SĀKTA CEĻA POSMA LUDZA – NIRZA REKONSTRUKCIJA
Šomēnes uzsākti reāli darbi (ģeodēzisti veic trases nospraušanu) uz pagaidām vēl vietējās nozīmes autoceļa Ludza – Nirza, kas pēc rekonstrukcijas būs E22 maršruta sastāvdaļa, pa kuru kursēs autotransports uz Krieviju un no tās.
Par to, kas šajā ceļa posmā notiks tālāk, stāsta Valdis PASTARS, VAS Latvijas Valsts ceļi Latgales reģiona direktora vietnieks.
Ceļa būve būs iespaidīga
Tuvākie darbi: krūmu un koku izciršana gar trasi, zemes darbi (ierakumu izstrāde un uzbērumu izbūve, purvu atkūdrošana un aizbēršana), jauna tilta būvniecība pār Isnaudas upi utt.. Ja vien laika apstākļi atļaus (nebūs pārāk slapjš un ievērojami netraucēs sals), būvnieki strādās arī visu šo ziemu. Un darbi ar katru dienu varētu būt intensīvāki. Protams, līdz brīdim, kamēr ļaus laika apstākļi, jo ir grūti prognozēt, kāda būs ziema.
Runājot par iespējamajiem satiksmes ierobežojumiem, V. Pastars apgalvo, ka caurbraucamība tiks nodrošināta, bet neērtības, protams, būs.
— Uz valsts galvenā autoceļu A 12 (kur šobrīd ir galvenā satiksmes plūsma virzienā uz Krieviju) ierobežojumi būs ļoti nelielā posmā no Ludzas pilsētas robežas līdz pagriezienam uz Nirzu ~ 1 km (no 129. līdz 130. km). Savukārt uz vietējās nozīmes ceļa Ludza – Nirza, kur satiksmes intensitāte nav tik liela, iespējas ierobežot satiksmi būvuzņēmējiem būs lielākas, — saka V.Pastars, piebilstot, ka autobraucējiem varbūt būs jāizvēlas apkārtceļi, jo tā nokļūt līdz galapunktam būs ērtāk. Piemēram, līdz Nirzai var braukt arī pa valsts galveno autoceļu A 12, tad nogriežoties caur Nerzas dzelzceļa staciju uz Nirzu.
Bet lielākās grūtības satiksmes ierobežošanas ziņā mūs sagaida nākošā gada vasaras periodā, kad būvdarbi būs uzņēmuši apgriezienus.
— Kopumā posma Ludza — Nirza izbūve ir apjomīgāka nekā jau izbūvētajā posmā Nirza — Ploski, — stāsta V.Pastars. — Arī jaunu blakusceļu ir vairāk nekā nesen izbūvētajā posmā. Tā no jauna izbūvējamu blakusceļu kopplatība sastāda ~ 40 000 kvadrātmetru. Pašreizējam grants ceļam ir daudz nobrauktuvju, gandrīz līdz katrai mājai ved savs celiņš. Uz jaunā autoceļa tā nebūs. Vietās, kur autoceļš ies pa jaunu trasi, vecā grants ceļa posmi paliks kā blakusceļi.
Būvniecību kavē zemes īpašnieki
— Šobrīd liela problēma, kas reāli var kavēt ceļa rekonstrukciju, saistīta ar zemi, — stāsta V. Pastars. — Ir daži zemes īpašnieki gan posmā Ludza – Nirza, gan posmā Ploski – Terehova, ar kuriem nekādi neizdodas vienoties par ceļa būvei nepieciešamās zemes izpirkšanu.
Cena par zemi, kādu tās īpašniekiem piedāvā valsts, svārstās atkarībā no zemes novērtējuma. Protams, ir starpība, vai zeme ir meliorēta un tiek izmantota lauksaimniecībā, vai tā ir vienkārši krūmiem aizaugusi, purvaina.
— Par vienu otru zemes gabalu valsts tiešām ir ļoti labi maksājusi, bet tiem, kas iespītējušies un grib no valsts izspiest 3 un vairāk latus par kvadrātmetru, tomēr būtu jāpārdomā, — tā V. Pastars. — Cilvēki spriež, ka viņu zeme ir ļoti vērtīga, bet jāsaprot: atpirkta tiek tikai daļa no īpašuma, kas parasti ir neliela (simtos kvadrātmetru mērāma), atsevišķos gadījumos sasniedzot 1 ha vai pat nedaudz pārsniedzot to. Tā kā kopumā īpašumu platību samazinājumu īpašnieki savā saimnieciskajā darbībā, visticamāk, reāli pat neizjutīs. Bez tam pēc būvdarbu pabeigšanas visu īpašumu vērtība blakus izbūvētajam autoceļam tikai pieaugs.
Jāpiebilst, ka pastāv arī iespēja zemi atsavināt piespiedu kārtā. Tas nav patīkams process, bet reizēm nākas ķerties arī pie tā. Par vienu šādu gadījumu saistībā ar ceļa Ludza – Terehova izbūvi process ir ierosināts. Un diez vai šis konkrētais īpašnieks, no kura valsts atsavinās zemi piespiedu kārtā, būs ieguvējs (naudas izteiksmē) salīdzinājumā ar tiem, kas būs vienojušies.
— Tāpēc tos zemju īpašniekus, kuri nav spējuši vienoties par pirkumu cenu, varētu tikai aicināt pārdomāt savu rīcību, — saka V. Pastars. — Gribētos, lai tiktu padomāts par kopējām interesēm; kaut nedaudz! Ja šis vienošanās porcess būtu bijis raitāks, iespējams, ka konkrētā ceļa posma būvniecība būtu jau pabeigta.
Īpašus pateicības vārdus V. Pastars velta tiem zemju īpašniekiem, kuri izrādījuši pretimnākšanu attiecībā par ceļa būvniecībai nepieciešamo zemju atsavināšanu – gan vienojoties par cenu, gan pacietīgi gaidot pirkuma līgumu noslēgšanu un samaksu.
— Zemes atpirkšanas valsts vajadzībām procedūra ir ārkārtīgi komplicēta (tā teikt, birokrātiskie šķēršļi ir lieli!), un ne jau tie cilvēki, ar kuriem zemju īpašniekiem iznāk kontaktēties, šo procesu kavē, — atzīmē V. Pastars. — Bet vēlreiz liels paldies tiem, kas ar sapratni izturējās attiecībā uz zemju atpirkšanu.
Savukārt tos zemes īpašniekus, ar kuriem pirkuma līgumi vēl nav noslēgti, V. Pastars aicina nedaudz paciesties, jo līgumu slēgšanas process rit pilnā sparā (uz šo brīdi ir noslēgti pirkuma līguma par 47 zemes gabaliem; kopā jāatsavina 156) un tas ir neatgriezenisks.
— Visi saņems apmaksu, un lielākā daļa jau šogad, — apliecina V. Pastars.
Izmaksas – ap 10 miljoniem latu
Jāatgādina, ka pērn tika nodots ekspluatācijā rekonstruētais ceļa posms Nirza – Ploski, kas tiek sekmīgi izmantots lielās kravas transporta rindas mazināšanai uz autoceļa A12 pirms robežkontroles punkta Terehova.
Valdis Pastars stāsta, ka posma Ludza – Nirza (tai skaitā arī blakusceļi šinī posmā) izbūve jāpabeidz līdz 2011. gada oktobrim. Šī posma būvniecības izmaksas šobrīd tiek rēķinātas 9,86 milj. latu (bez PVN) apmērā. 85% finansējuma nāk no Eiropas Savienības valstīm pieejamā Kohēzijas fonda, kas ir izveidots Trans-Eiropas autoceļu tīkla (TEN-T) attīstībai. Ģenerāluzņēmējs, tāpat kā būvējot ceļa posmu Nirza – Ploski, ir ceļu būves firma AS A.C.B. (Rīga). Galvenie apakšuzņēmēji: SIA Būvfirma Ceļi un tilti (Rēzekne) un SIA 8.CBR (Smiltene).
Posma Ploski — Terehova būvniecība vislabākajā gadījumā varētu sākties nākošā gada pavasarī.
Ērika BONDARENKO