas visiem dalībniekiem. Ar lielu interesi klātesošie noklausījās Solvitas Martinsones stāstījumu par viņas karjeru no Malnavas tehnikuma līdz atbildīgam darbam Finanšu ministrijā: te iegūtās zināšanas ir labs pamats karjerai.

 —Konference bija izdevusies. Nu ir skaidrs, ka tā kļūs par tradīciju, — ir gandarīta Rita Žuka.

Lai pasākums izdotos, tā organizācijā  aktīvi iesaistījās visi komisijas skolotāji un īpaši Lauksaimniecības priekšmetu MK vadītāja Vēsma Šumska, tehniskā ziņā daudz palīdzēja skolotājs Dainis Poikāns. Viņš arī iemūžināja konferences gaitu.