MALNAVAS KOLEDŽĀ PIRMOREIZ — PRAKSES KONFERENCE
Pagājušajā nedēļā LZ bija uzaicināta piedalīties Malnavas koledžas profesionālās vidusskolas grupu kvalifikācijas prakses atskaites konferencē — prezentācijā. Kā pastāstīja Rita Žuka, sabiedriski — ekonomisko priekšmetu MK vadītāja, tas ir pirmais šāda veida pasākums, jo lauksaimnieku un grāmatvežu pēdējā kursa pusgadu ilgā prakse tikai otru reizi ir sadalīta divās daļās: komercdarbība un grāmatvedība. Tagad ir beigusies prakses pirmā daļa. Vērtēšanas komisija uzklausīja 39 prakses atskaites un no visiem konferencei izvēlējās astoņas labākās prezentācijas.
Kā klausītāji piedalījās trešo kursu audzēkņi. Īpašu nozīmi konferencei deva ekspertu — Malnavas bijušo absolventu piedalīšanās: Vēsma Sondore ir galvenā grāmatvede Kārsavas pašvaldībā, Solvita Martinsone — Finanšu ministrijas darbiniece, Ināra Mieze — z. s. Eglaine saimniece, Intai Grišulei pieder z.s. Cukurzeme. Nosaucam konferences dalībniekus: Tarass Karpovs, Ilze Bogdanova, Līga Smuška, Arvis Vilsons, Jānis Arbidāns, Līga Vorza, Arta Motresku un Lauma Jurāne. Visas prezentācijas bija pārliecinošas. Klausīties bija interesanti. Prakses vietas jau savlaicīgi meklē audzēkņi paši. Ir dzirdēts, ka atrast veiksmīgas prakses vietas ir visai problemātiski. Tāpēc katrai skolai ir ļoti svarīgi, lai būtu arī savas bāzes saimniecības. Malnavai tādas ir vairākas. Nav iespējams jūs iepazīstināt ar visiem iepazītajiem audzēkņiem, bet ar diviem interesantiem puišiem gan parunājām vairāk. Jau tagad — zemnieks Arvis Vilsons ir viens no tālākajiem profesionālās vidusskolas audzēkņiem. Viņa mājas atrodas netālu no Dobeles, Tērvetes novadā. Tā kā māte nodarbojas ar lopkopību, bet tēvam pieder 375 hektārus liela zemnieku saimniecība, kas atzīta arī par sertificētu prakses vietu, protams, Arvja prakse noritēja tur. — Kāpēc lai es uzbāztos citiem ar saviem jautājumiem un atņemtu viņiem laiku, ja zinu, ka mājās varu pilnvērtīgi strādāt un praksē apgūt visu vajadzīgo? — gluži loģisks ir Arvja spriedums. Tas, ka Arvis mācās par lauku īpašumu apsaimniekotāju, ir likumsakarība, nevis nejaušība. — Ģimenē esam pieci dēli, vecākais brālis studēja Lauksaimniecības akadēmijā, bet tagad viņa plāni ir mainījušies, jo maksāt katru gadu par mācībām 700 latus tomēr nav reāli iespējams. Nu viņš izlēmis braukt strādāt uz Angliju. Es ģimenē esmu otrais pēc vecuma. Jau pēc pamatskolas izlēmām, ka turpināšu vecāku iesākto, tāpēc braucu stāties uz Priekuļu tehnikumu. Viena punkta nepietika, un konkursu neizturēju. Tad arī atbraucu uz Malnavu. Nenožēloju, kaut arī no mājām tas tiešām ir patālu. Visu, ko te apgūstu, saistu ar praksi, jo arī dzīvē jau saimniekoju pats. Esmu iesaistījies ES projektā Jaunais Zemnieks. Jau tagad man jāapsaimnieko 21 hektārs zemes, man pieder deviņi liellopi, sava lopu novietne, saimniecības ēka, dzīvojamā māja, kas gan vēl jāremontē. Pēc līguma man jāturpina mācības koledžā, tāpēc arī nākamgad mācības turpināšu Malnavā, — stāsta Arvis. Ar lepnumu viņš runā par vecāku sakopto saimniecību un zina arī visas problēmas. Arvja tēvs ir viens no tiem Zemgales zemniekiem, kuri audzēja cukurbietes un pēc cukurfabriku slēgšanas slēdza līgumu, ka apņemas līdz 2016. gadam cukurbietes vairs neaudzēt. Par to zemniekiem tikpat ilgi solīja maksāt subsīdijas, lai kompensētu zaudētos ieguldījumus. Tagad saņemta ziņa, ka šis gads ir pēdējais, kad maksājumus saņemsim. Nu nav taču taisnīgi! Liellopu ganāmpulku nācās samazināt no 115 līdz četrdesmit, jo tas kļuvis pavisam neizdevīgi. Arvi satrauc fakts, ka arī no subsīdijām turpmāk atskaitīs nodokļus... Zemnieku saimniecībām, arī tik lielām kā Arvja vecāku iekoptā, izdzīvot kļūst arvien sarežģītāk. Arī uz mājām aizbraukt tagad iznāk dārgāk. 20 latu — tā ir summa, ko Arvis iztērē, lai apciemotu ģimeni un sakārtotu savas saimniecības lietas. Agrāk pusi no biļetes naudas kompensēja, tagad vairs nē. Neskatoties uz visām problēmām, Arvis tomēr ir pārliecināts lauksaimnieks. Viņš noteikti šai specialitātē strādās, bet, vai tas izdosies visiem viņa kursabiedriem, jāšaubās. Iesaka pārējiem savu prakses vietu Tarass Karpovs sekmīgi apgūst grāmatvedību un par prakses vietu bija izvēlējies SIA Kārsavas namsaimnieks. — Iesaku jaunāko kursu audzēkņiem, kuri vēlas daudz ko iemācīties: ejiet uz Kārsavas namsaimnieku — Svetlana Stutāne tiešām ir ļoti laba prakses vadītāja. Arī otro kvalifikācijas prakses daļu gribu iziet tai pašā uzņēmumā, — viņš sacīja. Tarass, sīki un ieinteresēti izpētījis uzņēmuma problēmas un iespējas, pierādīja, ka pēdējie gadi namsaimniekam ir daudz sekmīgāki nekā iepriekšējie. Tā kā Tarass ir labi iepazinis uzņēmuma darbu, jautāju, vai viņš būtu ar mieru kādreiz kļūt par tā vadītāju. — Nu tas jau iespējams tikai fantāziju līmenī, bet, ja runā principā — kāpēc gan nē? Šādos uzņēmumos vadītājs strādā ar pašvaldības un Eiropas līdzekļiem, pakļaujas valsts likumiem un noteikumiem, līdz ar to risks ir mazāks nekā privātuzņēmējiem, jābūt tikai profesionālim un jāpieņem izvirzītie nosacījumi. Tarass uz Malnavu mācīties atnāca pēc 9.klases beigšanas Kārsavas vidusskolā. — Kaut mani arī pierunāja palikt vidusskolā, es izvēlējos Malnavu, jo gribēju apgūt arī specialitāti, ne tikai mācīties vispārīgos priekšmetus. Uzskatu, ka labs grāmatvedis būs vajadzīgs visos laikos. Pērn nokārtoju centralizētos eksāmenus vispārizglītojošajos priekšmetos, un rezultāti nav peļami, kaut arī stundu šais priekšmetos mums ir mazāk. Angļu valodā — A līmenis, vēsturē — B, matemātikā un latviešu — C, — stāsta jaunietis. Tarass plāno mācības turpināt savā specialitātē, tikai — ārzemēs. Tas tāpēc, ka studentiem pēc specialitātes iegūšanas tur piedāvā darbu. — Cik saprotams, ne Kārsavā, pat ne Rēzeknē tuvākajā laikā jaunas darba vietas neradīsies, — Tarass ir reālists. Konference kļūs par tradīciju Noslēgumā koledžas direktora vietniece Anna Bozoviča pasniedza Atzinības rakstus un balvas visiem dalībniekiem. Ar lielu interesi klātesošie noklausījās Solvitas Martinsones stāstījumu par viņas karjeru no Malnavas tehnikuma līdz atbildīgam darbam Finanšu ministrijā: te iegūtās zināšanas ir labs pamats karjerai. —Konference bija izdevusies. Nu ir skaidrs, ka tā kļūs par tradīciju, — ir gandarīta Rita Žuka. Lai pasākums izdotos, tā organizācijā aktīvi iesaistījās visi komisijas skolotāji un īpaši Lauksaimniecības priekšmetu MK vadītāja Vēsma Šumska, tehniskā ziņā daudz palīdzēja skolotājs Dainis Poikāns. Viņš arī iemūžināja konferences gaitu. Vanda ŽULINA
