KRIEVIJAS VĒSTNIEKS PIEKRITIS APMEKLĒT LUDZU
25. martā Krievu kultūras centrā Daugavpilī sapulcējās Latgales pašvaldību vadītāji un vietējie uzņēmēji. Šī brauciena mērķis — izmantot iespēju tikties un bez starpniekiem aprunāties ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, kurš par galveno sarunas tematu bija izvēlējies nozīmīgu tēmu — biznesa attiecību attīstības starp abām valstīm perspektīvu un Latgales lomu tajā.
Ludzas novada delegācija bija rūpīgi sagatavojusies un atstāja labu iespaidu gan uz vēstnieku, gan visiem klātesošajiem. Taču par to nedaudz vēlāk. Sākumā — nopietna informācija.
Krievija gatava investēt Latvijā
Savu uzstāšanos A. Vešņakovs sāka ar paziņojumu, ka Krievija ir noskaņota attīstīt savstarpēji izdevīgu sadarbību ar saviem kaimiņiem. Pēdējos trīs gados ir radies pavisam jauns attiecību līmenis. Nozīmīgs pagrieziena punkts bija 2007. gads, kad stājās spēkā līgums par valsts robežu.
Tā kā tikšanās bija par biznesa jautājumiem, vēstnieks pievērsās šai tēmai: — Mums ir liela priekšrocība — valoda. Tas ir ļoti svarīgi, ka varam saprasties vienā visiem pieejamā valodā. Turklāt mēs zinām biznesa partneru mentalitāti.
Runājot konkrētāk, no vēstnieka uzrunas varēja noprast, ka Krievija ir ieinteresēta attīstīt attiecības ar Latviju kā ES dalībvalsti, lai ar mūsu starpniecību izietu Eiropas tirgū.
Latgaliešiem bija interesanti uzzināt, ka tika plānota četru joslu ceļa Rīga — Maskava izbūve, diemžēl krīze šo ieceri nobremzēja. Tomēr transporta un loģistiskas centru izveide ir perspektīva lieta. Vēstnieks rosināja pilnā mērā izmantot pierobežas faktora iespējas — no kopēju uzņēmumu izveides līdz kopēju tūrisma projektu realizācijai. — Ja vēl izdotos atrast kopēju valodu ar Baltkrievijas pierobežu — varat iedomāties, kādi potenciāli atklātos, — sacīja vēstnieks.
A. Vešņakovs informēja par darbu pie divpusēju līgumu izstrādes: — Ir jāparaksta līgums starp Pleskavas apgabalu un Latviju. Sagatavošanas process faktiski jau pabeigts. Ceru, ka līgums drīz tiks parakstīts. Tas būs signāls uzņēmējiem — sāciet drošāk sadarboties!
Un vēl viens svarīgs dokuments — līgums, kas ļaus izvairīties no dubultas aplikšanas ar nodokļiem. Šobrīd noslēdzies pārrunu process. Gribētos, lai parakstīšana notiktu vasarā.
Vēl vēlos informēt, ka Krievijas — Latvijas starpvaldību komisijā ir radusies reģionālās attīstības grupa. Tas ir ļoti svarīgi. 15. aprīlī Rīgā notiks tās pirmā sēde.
Pašlaik ir aktivizējušies kontakti ar Krieviju. Vietējie uzņēmēji aizvien biežāk vēršas ar dažādiem iesniegumiem vēstniecībā, taču A. Vešņakovs atzīmē: — Savulaik Latvijā bija speciāla Tirdzniecības nodaļa. Tad to pārveidoja par Ekonomikas apakšnodaļu vēstniecībā. Pašlaik tur strādājošos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Bet darba apjoms milzīgs. Mēs esam par to, lai tiktu atvērta Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas pārstāvniecība. Taču pagaidām viss atduras finansējumā.
Atvieglotas vīzas Zilupei, Ludzai, Kārsavai
Drīz Latvijas un Krievijas iedzīvotāji, kas dzīvo netālu no robežas, varēs to šķērsot atvieglotā režīmā — tā informēja vēstnieks. Tas ir ļoti svarīgi uzņēmējiem, kuriem bieži nākas braukāt turp un atpakaļ. Tiesa, vīzas ar atvieglotiem noteikumiem varēs saņemt tie, kas dzīvo teritorijā ne tālāk kā 30 km no Latvijas — Krievijas robežas. Pēc neoficiālas informācijas, Latvijas pusē šai zonā iekļūst Zilupe, Ludza, Kārsava, Viļāni. Šo apdzīvoto vietu iedzīvotāji varēs ar atvieglotiem noteikumiem saņemt vīzas, lai apmeklētu radiniekus, apbedījuma vietas, saņemtu ārstniecības pakalpojumus, piedalītos kultūras pasākumos, kā arī aiz robežas dzīvojošā radinieka slimības vai nāves gadījumā. Līgums paredz arī vairākkārt lietojamās vīzas atvieglotu saņemšanu. A. Vešņakovs pauda pārliecību, ka līgums tiks parakstīts jau šogad. Lai gan, pēc viņa domām, pie sasniegtā nedrīkst apstāties: — Es domāju, ka Krievija ir pelnījusi, lai ES pieņemtu to kā normālu sadarbības partneri. Ikvienā tikšanās reizē, kas notiek diplomātiskā līmenī, mēs izvirzām jautājumu par bezvīzu režīma ieviešanu. Pagaidām ES vārdos it kā piekrīt, taču reāli darbi šai virzienā nenotiek.
Kārsavas novada vadītāja Ināra Silicka pirms diviem mēnešiem nosūtīja augstākstāvošām instancēm iesniegumu ar lūgumu atvērt pārejas punktu Aizgārša — Ļamani noteiktās dienās, piemēram, Vasarsvētkos. Taču pozitīvu atbildi nav saņēmusi. A. Vešņakovs solīja no Krievijas puses iesaistīties šī jautājuma risināšanā, tomēr uzsvēra, ka ne katrreiz viss atkarīgs tikai no Krievijas.
— Visi zina par Draudzības kurgānu. Tur ir tiltiņš, kas savieno Latviju un Krieviju. Pašlaik tas ir slēgts. Un to slēgusi Latvijas valdība. Kad es pērn runāju par to ar Latvijas ārlietu ministru, viņš it kā piekrita to atvērt un lūdza uzrakstīt iesniegumu Robežsardzei. Es runāju ar Robežsardzes vadītāju. Viņš sacīja, ka pie vislabākās gribas viņš nevar to izdarīt, jo tā nav viņa kompetence. Izrādījās, ka šo jautājumu Latvijas puse pati risināt nevar, jo tas ir ES kompetences jautājums. Tad es vērsos pie Eiroparlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Latvijas, un lūdzu viņu atbalstu šī jautājuma risināšanā. Rezultātu pagaidām nav.
Vešņakovs nespēja atteikties no ielūguma
Kad pienāca laiks uzdot jautājumus vēstniekam, iestājās pauze. Neviens neiedrošinājās sākt pirmais.
Tad piecēlās Ludzas novada vadītāja Jevgeņija Kušča un uzaicināja vēstnieku apmeklēt vecāko pilsētu Latvijā. Vēstnieks atbildēja nekavējoties: — Labi. Es atbraukšu maija otrajā pusē.
Ieraudzījuši, cik veikli J. Kuščai izdevās saņemt vēstnieka solījumu atbraukt, arī pārējo pašvaldību vadītāji mēģināja sekot viņas piemēram. Taču — nesekmīgi. Šādus solījumus vēstnieks vairs nedeva.
Un vēl — Ludzas delegācija pasniedza vēstniekam Ludzas maiznīcā izceptu lielu torti. Nekā tamlīdzīga nevienai citai delegācijai nebija. Kolīdz kasti atvēra, to nofotografēt sanāca visi klātesošie žurnālisti.
Saprotams, ka brauciena mērķis bija ne vien uzaicināt vēstnieku paciemoties, bet arī pārrunas par Ludzas slimnīcas turpmāko likteni. Bija panākta vienošanās par individuālu tikšanos šī jautājuma apspriešanai vēstniecībā. Bet J. Lukašenoks vērsās pie vēstnieka ar priekšlikumu meklēt Krievijas investorus sapropeļa ieguvei Latgalē.
Sergejs TIMOFEJEVS