LATGALES PENSIONĀRUS SATRAUC GAIDĀMĀ REFORMA
— Drīzumā valstij var rasties problēmas ar pensiju izmaksu, jo var beigties pensiju nauda, — uzskata ekspremjers Ivars Godmanis. Pie tam viņš atgādina, ka Valsta kasē ir rezerve 1 miljarda latu apmērā, tātad – situācija nav bezcerīga.
Nākamajā dienā pēc šī paziņojuma Rēzeknē notika Latgales reģiona pensionāru sanāksme, kurā tika apliecināts – viss būs normāli.
Vēlēšanu gadā – daudz viesu
Uz sanāksmi ieradās daudz pensionāru. Un ne tikai. Bija Ludzas, Kārsavas, Viļakas, Preiļu novadu pašvaldību vadītāji un Rita Strode kā Latgales plānošanas reģiona vadītāja. Bija īsts Saeimas deputātu desants.
Deputāti neskopojās ar pensionāriem veltītiem komplimentiem un savstarpējiem dzēlieniem.
Daži atzina savus grēkus. Tā Vitālijs Aizbalts teica, ka jūtoties vainīgs par valstī notiekošo. Savukārt Sarmīte Ķikuste runāja par kolektīvo atbildību – sak, visiem mums, deputātiem, gan pozīcijā, gan opozīcijā esošajiem, jāuzņemas atbildība par krīzi valstī.
Pensionāri, protams, metās virsū deputātiem ar nepatīkamiem jautājumiem: kā viņi uzdrošinājušies atņemt pensijas; ko viņi dara Latgales glābšanas labā utt.. Deputāti atgaiņājās, kā nu kurš mācēja – pierādīja, kā viņi, sevi nesaudzējot, cīnās par Latgali.
Galu galā Latgales Reģionālās pensionāru apvienības padomes priekšsēdētājai Zofijai Zujevai, kura vadīja sanāksmi, galīgi apnika politiskās debates, un tika nolemts sākt apspriest tēmu Sociālais spilvens, jo, pēc viņas domām, ne visi zina par tādu spilvenu.
Kas ir sociālais spilvens?
Lai par to pastāstītu, atbrauca ļaudis no Veselības ministrijas. Uzstājās Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate. Viņas stāstījumu pilnībā neatreferēšu, jo par šo sociālo spilvenu esam Ludzas Zemē ne reizi vien rakstījuši. Pieskarsimies vien dažām niansēm.
Tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 120 latus, ir tiesības bez maksas apmeklēt ārstu un atrasties tā saucamajā slimnīcas viesnīcā, kā arī saņemt bezmaksas medikamentus. Ja ienākumi nepārsniedz 150 latus, paredzēta 50 % atlaide minētajiem pakalpojumiem un medikamentiem.
— Reizēm gan aptiekās jāsaskaras ar neizpratni – cilvēks domā, ka zāles viņam ir bez maksas, bet viņam prasa piemaksāt pāris latus. Tas tāpēc, ka valsts kompensē lētāko medikamenta veidu konkrētā kategorijā. Bet ārsts, iespējams, izraksta dārgāku zāļu recepti, sakot, ka tās ir labākas. Tikai tāpēc cilvēkam nākas piemaksāt par cenas starpību. Jāatzīmē arī, ka kompensējamos medikamentus var saņemt tikai tad, ja ir ārsta izrakstīta recepte. Nav iespējams vienkārši ieiet aptiekā un paņemt zāles, — skaidro Inga Šmate.
Te ir jāatgādina – lai varētu izmantot sociālā spilvena labumus, cilvēkam vispirms ir jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu, kas viņam izdod izziņu.
Preiļu novada pašvaldības vadītājs Aldis Adamovičs sanāksmē izteica priekšlikumu – nav jādzenā cilvēki pēc izziņām, bet jāļauj visiem pensionāriem izmantot sociālo spilvenu. Labs priekšlikums, bet to nav iespējams realizēt. Naudu dod Pasaules banka, tā nevēlas kompensācijas dalīt pēc kategorijām (invalīdiem, pensionāriem u.tml.), bet tikai – atkarībā no ienākumu daudzuma (jeb mazuma). Vienīgais, ko solīja Inga Šmate – nākamajā sarunu raundā ar Pasaules banku, kas notiks vasarā, tiks lūgts paplašināt diapazonu: ne līdz 150, bet līdz 180 latiem.
Medikamentu cenas
Nedaudz – par medikamentiem. Pensionārus ļoti satrauc, ka medikamentu cenas nepārtraukti aug. Kā, Ingas Šmates skatījumā, veidojas šīs cenas? Lūk, viņas teiktais: — Rodas jauns produkts. Medikamenta ražotājs saka, ka viņa produkts maksā tik un tik. Tad speciāla komisija, kas strādā Eiropā, bet ne Latvijā, pārbauda, vai tiešām medikaments var maksāt tik daudz. Nākamais etaps – Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka jaunā medikamenta uzcenojuma griestus. Aptiekas nav tiesīgas prasīt lielāku cenu. Protams, tām nav aizliegts noteikt visaugstāko cenu.
Piebildīsim – maksimāli atļauto katra medikamenta cenu var uzzināt zāļu valsts aģentūrā.
Sola nesamazināt pensijas
Briest pensiju reforma. Tas rakstīts konfidenciālās vēstules projektā, kas tiek gatavota iesniegšanai Starptautiskajam Valūtas fondam. Oficiālais pasākumu plāns būs zināms tikai jūnijā. Pagaidām viss ir noslēpuma apvīts.
Tomēr ir kļuvis zināms, ka Labklājības ministrija plāno palielināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem.
Ministrs Uldis Augulis sola, ka pensijas netiks samazinātas. Lai gan ... arī pirms pašvaldību vēlēšanām tas tika solīts, bet jau nākamajās dienās pensijas tika samazinātas. Kā saka, gribat — ticiet, gribat – neticiet.
Arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Staķis, kurš bija ieradies uz tikšanos ar Latgales reģiona pensionāriem, centās visus nomierināt: — Par 100 % varu apgalvot, ka sociālās apdrošināšanas sistēma ir sevi pierādījusi, tā spēj pati sevi uzturēt. Jā, sākušās runas par pensiju reformu, bet varu jūs nomierināt – reforma nekādā veidā neskars pašreizējos pensionārus. Drīzāk tā skars mana vecuma cilvēkus, jo mēs, visdrīzāk, pensijā varēsim doties 65 gadu vecumā.
To pašu apgalvoja arī vēl viena viešņa – Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze: — Reforma jūs neskars. Nākotnē paredzēts paaugstināt pensionēšanās vecumu. Tas notiek ne vien pie mums, bet visā Eiropā.
Kad varēs apdrošināt veselību?
Pensionāri pauda lielu neapmierinātību par to, ka tika nolemts likvidēt Rīgas slimokasi, jo tā bija vienīgā apdrošināšanas kompānija, kurā bija iespējams individuāli apdrošināt veselību. Nedz deputāti, nedz abu ministriju pārstāvji neko konkrētu šajā jautājumā nespēja pateikt. Tātad – ir ļauts izteikt savas pārdomas.
Apdrošināšanas kompānijas ir privāti uzņēmumi, tāpēc tām ir svarīgi zināt, vai veselības apdrošināšana dos peļņu vai ne. Daudzi apdrošinātāji ir rēķinājuši un izstrādājuši speciālus piedāvājumus fiziskām personām. Tiesa, šāda veselības apdrošināšanas polise nevar būt lēta. Tādas polises, kādas bija Rīgas slimokasē, nekad neviens vairs nepiedāvās. Un nav zināms, kad tomēr būs iespēja individuāli iegādāties veselības apdrošināšanas polisi (kas nebūs lēta). Pagaidām veselības polisi var noformēt tikai juridiskas personas – proti, darba devējs saviem darbiniekiem. Kas attiecas uz pensionāriem, viņiem vienīgais variants – iegādāties polises ar savu radinieku starpniecību, ja tiem darba devējs ļaus iegādāties papildus polisi.
***
Noslēgumā – patīkams jaunums. 12. jūlijā Balvos notiks 9. senioru festivāls. Reģistrēties tam var Pensionāru federācijas vietējās nodaļās.
Sergejs TIMOFEJEVS