PARĀDI APDRAUD APKURES SEZONAS UZSĀKŠANU

30. aprīlī Kārsavā tika pabeigta apkures sezona. Atskatoties uz šo laika posmu, SIA Kārsavas namsaim­nieks valdes loceklis Andrejs Iva­novs saka, ka aizvadītā ziema bija liels pārbaudījums gan uzņēmumam, gan cilvēkiem.

Aukstā laika dēļ  katlumājās izlietojām ievērojami lielāku kurināmā daudzumu, nekā bijām plānojuši. Glāba tas, ka par salīdzinoši zemām cenām bijām iepirkuši šķeldu un malku. Sakarā ar to, ka 2008. gada rudenī bija samazi­nājusies papīrmalkas cena, kurināšanai bijām iepirkuši bērza malku: katrs saimnieks zina, ka, sa­līdzinājumā ar baltalksni, bērza malkas vajag uz pusi mazāk. Ja nepieciešamo kurinā­mo būtu nācies papildus iegādā­ties ziemā vai tās nogalē, nezinu, kā būtu tikuši galā.

Protams, iedzīvotāji ir neap­mie­rināti ar, viņuprāt, augstajiem apkures tarifiem. Visu laiku pret­statā maksai par apkuri Kārsavā tiek minēts Zilupē esošais apku­res tarifs. Negribu komentēt, bet tās tomēr nav salīdzināmas lietas.

Nekādi nepamatoti vai pa­augstināti maksājumi par apkuri iedzīvotājiem neti­ka aprēķināti. Ir divi lielumi, no kuriem ir atka­rīga iedzīvotājiem aprēķinātā maksa par apkuri: pirmkārt, Latgales pašvaldību daudznoza­ru sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprināts siltum­ener­ģijas  tarifs un, otrkārt, dzīvojamo māju siltummezglos esošie siltumenerģijas skaitītāju rādījumi. Jā, ziema bija auksta un kurināmo patērējām vairāk. Taču jāatceras, kādā stāvoklī ir daudz­dzīvokļu mājas. Cik  daudz siltu­ma­ šajā ziemā  izkūpēja gaisā, jo dzīvojamās mājas nav nosilti­nātas!

Parādi   turpina   augt

Uzņēmuma turpmāko darbību un attīstību apgrūtina  arī gandrīz vai par pusi pieaugušie iedzīvo­tāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem.

Valstī krīze, kā rezultātā daudzi iedzīvotāji, viņu bērni vai mazbērni  ir  zaudējuši darbu. Protams, situācija nav viegla, un to izjūt arī mūsu uzņēmums: ja  pagājušajā rudenī iedzīvotāju parāds par apkuri uzņēmumam sastādīja 42 000 latu, tad  uz šī gada 1. maiju tas ir palielinājies  un sasniedz gandrīz  100 000 latu. Komentāri lieki.

Taču pārsteidzošākais šajā situācijā ir tas, ka par SIA Kārsavas namsaimnieks sniegta­jiem pakalpojumiem godprātīgi norēķinās viena no vismazāk aizsargā­tajām  iedzīvotāju gru­pām, t.i., pensionāri.

Turpretī daudzi jauni cilvēki par primāru lietu uzskata jaunas automašīnas iegādi, nebēdājot par komunālo maksā­jumu parā­du, kas turpina  palielināties un atsevišķos gadījumos  sasniedz  pat pāris tūkstošus latu.

Šādu negodprā­tīgu iedzīvo­tāju dēļ uzņēmums nevar savlai­cī­gi uzsākt vasaras mēnešos ieplānotos dzīvojamo māju remontdarbus, jo nav lī­dzek­ļu. Ja pirktu kurināmo tagad, tas būtu lētāk, nekā to darot rudenī.  Ja iedzīvotāji no­mak­sātu kaut pusi no esošās parādu summas, varētu paveikt ļoti daudz. Tāpēc es aici­nu iedzī­votājus iespēju robežās samazināt komunālo maksājumu parādus, citādi nākamās apkures sezonas sākumā situācija būs ļoti vienkārša: uzņēmumam  nebūs naudas, mājās nebūs  siltuma.

Nez kāpēc cilvēki neapšauba  SIA Lattelecom vai VAS Latvenergo piemē­rotos tarifus, nestrīdas par saņemtajos rēķinos iekļautajām summām  un  negāž dubļus pār šo uzņēmumu galvām, jo visi zina — ja par elektrību nemaksās, to vienkārši atslēgs, ja nemaksās par telefonu, arī to atslēgs. Kāpēc tad par siltumu, īri var nemaksāt? Vai tāpēc, ka pakalpojumu sniedz vietējais uzņēmums?

Protams, vienmēr būs cilvēki, kuri nevarēs nomaksāt  rēķinus par komunālajiem pakalpoju­miem, taču viņi var doties uz domes Sociālo nodaļu  un  meklēt palīdzību tur. 

Ja iedzīvotāji arī turpmāk nesteigsies nomaksāt komunālo maksājumu parādus, ja koksnes un šķeldas cenas pieaugs, tad uzņēmums tiks nostādīts bezize­jas stāvoklī un būs spiests, sāko­ties jaunajai apkures sezonai, lielākajām mājām — parādnie­cēm vienkārši nepieslēgt apkuri, kā pagājušajā apkures sezonā tas jau notika gan Rīgā, gan Valmierā, gan Liepājā.  Šobrīd tā varētu notikt ar 24 dzīvokļu māju Skolas ielā 4, kuras iedzīvotāju kopējais parāds SIA Kārsavas namsaimnieks ir 10 000 latu. Citu atsevišķu dzīvojamo māju iedzīvotāju kopējais parāds ir no 3 līdz 6 tūkstošiem latu. Dažviet situācija ir paradoksāla — abi laulātie strādā, bet parāds par komunālajiem maksājumiem  pārsniedz 2000 latu. Ko lai te piebilst?

Ar  nemaksātājiem  tiek  strādāts

Protams, ar nemaksātājiem tiek strādāts. Piedāvājam sastādīt parāda atmaksas grafiku un pamazām dzēst sakrājušos parāda summu. Taču, ja cilvēks pavisam nevēlas sadarboties, lietā tiek liktas citas metodes: pērn par parādu piedziņu Ludzas rajona tiesā tika iesniegtas 6 prasības. Taču esam sapratuši, ka tiesāšanās ir ilgs process, kas ne vienmēr garantē līdzekļu atgūšanu, tāpēc šogad uzņēmums turpina sadarboties  ar parādu piedzinējfirmām. Aprīļa mēnesī parādu piedzinējfirmām  tika nodotas  20 lietas. Pagai­dām no 10 000 latu lielās parāda summas piedzīti tikai 400 latu.

Izeja — māju  siltināšana

Par vienu no veidiem, kā samazināt iedzīvotāju maksāju­mus par apkuri, jākļūst dzīvoja­mo māju siltināšanai.

Gan televīzijā, gan presē ļoti daudz tiek runāts par māju siltināšanu. Visi it kā piekrīt, it kā saprot, ka to ir nepieciešams darīt, taču, tiklīdz lieta nonāk līdz  konkrētai rīcībai, tā nereti pretī uzreiz tiek teikts kategorisks — nē.  2009. gada pirmajā pusē Kārsavā energoaudits, t.i., mājas norobežojošo konstrukciju apsekošana, kuras rezultātā tiek noteikta enerģijas plūsma ēkā un izvērtētas enerģijas taupīšanas iespējas,  tika veikts četrām dzīvo­­ja­­majām mājām. Energo­audita atskaitē tiek izvērtēta esošā situācija un ieteikti pasāku­mi, galvenokārt, siltumenerģijas patēriņa samazināšanai, kas ir jāveic pirmām kārtām, un analizēti arī ieguldījumi, kurus varētu atlikt uz vēlāku laiku. Katrs energo­efektivitātes pasā­kums tiek izvēr­tēts ne tikai no nepieciešamo ieguldījumu, bet arī no ietaupī­jumu viedokļa. Energoaudita atskaitē tiek iekļauta  informācija par to, kā samazināsies maksa par siltumu, un dots arī ekoloģiskais izvērtē­jums: vai ēka kļūs draudzīgāka klimatam (mazāk ietekmēs klimata pārmaiņas). Energoaudi­tu var salīdzināt ar ārsta diagnozi, kas uzstādīta  pacientam. Turpinot skaidrojumu līdzībās: tāpat kā pacients pats izvēlas, lietot zāles vai arī receptes nolikt kādā tālākā plauktā un gaidīt, kas notiks, arī ēkas, kurai ir veikts energoaudits, iedzīvotāji var pildīt ieteikumus, kas tajā ir ierakstīti, un tikpat labi nolikt atskaiti plauktā.

Tikai divu māju iedzīvotāji ir piekrituši savās mājās veikt siltināšanas darbus. Par nākotni jādomā tagad, kad Eiropas Savie­nība sedz pusi ar siltināšanu saistīto izdevumu. Kas notiks tad, kad šīs palīdzības vairs nebūs? Tad nesiltināto māju iedzīvotāji atkal teiks, ka, redz, tur tiem māju nosiltināja, laikam pa blatu, bet mums nē!

Veicot dzīvojamās mājas silti­nāšanas darbus, katrā dzīvoklī tiks uzstādīti arī individuālie siltuma skaitītāji, kas dos iespēju veikt siltuma padeves regulēša­nu. Šovasar esam nolēmuši veikt arī nelielu eksperimentu — mājā Vienības ielā Nr.74, kuras iedzīvotāji pagaidām nav devuši piekrišanu veikt dzīvojamās mājas siltinā­šanu, dzīvokļos uzstādīsim siltuma skaitītājus. Protams, ekonomijai būs jābūt. Taču arī šim pasākumam ir savā tumšā puse, jo atkal radīsies zināma nevien­līdzī­ba: dzīvokļu īpašnie­ki, kuri  būs nomainī­juši  logus, veikuši dzīvokļa  siltināšanu, par apkuri  maksās mazāk nekā tie, kuri sava dzīvokļa siltināšanai nebūs darījuši neko. Protams, pastāv iespēja noregulēt siltuma padevi uz minimumu un salt, lai rēķini būtu mazāki. Taču tā būs katra dzīvokļa īpašnieka izvēle.

Nākamajā apkures sezonā SIA Kārsa­vas namsaimnieks darīs visu,  lai nepa­augstinātu Regulatora iepriekš apstiprināto siltumenerģijas tarifu. 

Statistika liecina, ka problē­mas ir, un tās ir jārisina, īpaši pievēršot uzmanību atkritumu apsaimniekošanai, konteineru uzstādīšanai pie privātmājām, atkritumu šķirošanai nākotnē.

Maksas iekasēšana par atkritumu izve­ša­nu un patērēto gāzi  sagādā uzņēmumam liekas galvassāpes arī tā iemesla dēļ, ka šajā gadījumā SIA Kārsavas namsaimnieks pilda  tikai starpnieka funkcijas starp pa­kalpojuma sniedzēju un gala patērētājiem, t.i., iedzīvotājiem. Neatkarīgi no iekasētās summas uzņēmumam jāpārskaita visa  SIA Latvijas propāna gāze un SIA L&T  rēķinā norādītā summa.  Tiesa, man kā uzņēmē­jam nav īsti skaidrs, kāpēc daudzas paš­valdī­bas pirms pusotra gada piekāpās mono­polistam SIA Latvijas propāna gāze un savā pārziņā pārņēma pašu nepateicīgāko un zaudējumus nesošo funkciju — maksājumu iekasēšanu.