LUDZĀ JAU 10 GADUS POPULĀRA PĪŠANA NO KLŪGĀM
Pirmssvētku tirgū satikšanos bija norunājuši klūgu pinēji, meistara Viktora Kuhaļska skolēni, kuri Ludzā pirmie pabeidza klūgu pinēju kursus. Tas notika pirms desmit gadiem. Kopā sanākot, bija interesanti uzzināt, cik no bijušajiem kursantiem izmanto klūgu pīšanas mākslu tagad, kā kuram ir veicies meistarības pilnveidošanā.
Skolotājs Viktors Kuhaļskis atcerējās, kā radās ideja par kursiem: — Bija 1999. gads, kad mēs studijā Klūga (Daugavpils) iesaistījāmies programmā Millenium 2000. Ar pinumu izstādi, kurā bija aicināti piedalīties visu novadu meistari, izbraukājām daudzas Latgales pilsētas. Izstāžu maratonu noslēdzām Rīgā. Ludzas muzeja direktors Ivars Bārbals aicināja mūs arī uz Ludzu. Interese par pinumiem bija. Ivars ierosināja rīkot Ludzā kursus. Es sākumā vēl šaubījos, vai sapulcēsies tik daudz interesentu. Izrādās, ka sanāca kupls pulciņš to, kas bija gatavi mācīties. Tā septembrī sākām nodarbības, un līdz nākamā gada vasarai regulāri un cītīgi strādājām. Protams, ka gada laikā nav iespējams apgūt visu. Patstāvīgi strādājot, rodas arvien citi jautājumi, vajag konsultēties ar meistariem. Kopš tā laika man ceļš uz Ludzu kļuvis jau ierasts, jo piesaistām jaunus cilvēkus, konsultēju tos, kuri pamatus jau apguvuši. Visus šos desmit gadus domubiedru grupiņa turas kopā. Pašlaik esam apmetušies Bērnu un jauniešu centrā, un 12 pinēju pulks tur strādā. Darbosimies arī nākamgad. Katram meistaram ir ļoti svarīgi iekļauties kādas studijas vai apvienības sastāvā, lai kopā ar studiju varētu piedalīties izstādēs, vest savu produkciju uz lielajiem gadatirgiem. Ludzā atsevišķa studija neizveidojās, bet es šejienes meistarus esmu iekļāvis Daugavpils studijā Klūga, ko vadu jau 30 gadus. Pašlaik studijas sastāvā ir jau 42 meistari. Izstādēs, kurās redzami ludzāniešu darbi, vienmēr tiek norādīts, ka darbu autori ir no Ludzas.
Ir ļoti svarīgi, ka meistari notur augstu līmeni. Kaut arī Ludzā viņu nav daudz, tomēr ar saviem darbiem viņi veido apkārtējo cilvēku gaumi, saglabā tradīcijas. Tā sabiedrībai ir vērtība.
Parasti dzīvē notiek tā: ja cilvēks divus gadus ir regulāri ar pīšanu nodarbojies, tad viņa turpmākajā dzīvē vēlme strādāt ar klūgām noteikti paliks. Ne visi var atvēlēt hobijam daudz laika, jo pīšana no klūgām ir ļoti darbietilpīga. Materiāla sagatavošana vien ko nozīmē. Tai pašā laikā šī nodarbība palīdz dzīvē panākt harmoniju. Ja darba problēmas un sadzīve cilvēku nomāc, tad, atnākot uz nodarbībām un no sirds pastrādājot stundas trīs, parasti iestājas zināms miers. Darbs ar dabas materiāliem nomierina.
No Ludzas pirmā izlaiduma ļoti veiksmīgi un daudz strādā Arnita Irbe. Tirgū ar saviem izstrādājumiem piedalījās Biruta Nemiro, Anita Lukača, bija arī Salimona Ķipļuka, Zojas Vasiļevskas, Ritas Kušneres un vēl citu pinēju darbi.
Rīta pusē ar skolotāju satikties atnāca Juris Batņa, kuram arī ļoti labi veicās pīšana, bet diemžēl tagad viņš ir ļoti aizņemts, tāpēc jauni darbi top reti. Bet skolotājs Viktors ir pārliecināts, ka katrs no viņa kursantiem savulaik varēs pie pīšanas atgriezties. Labi pinumi izdodas arī Vijai Plenkovai, ko viņa pamanās darināt brīvajos brīžos starp darbu skolā un ģimeni.
Un, ja arī izstādēs visi nepiedalās, tad nopīt kādu groziņu, nelielu trauciņu savam un tuvinieku priekam var katrs no viņiem.
Starptautiskā seminārā par pīšanu no klūgām Viktors Kuhaļskis kopā ar saviem audzēkņiem stāstīs par materiālu sagatavošanas tehnoloģiju, un viņš cer, ka viņam palīdzēs arī Ludzas meistari.
— Uz Ludzu braucu no Daugavpils, bet tas man sagādā prieku, jo te satiekos ar patiesi ieinteresētiem cilvēkiem, — tā Viktors Kuhaļskis.
Vanda ŽULINA
Raksts publicēts laikrakstā "Ludzas Zeme" 2010. gada 29. jūnijā.
Pārpublicējot - atsauce obligāta.