„LUDZAS APSAIMNIEKOTĀJS” SĀK NOPIETNU ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS BIZNESU
Ludzas Zeme iesaistījās interesantā sarunā ar Ludzas apsaimniekotāja darba organizācijas inženieri Ēriku GUTĀNU un Sanitārās attīrīšanas iecirkņa vadītāja pienākumu izpildītāju Māri TRUKŠĀNU. Ludzas apsaimniekotājs plāno paplašināt sava darba teritoriju. Un būvēt atkritumu pārstrādes rūpnīcu.
Ē.Gutāns stāsta: — 2010. gadā mums bija 500 klientu, 2011. gadā vairāk nekā 1000, patlaban jau 1413. Un tas bez komunālo māju iedzīvotājiem. Kārsavas un Ciblas novadā mums ir 2/3 šo novadu klientu. Paralēli strādājam pie eiroprojekta par atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidi Ludzā. Jo likumdošanā noteikts, ka, sākot ar 2014. gadu, tām pašvaldībām, kuras nešķiros 30—40% savu atkritumu, tiks uzlikts naudas sods. Bet 2016. gadā jau būs jāšķiro 50% atkritumu. Vēlāk — vēl vairāk. Patlaban ar rokām tiek šķirots 4—5% atkritumu. Pašreizējā ceha platība nav liela. Tāpēc mums ir ārkārtīgi svarīgi realizēt minēto projektu. Vecās katlumājas Rūpniecības ielā teritorijā gribam uzbūvēt rūpnīcu un uzstādīt šķirošanas līniju. Šurp vedīs visus atkritumus, kur te tiks sašķiroti pēc dažādām frakcijām. Tādējādi plānojam 50—60% atkritumu atlasīt pārdošanai, tikai pārpalikumus vest uz poligonu Križevniekos. Naudu, ko iegūsim no sašķiroto atkritumu pārdošanas, novirzīsim rūpnīcas uzturēšanai un kredīta dzēšanai (tas rūpnīcas izbūvei būs jāņem). Patlaban mēs 95% atkritumu vedam uz poligonu. Tās ir 3400 tonnas. Par to, protams, maksājam. Ja vedīsim uz pusi mazāk, būs naudas ekonomija. Turklāt vēl jāņem vērā, ka palielinās dabas resursu nodoklis, tāpēc arī poligons nākamgad palielinās savus izcenojumus. Tāpēc mūsu rūpnīca būs rentabla.
Eiropā tā ir jau sen. To pašu mēs redzējām arī Valmierā. Brocēnos, Tukumā, Ogrē ir līdzīga sistēma tai, kuru mēs vēlamies ieviest. Projekta izmaksu maksimālā summa — pusotra miljona latu. Patiesībā projekts jau ir gatavs. Vides ministrija to ir apstiprinājusi. Patlaban notiek pārrunas ar Ludzas domi par gatavību iesaistīties projekta realizācijā. 50% projekta izdevumu segs Eiropa, otra puse jāsedz mums. Ludzas apsaimniekotājs vēlētos šos mūsu 50% sadalīt uz pusēm: 25% būs jāsedz mūsu uzņēmumam, 25% — Ludzas novada domei. Pašvaldība saka, ka 2012. gada budžetā šādi izdevumi nav paredzēti, bet 2013. gadā jau var sākt par to domāt. Tad varētu projekta realizāciju sākt 2013. gadā un pabeigt 2014. gadā.
Sagatavots pēc Sergeja TIMOFEJEVA raksta, kas publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2012. gada 24. janvārī.
Pārpublicējot un citādi izmantojot – atsauce obligāta.