DOMĀT EKSAKTI TAGAD AICINA INTERESANTĀK

Šajā pirmdienā Ludzas pilsētas ģimnāzijā (LPĢ) notika Atvērto durvju diena. Tā tika organizēta Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta Dabaszinātnes un matemātika (turpmāk — projekts) ietvaros.

Interese bija liela — 100 dalībnieki no pa­šu skolas, Zilupes, Ludzas 2. vidussko­las, Nirzas, Pušmucovas, Pildas, Ņukšu, Mērdzenes, Feimaņu pamatskolas. Durvis bija atvērtas fizikas, ķīmijas, matemātikas un bioloģijas kabinetos, kuros projekts nodrošinājis mūsdienīgu aprīkojumu, skolotāji apguvuši prasmes strādāt gan ar jauno aprīkojumu, gan ar daudzveidīgām mācību metodēm. Eksperimenti, demon­strē­jumi, pašiem iespēja izpētīt, ko var paveikt šajos kabinetos mācību procesā — tieši tas bija Atvērto durvju dienas uzdevums.

Skola projektā darbojas jau piekto gadu. Vidusskolā (no 10. līdz 12. klasei) skolotāji jauno apmācību sistēmu ir aprobējuši, apguvuši un izmantojuši, tāpēc šā gada desmitajiem būs vēl lielākas iespējas: pedagogiem ir jau uzkrāta pieredze. Tagad jaunā metodika ienāk pamatskolas klasēs.

LPĢ ir tā priekšrocība, ka vidusskolas projektā tā bija kā pilotskola, bet pamat­skolas projektā — atbalsta skola, līdz ar to visi projekta materāli te tiek izmantoti agrāk nekā citās skolās. Direktore Dzidra Dukšta projekta darbu var vērtēt arī kā ķīmijas skolotāja: — Mācību process tagad vairāk saistīts ar reālo dzīvi. Visas teorētiskās zināšanas var pārbaudīt laboratorijas un praktiskajos darbos. Skolēnam tiek dota iespēja būt pētniekam, pašam nonākt pie jaunām zināšanām un atklāt vēl nezināmām likumsakarībām.

Plašāka informācija par projekta aktivitātēm interneta vietnē www.dzm.lv.

Atvērto durvju dienā piedalījās arī divi jauni cilvēki no projekta. Abi viņi ir mūsu novadnieki un izvēlējušies ceļu matemātikas un fizikas zinātnē. 

Mūsējie  ienāk  zinātnē

Dace Bonka (Manuhina) pašlaik Latvi­jas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē ir zinātniskā asistente. Tieši Dace ir tā, kas sastāda un izvēlas uzdevu­mus visā valstī populārās A. Liepas Neklā­tienes matemātikas skolas dalībniekiem, un pašlaik viņa šai skolā izpilda vadītāja vietu. Dace darbojas arī valsts matemātikas olimpiāžu organizēša­nā un to satura veidošanā. Vērienīgā projekta darba grupā viņa ir kopš 2009. gada.

Domāju, ka daudzajiem jaunajiem mate­mātiķiem būs interesanti uzzināt, kā veidojās Daces karjera šai sarežģītajā zinātnē.

Dace Ludzas pilsētas ģimnāzijā  mācījās pārmaiņu gados, kad izglītībā strauji ienāca demokrātija, arī mācību procesā. Vidus­skolā tad bija noteikti nedaudzi obligātie priekšmeti, bet lielu daļu varēja izvēlēties. Toreiz daudzi, vieglāko ceļu ieda­mi, atteicās gan no fizikas, gan no ķīmijas, līdz ar to liegdami sev iespēju studēt ar eksaktajām zinātnēm saistītajās fakultātēs.

Dace bez šaubīšanās iekļāva savā  sa­rakstā visus eksaktos priekšmetus,  mate­mā­tikā un fizikā izvēlējās profilkursus (vairāk stundu, sarežģītāka  programma). Skolas gados Dace  visu šo priekšmetu olimpiādēs rajonā bija pirmajā trijniekā, bet matemātikā ieguva atzinību arī valstī. Loģiska bija studiju izvēle: LU Fizikas un matemātikas fakultāte. Jau otrajā kursā slavenais matemātiķis Agnis Andžāns piedāvāja Dacei strādāt neklātienes matemātikas skolā. Tas ir reāls darbs, kurā zinātne saistīta ar mācību procesu. Līdz ar to bakalaura, maģistra un arī doktora darbu tēma Dacei ir pietuvināta matemātikas mācīšanai skolā.

Tagad Dacei Bonkai ir dabas zinātņu doktora grāds matemātikā  un perspektīva turpināt darbu zinātnē. Jau tagad viņa ir sešu matemātikas mācību līdzekļu līdzautore, starptautiskos izdevumos publicējusi 22 rakstus, piedalījusies ap 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs, tostarp arī trīs pasaules mēroga kongresos par matemātikas mācīšanas izpēti.

Dace saņēmusi  Ata Kronvalda godalgu, ko piešķir labākajiem valsts izglītības darbiniekiem un zinātniekiem.

— Matemātikas fakultātes beidzēji atrod darbu dažās tautsaimniecības jomās, jo matemātikas studijas attīsta domāšanu, iemāca cilvēkam strādāt noteiktā loģiskā sistēmā, — ir pārliecināta Dace.

Voldemārs Muižnieks kopš 2005. gada ir fizikas eksperts projektā. Voldemārs strādā pie atbalsta materiālu veidošanas un pasākumu skolēnu intereses veicinā­šanai organizēšanas. Tā kā projekta mate­riālus visās valsts skolās izmantos vēl vai­rā­­kus gadus, tas ir ļoti atbildīgs pie­nā­kums.

Voldemāra pirmā skola ir Pudinavas pamatskola. To pabeidzis, viņš apzināti izvēlējās savu nākotnes ceļu, jo neaizgāja mācīties uz vispārizglītojošo vidusskolu, bet gan uz tikko nodibināto Daugavpils eksperimentālo vidusskolu, kas sagatavoja studijām Daugavpils Universi­tātē (toreiz — DPI). Protams, sekoja studijas fizmatos, paralēli — skolotāja darbs Daugavpils 12. vidusskolā., Valsts ģimnāzijā, strādāja pilsētas izglītības pārvaldē kā fizikas metodiķis, ieguva maģistra grādu fizikā. Viņš bija jau iedzī­vojies Daugavpilī, kad nāca piedāvājums strādāt pie lielā dabaszinātņu mācību projekta realizācijas valstī. Tie, protams, bija citi mērogi un reizē arī plašākas iespējas. Nācās mainīt dzīvesvietu. Tagad Voldemārs ir rīdzinieks.

Voldemārs projektā ir kopš sākuma — 2005. gada, tāpēc viņam, tāpat kā Dacei, ir savs redzējums par paveikto un nākotnes perspektīvu.

Skolai  bija  jāmainās

— Sabiedrība mainās, tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka nevar tām pat izsekot. Jau bērnībā mazulis iemācās izmantot mobilos sakarus, interneta iespējas un citus zinātnes sasniegumus, bet skola ilgu laiku palika uz vietas, atpaliekot no dzī­ves. Fizikas, ķīmijas un citu eksakto priekš­metu aprīkojums bija vēstures muzeju līmenī. Vēsture, protams, jāzina, bet veikt eksperimentus ar aizvēsturis­kiem rīkiem mūsdienu apstākļos nav prāta darbs.

Otrs — skolotājs nevar strādāt tikai ar vecajām metodēm. Bērni ir mainījušies, viņi grib aktīvi darboties, paši atklāt, eksperimentēt, nevis klausīties lekcijas.

Auga pieprasījums pēc eksakto zinību speciālistiem, bija arī interese par to, tāpēc projekta ienākšana skolās bija tieši laikā. Sākām ar vidusskolām (nu jau 3. gadu tajā strādā pēc jaunā standarta), bet tagad darbojamies pamatskolas klasēs. Projekta realizācijā pašvaldība piedalās, renovējot matemātikas, fizikas, bioloģijas un ķīmijas kabinetus, bet pārējais — mācību materiāli, metodiskie materiāli, aprīko­jums, visu dabaszinātņu un matemātikas skolotāju izglītošana profesionālās pilnveides kursos ir no ESF finansējuma.

Ir ļoti svarīgi, ka tas nav tikai materiā­lais nodrošinājums, bet arī skolotāju apmācība.

Ir dzirdēts apgalvojums, ka visgrūtāk jauno pieņem skolotāji. Te mūsu sarunu­biedri oponē: jauno pavisam nepieņem tikai ļoti maza daļa. Skolotājs taču pats ieinteresēts sekot līdzi laikam. Arī skeptiķi, iesaistoties projektā, pārliecinās, ka tik daudzveidīgi materiāli darbam un apmācība viņiem agrāk nav bijusi, tā uzskata jaunie zinātnieki.

Mērķis:  mācies  ar  interesi!

Mācies ar izpratni, mācies pētot, proti izmantot savas zināšanas praksē — tie ir projekta mērķi. Bet vai tiešām šais sarežģītajās zinātnēs par visu var ieinteresēt? Kā atzīst Dace, piemēram, gatavojoties olimpiādēm, jāiegulda liels darbs, bāzes zināšanas tāpat jāiemācās visiem, jārisina, jārisina un vēlreiz jārisina uzdevumi. Nevajag maldīgi iedomāties, ka viss ir tikai ar spēlēm apgūstams.

Kā saka Voldemārs, lozungs — mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties — ir tikpat aktuāls kā agrāk. Tikai šobrīd tam radīti vislabākie apstākļi un iespējas.

Vanda  ŽULINA

Publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2010.  g. 27. augustā. Tekstu pārpublicējos un citādi izmantojot – atsauce obligāta.