VĒLAS KOPĪGI IZSTRĀDĀT NOVADU ATTĪSTĪBAS PLĀNU

27. janvārī notika kārtējā Ludzas Uzņēmēju padomes sēde. Ārā pieturējās liels sals, iespējams tādēļ no 11 padomes locekļiem ieradās tikai četri: Vitauts Gojevs, Ēriks Kondrāts, Ināra Konovalova un Andris Morozovs. Viņiem pievienojās novada vadītāja Jevgeņija Kušča un deputāts Jevgeņijs Lukašenoks.

Uzņēmēji izteica vēlmi pieda­līties novada attīstības plāna izstrādē. Līdz šim tika veikta anketēšana, taču uzņēmēji gribētu dalīties savās pārdomās, izteikt idejas un priekšlikumus vēl pirms plāna izstrādes.

Izskanēja priekšlikums vienu Uzņēmēju padomes sēdi veltīt tieši šī jautājuma apspriešanai, bet līdz tam laikam visiem padomes locekļiem vajadzētu pārdomāt un sagatavot savus priekšlikumus.

Uz tik bargas ziemas fona nevarēja palikt bez ievērības māju apkures jautājums un iespējamā maksa par siltumu.

— Daudzdzīvokļu māju apkures jautājums ir nolaists līdz kliņķim. Māju apkures sistēmās ir nojaukts balanss. Tagad priekš­sēdētāja ir uzdevusi sagatavot normatīvos dokumentus, lai darbu varētu uzsākt speciāla komisija. Nākamais uzdevums būs tikt skaidrībā ar dzīvojamo fondu lauku apvidū. Tur vispār jau gadu desmitiem nav ticis risināts māju remonta jautājums un atslēgšanos no centrālās apkures sistēmas un pāreju uz krāsns apkuri neviens nav kont­ro­lējis, — sacīja J. Lukašenoks.

— Man dzīvoklī +13°, bet saņemtajā rēķinā norādīts, ka jāmaksā Ls 1,08 par kvadrāt­metru. Gribu pāriet uz indivi­duālo siltuma uzskaiti — uzstādīt savu siltuma skaitītāju. Ja jau nevar dzīvoklī nodrošināt normālu siltumu, lai vismaz nav jāmaksā tik daudz, — dzirdēto komentēja I. Konovalova.

Bet V. Gojevs ieteica padomāt jau par nākamo ziemu:

— Šķeldas cena nākamgad pieaugs. Tātad katlumājas paaugstinās rēķinus. Pavasarī sāks darbu granulu ražotne Rēzeknē. Viņiem vajadzēs 60 m³ koksnes mēnesī. Viņi savāks visus krūmus, malku, citu koksni visā apkaimē. Vēl grasās atvērt rūpnīcu arī Krāslavā. Iedo­mājieties, kāds būs pieprasījums pēc šķeldas! Tās cena pieaugs. Ne jau visi gribēs piegādāt šķeldu Ludzas katlumājai, ja rūpnīcas piedāvās maksāt vairāk un ātrāk norēķināties.

Mums jāpieprasa, lai ir tā kā Skandināvijā. Tur valsts dotē apkuri ar šķeldu. Bet pie mums netiek dotēts nekas — ne krūmu audzēšana, ne šķeldas ražošana. Ja jau esam Eiropas Savienībā, lai arī pieeja ir vienādā visās ES valstīs.

Sergejs TIMOFEJEVS