UZŅĒMĒJIEM VAJADZĪGA INFORMĀCIJA UN KREDĪTI
28. oktobrī notika Uzņēmēju padomes sēde. Nu jau var sacīt — Ludzas novada Uzņēmēju padomes sēde, jo padomes locekļu skaits kļuvis lielāks.
Uzņēmēji izlēma dažus organizatoriskus jautājumus un uzsāka gatavošanos sagaidāmajam semināram eirofondu jautājumos.
Padomes vadītājs — Romancāns
Šoreiz uz padomes sēdi atnāca Ēriks Kondrāts, Jānis Romancāns, Ināra Konovalova. Piedalījās arī jaunpienācēji — Valentīns Daudišs, Vitauts Gojevs, Andris Morozovs, Jurijs Aļimovs. Nebija ieradušies Vladimirs Vengra, Sergejs Bogdanovs, Andrejs Andrejevs, Marina Gorbunova. Bez padomes locekļiem piedalījās arī domes deputāts Jevgeņijs Lukašenoks, priekšsēdētājas vietnieks Edgars Mekšs, izpilddirektors Sergejs Jakovļevs, Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Aivars Meikšāns un projektu vadītāja Ilona Rimša.
Tā kā padome nu aptvers visa novada uzņēmējus, vajadzēja pārvēlēt padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Ē. Kondrāts, kurš iepriekš vadīja padomi, ieteica J. Romancāna kandidatūru, jo pats viņš esot ļoti aizņemts gan Amatnieku centrā, gan Tūrisma aģentūrā, gan savā zemnieku saimniecībā. Tā kā citu priekšlikumu nebija, sākās balsošana. Par padomes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Romancāns. Tad nu Romancāns par savu vietnieku ieteica ievēlēt Ēriku Kondrātu. Šis priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts.
Atbrauks un pastāstīs
Pēc procedūras jautājumiem ķērās pie lietas praktiskās puses.
Ilona Rimša informēja par iespējām pārdot savu nekustamo īpašumu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izveidojusi elektronisko datu bāzi, kurā uzņēmēji un pašvaldības var iesniegt savu informāciju par to, kādas zemes un īpašumi ir to rīcībā. Aģentūras darbinieki veiks datu apstrādi un tad piedāvās objektus ārzemju investoriem. Interesentiem mājas lapā www.liaa.gov.lv, sadaļā Investīcijas, ir jāatrod anketa, kas jāaizpilda.
Aivars Meikšāns pastāstīja, ka ir sazinājies ar ES struktūrfondu informācijas centru un vienojies par semināra organizēšanu Ludzā. Centra darbinieki atbrauks un informēs, kādas programmas uzņēmēju atbalstam pašlaik darbojas, kā arī organizēs individuālas konsultācijas. Tika nolemts, ka seminārs notiks 12. novembrī. Par konkrētu tā norises vietu un laiku tiks paziņots atsevišķi.
Kā saņemt kredītu?
No sarunas par to, cik lielā mērā Eiropas fondi ir vai nav pieejami Latgales iedzīvotājiem, pārgāja pie bankām. Uzņēmēji sūdzējās par to, ka bankas aizdevumus praktiski nepiešķir. Ir pat tā, ka jau apstiprināts eiroprojekts, taču nevar uzsākt tā realizāciju, jo bankas šim mērķim naudu nepiešķir.
Izskanēja priekšlikums uz gaidāmo semināru uzaicināt banku pārstāvjus, lai tie informē par to, vai tiks piešķirts kredīts eiroprojektu realizācijai.
Oriģinālu priekšlikumu izteica Jevgeņijs Lukašenoks: — Mans personiskais viedoklis ir šāds — novada domei sava budžeta nauda jātur tai bankā, kura gatava pavērsties ar seju pret novadu, tā iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Pareizi būtu satikties ar visām bankām, kas strādā Ludzā, un pārrunāt šo jautājumu. Es no savas puses rosināšu novada vadību sarīkot šādu tikšanos, aicinu arī padomi nākt klajā ar šādu iniciatīvu.
Ēriks Kondrāts atcerējās, ka agrāk pie rajona padomes bija palīdzības fonds.
Patiesi, 1995. gada maijā rajona padome bija izveidojusi Pašvaldības īpašuma privatizācijas fondu mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam. Bet 2002. gadā tika izveidots Sabiedrisko organizāciju atbalsta fonds. Sākumā to finansēja rajona padome un amerikāņu fonds, vēlāk pievienojās arī uzņēmēji: Agroķīmija, Sākums A, Ludzas maiznīca, ELmarkets, Parex, Baltijas Tranzītu Banka, Nirzas ezers.
Noslēgumā Vitauts Gojevs dalījās savā pieredzē par sadarbību ar fondiem un bankām: — Biežāk jābrauc uz Rīgu, uz Investīciju un attīstības aģentūru. Tur ir speciālisti, kuri var sniegt konsultāciju par fondiem. Tas ir viņu darbs, un viņi jums neatteiks palīdzību. Ejiet, jautājiet, kura no programmām var jums noderēt. Tad palūdziet viņu telefonu un katru nedēļu zvaniet, interesējieties, vai nav kādu jaunu piedāvājumu. Nav jāapvainojas uz Rīgas uzņēmējiem, kuri piesaistījuši reizes 20 vairāk Eiropas fondu līdzekļu. Tikpat reižu vairāk viņu ir vērsušies vai zvanījuši uz aģentūru.
Tad, kad būsit atradis savu programmu, būs jāķeras pie projekta uzrakstīšanas. Ja vēlaties, rakstiet paši vai pieaiciniet speciālistus no firmām, kas ir specializējušās šais jautājumos. Iespēja, ka projekts tiks atbalstīts, ja to rakstījuši speciālisti no firmām, pieaug par 20 — 30%.
Jā, bankas tagad ļoti nelabprāt piešķir kredītus. Bet var mēģināt iztikt arī bez bankas. Iepriekš bija tā — iekams projekts nav realizēts, naudu no Eiropas fonda saņemt nevarēja. Tikai pēc faktiski paveiktā. Tagad jau projekta realizācijas laikā var saņemt 30% no tam piešķirtajiem līdzekļiem. Ar šo naudu tad arī jāmēģina strādāt.
Sergejs TIMOFEJEVS