LUDZĀNIEŠIEM BŪS SAVA PROMENĀDE
Beidzot ludzānieši var priecāties, jo nupat tika apstiprināts un tuvākajā laikā tiks realizēts Ludzas novada pašvaldības izstrādātais projekts Ludzas vecpilsētas tūrisma objektu renovācija tūrisma attīstībai. Šī projekta mērķis ir saglabāt kultūrvēsturisko pilsētvidi un ainavu, sekmējot kultūras pieminekļu restaurācijas pasākumus un to iekļaušanu ekonomiskajā apritē. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs iespēja saglabāt šo apbrīnas vērto mantojumu arī nākamajām paaudzēm.
Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana, kā arī infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai ir ļoti nozīmīgs solis pilsētas nākotnei. Pieredze rāda, ka arī iepriekšējos gados ir bijuši mēģinājumi īstenot līdzīgus projektus, tomēr visi beigušies neveiksmīgi. Izņemot koka stalažas pilskalnā un pāris cementa piku, nekas vairāk netika veikts. Tomēr, gadiem ejot, laikapstākļu, temperatūras svārstību un citu faktoru iespaidā pilsdrupu stāvoklis kļuvis katostrofāls un pat bīstams ne tikai to apmeklētājiem, bet arī tuvāko māju iedzīvotājiem.
Kā stāsta Ludzas novada domes projektu vadītāja Ilona Leščinska, projekts Ludzas vecpilsētas tūrisma objektu renovācija tūrisma attīstībai paredz renovēt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļu — Ludzas viduslaiku pilsdrupas — un izveidot Mazā Ezerkrasta gājēju promenādi Ludzas vecpilsētā, kur tiks ierīkots senatnīgu laternu apgaismojums, gājēju celiņš un veikta ielas rekonstrukcija. Ielas braucamā daļa tiks veidota nevis no asfalta, bet no bruģa, lai saglabātu ielas oriģinālo un autentisko raksturu un vēsturisko plānojumu. Tiks veikti arī ezera krasta labiekārtošanas darbi — izcirsti vecie krūmi un koki, betonēti pakāpieni, uzstādītas laipas un pontoni, atkritumu urnas, papildus soliņi, autoaizsargājamie stabiņi.
Pēc projekta īstenošanas Ludzas vecpilsētā tiks piedāvāts jauns, atraktīvs vēsturiskā tūrisma produkts gan pašiem ludzāniešiem, gan viesiem. Jaunais maršruts būs marķēts ar atraktīviem elementiem — senlaicīgu atslēgu attēliem, kas ir pilsētas simbols. Tās kalpos kā ceļvedis. Pastaigu maršruts pa vecpilsētu, kas sauksies Atver Ludzu, dos iespēju viesiem un tūristiem iepazīt Ludzas vēsturi, apskatīt senākās Latvijas pilsētas kultūrvēstures objektus un izdzīvot leģendu par nogrimušo pils ķēniņieni Lūciju. Kopumā maršrutu veidos 50 atslēgas, tās būs iestrādātas bruģī — 30 štancētas, 10 iestiprinātas bruģī un 10 izgrebtas un aizpildītas ar krāsu. Maršrutā tiks izveidotas arī 10 metāla plāksnes ar iegravētu informāciju par noteikto objektu. Tās tiks piestiprinātas pie nozīmīgākajiem objektiem — ebreju sinagogas, vecā tirgus laukuma, pareizticīgo baznīcas, luterāņu baznīcas, pirmās bibliotēkas un pirmās tipogrāfijas ēkas, Odu kalna, Romas katoļu baznīcas, kapelas, Pilskalna, muzeja.
— Šāds tūrisma produkts iepriekš Ludzas pilsētā nav bijis, un tas funkcionāli atšķirsies no līdz šim piedāvātajiem tūrisma produktiem — ekskursijas gida pavadībā. Projekta ietvaros tiks izveidots buklets – latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Izmantojot sev piemērotāko, tūristiem arī bez gida palīdzības, sekojot norādēm, būs iespēja izstaigāt un iepazīt latgaliskās pierobežas vēstures lieciniekus – robežu aizsardzības cietoksni un tā pakājē izaugušo pilsētiņu – Ludzas vecpilsētu, — stāsta Ludzas novada domes projektu vadītāja Ilona Leščinska. – Ja būtu kāda pārbaude, tad mūsu pilsētai droši vien noņemtu to vecpilsētas statusu, jo daudzas privātās ēkas, kas ir vecpilsētas daļa, ir pārveidotas līdz nepazīšanai, nemaz nav saglabāts kultūrvēsturiski vērtīgais izskats, daudzas ir kļuvušas par atbaidošiem graustiem, kā, piemēram, bijusī pilsētas pirts ēka. Cerēsim, ka šis projekts būs kā stimuls visiem privātīpašumu īpašniekiem sakārtot savus objektus un to apkārtni.
Maršruta aprakstu un karti ikviens interesents varēs saņemt Ludzas Tūrisma informācijas centrā. No šīs vietas arī sāksies aizraujošā pastaiga. Interesanti, ka maršruts vedīs caur vecpilsētu un noslēgsies pie muzeja, kur ar plostu būs iespēja nokļūt pa Ludzas Mazo ezeru uz otru krastu — gājēju promenādi — un turpināt ceļu atpakaļ līdz Tūrisma centram.
Realizējot šo projektu, tiks veidota pievilcīga un kulturāla dzīves vide, uzlabota pilsētvides ainava, tas veicinās Ludzas vecpilsētas tūrisma produkta attīstību, piedāvājot vecākajai valsts pilsētai raksturīgu, atpazīstamu un sakārtotu tūrisma piedāvājumu, saglabājot vērtīgos arhitektūras un mākslas pieminekļus nākošajām paaudzēm, atklājot pierobežas kultūrvides īpatnības un atstājot neizdzēšamu iespaidu tās apmeklētājiem. Ludzas vecpilsēta ir viens no pieciem pilsētbūvniecības pieminekļiem valstī. Pilsētas plānojuma ainaviskais un saturiskais centrs ir Livonijas ordeņa pilsdrupas vecpilsētas centrā. Vēsturiskā centra vērtība, kas saista tūristu uzmanību, ir apkārt Pilskalnam laika gaitā izaugušais pilsētas ielu plānojums un koka apbūve, ko būtu vērtīgi saglabāt.
— Kaut arī prioritāte šajā projektā ir kultūrvēsturisko objektu saglabāšana, kas šajā gadījumā ir pilsdrupu renovācija, tomēr svarīgi ir arī veikt vecpilsētas atpazīstamību un nozīmību vietējā un ārvalstu tūrisma tirgū, īstenojot atbilstošus mārketinga pasākumus, —stāsta Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte. — Tas ir tāds liels aicinājums visiem uzņēmējiem nekautrēties un veikt kādu uzņēmējdarbību, kas būtu tikai kā pluss gan pašiem, gan ludzāniešiem, gan viesiem. Idejas var izdomāt daudz un dažādas, vajag tikai vēlēšanos.
— Projekta mērķa īstenošana jau ir sākusies, tā rezultātā sabiedrībai tiks paaugstināta tūrisma objektu pieejamības kvalitāte, kas nodrošinās apdzīvotās vietas pievilcību un dzīves vides uzlabošanu. To plānots pabeigt 2011. gada 30. jūnijā. Būvdarbus vajadzētu pabeigt līdz ziemas sezonai, un maijā notiktu maršruta prezentācija un svinīgā atklāšana.
Projekta kopējās izmaksas ir 285 053,40 lati, un atbalsta finansējuma daļa sastāda 198 140,02 latus. Summas ir lielas. Tas tādēļ, ka vēsturiskajā centrā ietilpst tikai Mazā Ezerkrasta ielas posms no Stacijas ielas līdz Tālavijas ielai. Ielas posms no Skolas ielas līdz Stacijas ielai tiks labiekārtots par pašvaldības līdzekļiem, — tā projektu vadītāja Ilona Leščinska.
Daiga MEŽALE