SVĒTKIEM IR ARĪ GARŠA
Ar ko svētki atšķiras no ikdienas? Ne tikai ar noskaņojumu, bet arī ar svētku cienastiem. Taču laikā, kad ik dienas veikalā var nopirkt gan kūkas, gan gaļas ruletes, atšķirība izlīdzinās. Kā gan saglabāt sev svētku noskaņu? Kāds vīrietis esot nolēmis līdz Ziemassvētkiem neēst nevienu mandarīnu, lai šie augļi viņam asociētos tikai ar Ziemassvētkiem, ar Jauno gadu. Vai tas izdodas, grūti spriest.
Kulinārei, dažādu godu saimniecei Intai ROMANOVAI no Martišiem jautājām, vai viņas ģimenē arī ir ikdienas ēdieni un tādi, kas raksturīgi tikai svētkiem.
— Protams, ikdienā lieku galdā to, kas ātrāk pagatavojams — zupas, mērces. Bet svētku galda neatņemama sastāvdaļa mūsu mājās ir gaļas ruletes, galerts un īstas lauku cūkgaļas kotletes. Šie trīs ēdieni raksturīgi tieši svētkiem. Protams, arī tortes, man pašai tās garšo, bet gatavot nepatīk.
— Vai Vecgada vakaram raksturīgi īpaši ēdieni, kaut kādi tradicionālie?
— Manā ģimenē lielais vairums ir vīrieši: vīrs, divi nu jau pieauguši dēli un znots. Arī mazdēliņš ir vīrieša cilvēks. Tādēļ man vienmēr bija svarīgi labi paēdināt viņus, nevis pārsteigt ar smalkiem aizjūras ēdieniem. Vecgada vakarā galdā, kā parasti, būs gaļas salāti. Tajos lieku garšvielās vārītu cūkgaļu, nevis desu. Vēl garšīgāk iznāk, kad ir teļa gaļa. Turklāt gurķiem jābūt sālītajiem, no sava pagraba. Marinēti gurķi nedod to īsto garšu.
Kaut tagad modē ir rupji griezti salāti, man tomēr patīk (un ēdājiem arī), kad sastāvdaļas sīki sagrieztas. Tad garšas veido vienu veselu. Ļoti populāri kļūst dažādi kārtainie salāti, tie arī labi izskatās svētku galdā.
Noteikti būs galerts un vismaz divas gaļas ruletes. Tās gatavoju pati. Mājiniekiem garšo rulete ar olu, laikam tad to arī gatavošu. Otra varētu būt ar vārītajiem burkāniem. Noteikti būs sautēti skābie kāposti, centīšos nopirkt ribiņas.
— Vai kaut ko jaunu arī izmēģināt svētkos?
— Dažreiz. Šoreiz nolēmu pagatavot nevis jaunus, bet sen netaisītus kārtainos salātus no liellopu gaļas, liellopu aknām, vārītiem burkāniem un sīpoliem. To visu liek kārtās, starp kārtām — majonēze, bet pa virsu nokaisa ar ļoti cietu sieru, kas sarīvēts uz smalkās rīves — kā sniedziņš.
— Vai vadāties pēc ticējumiem, kam jābūt galdā Vecā gada vakarā?
— Nē. Ticējums vēsta, ka jāēd zivs, lai nākamajā gadā būtu daudz naudas — kā zivij zvīņu. Mums, iespējams, būs siļķe, jo mājiniekiem tā garšo. Man gan nē, bet pagatavot varu. Mums ir internacionāla ģimene, tāpēc īpaši neturamies pie kādām konkrētām tradīcijām.
— Desertiņš?
— Protams, tas jau pieder svētku noskaņai. Nopirksim kūku vai torti. Es pati neaizraujos ar to gatavošanu. Kādreiz varu uzcept ātrās tortes, bet tām īstajām, ar biskvīta un krēma kārtām, man pietrūkst pacietības. Lai kūka izdotos laba, ir arī ļoti prasmīgi un pacietīgi jāstrādā, smalki jājūt. Es varbūt pagatavošu kādu vienkāršu desertu, piemēram, kafijas, vaniļas vai šokolādes krēmu ar ķīseli. Putotās masas (biezpiena, rīsu) manējiem ne visai iet pie sirds.
— Varbūt ieteiksiet arī lasītājiem krēma recepti?
— Visvienkāršākā kafijas krēma recepte: ņem kefīru, pēc garšas pievieno šķīstošās kafijas pulveri, cukuru, ja vēlas, vēl kādas garšvielas, un ar mikseri saputo. Tievā strūkliņā lej izšķīdinātu želatīnu, turpinot putošanu. 10 minūtes, un deserts gatavs. No kefīra ir gan tas vajadzīgais skābumiņš, gan patīkami gaisa burbulīši. Ķīseli var vārīt no kompota, ievārījuma, saldētām ogām, sīrupa. Ja negribas vārīt ķīseli, krēmu var ēst ar nopirktu šokolādes vai ogu sīrupu.
— Vai svētkos ir nozīme arī galda noformējumam?
— Jā, bet par to nevajag pārlieku uztraukties. Balts galdauts radīs vajadzīgo noskaņu jebkuros svētkos. Lielāku uzmanību es pievēršu ēdienu noformējumam. Ja salātiņus izrotāsiet vismaz ar zaļumiem vai burkāna šķēlīšu puķītēm, jau svinīgums garantēts. Sveces? Jaunajā gadā iededzam arī tās.
— Vai ir kāds ēdiens, kas Jums pašai negaršo, bet ko bieži nākas gatavot?
— Jau pieminēju, ka par zivīm neesmu lielā sajūsmā, es tās varētu neēst mēnešiem. Bet protu gatavot pildītas līdakas un citus zivju ēdienus. Visvairāk man negaršo siļķe, jo kādreiz nācās ēst siļķi, kas man likās jēla. Atmiņas ir spēcīgas, — smejas Inta. — Ā, bet tradicionālā siļķe kažokā man garšo. Vēl man nepatīk cepti sīpoli. Garšu vēl var paciest, bet izskatu — nē. Tomēr tas nenozīmē, ka es nelieku ceptus sīpolus ēdienos, kad gatavoju pēc pasūtījuma kāzām, jubilejām, bērēm. Uztveru to normāli — darbs ir darbs, ēdienam jāgaršo tā, kā paredzēts.
— Jums ir 8 gadu pieredze ēdienu gatavošanā. Vai tas nozīmē, ka nepatīkami pārsteigumi pie plīts vairs negadās?
— Uz savām prasmēm un pieredzi jau varu droši paļauties, bet izejvielas gan var pievilt. Piemēram, gadās nopirkt gaļas gabalu: grozi, kā gribi, bet rulete no tā nesanāk. Izvēloties majonēzi, paļaujos tikai uz pārbaudītām vērtībām: Franča Provansas vai Spilvas Brokastu majonēze. Un labāk paciņās — ērtāka lietošanā, ja jātaisa kārtainie salāti.
— Jūs saimniekojat Martišu kafejnīcā, klājat galdus svinībām. Vai pasūtītāji nāk ar savu ēdienkarti?
— Pārsvarā es piedāvāju izvēlēties no tā, ko parasti gatavoju. Īpašu pasūtījumu tikpat kā nav bijis. Nu, dažreiz palūdz sagatavot kārtainās sviestmaizes. Ja klienti paši dabū zivis un lūdz pagatavot tās pildītas, labprāt to daru. Kāds pasūtītājs lūdza siltajā pasniegt ar āboliem pildītu vistu. Atradu recepti un pagatavoju, tas nebija nekas neparasts.
— Ir nācies ēst Jūsu gatavotos salātus ar valriekstiem un dzirdēt labas atsauksmes. Vai padalīsieties?
— Protams, ka padalīšos, es neko neturu noslēpumā, jo viens un tas pats ēdiens atšķirīgām saimniecēm sanāks savādāks. Un tikai pēc 3 — 4 mēģinājumiem katra atradīs to īsto recepti, īsto sastāvdaļu attiecību, kas sniedz vislabāko garšu. Šie salāti saucas Bruņurupucis. Gatavo tā: pirmajā kārtā liek sagrieztu, garšvielās izvārītu vistas fileju, tad sīki sakapātus sīpolus, rīvētus vārītos kartupeļus, rīvētu olu, rīvētu sieru (vienalga, kādu, bet labāk cietāku), rīvētus vārītos burkānus. Starp kārtām — majonēze. Pa virsu izrotā ar valriekstu kodolu pusītēm. Valriekstus nevajag žēlot, jo tieši rieksti piešķir to īpanējo, labo garšu. Riekstus var likt vienu pie otra. Ja trauks atļauj, bruņurupucim var izveidot kājiņas, un tad tiešām izskatās kā īsts.
— Vai pie plīts pavadītais laiks atmaksājas, ja jāgatavo tikai mājiniekiem?
— Nu, bet ar vīriešiem savādāk nevar. Kad viņi labi paēduši, tad ir daudz pielaidīgāki, izdara visu, ko palūdz. Tas jaunajām sievām būtu jāatceras. Mīlestība tiešām iet caur vēderu.
Dzintra BATŅA