KRIEVIJAS VĒSTNIEKS TUR DOTO VĀRDU UN APMEKLĒ LUDZU
Kā bija solījis, Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs VEŠŅAKOVS oficiālā vizītē apmeklēja Ludzu. Viņu pavadīja vēstniecības otrais sekretārs Aleksejs MAKAROVS un mūsu pusē jau labi zināmais KF ģenerālkonsuls Daugavpilī Nikolajs VIHĻAJEVS. Kā mēdz sacīt, tikšanās notika siltā un draudzīgā gaisotnē. Ja sākumā vēstnieks bija nedaudz atturīgs, bet domes vadība uztraukusies, tikšanās noslēgumā nevienam negribējās šķirties. Taču darbs paliek darbs, un vēstnieks devās uz nākamo pilsētu — Rēzekni.
Tikšanās vieta — novada domes zāle
Pēc iepriekš saskaņota plāna, ko bija apstiprinājis vēstnieks, vispirms bija paredzēta tikšanās ar domes vadību un deputātiem. Vēstnieku gaidīja ierodamies plkst. 16.00. Tieši šai laikā viņš arī ieradās un pasniedza domes priekšsēdētājai Jevgeņijai KUŠČAI milzīgu ziedu pušķi.
Sanākušos uzrunāja J. Kušča. Viņa sacīja: — Jau izsenis tā izveidojies, ka mūsu tuvākais kaimiņš ir Krievija. Kaimiņiem jādzīvo saticīgi, ar cieņu jāizturas vienam pret otru, nedrīkst turēt akmeni azotē. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Krieviju. Par to paldies pelnījusi iepriekšējā domes priekšsēdētāja. Kultūras jomā sadarbība attīstās ļoti labi. Tagad ir svarīgi attīstīt biznesa kontaktus.
Uzrunai sekoja dāvanu pasniegšana. Novadam raksturīgos piemiņas suvenīrus saņēma gan A. Vešņakovs, gan viņu pavadošās personas. Bez tam J. Kušča visiem dāvināja konfektes. — Lai dzīve būtu saldāka, — viņa jokojot piebilda. Savukārt vēstnieks uzdāvināja grāmatu par Maskavu. Tad viņš sacīja atbildes runu: — Arī es iestājos par labu kaimiņattiecību attīstību. Es ceru, ka Latvijas Valsts prezidents šogad apmeklēs Krieviju un šīs vizītes laikā tiks parakstīta virkne līgumu.
Vēstnieks dzīvi interesējās par novadu. Taču viņa rīcībā bija tikai divas ar pusi stundas laika, tāpēc nācās samierināties ar īsu prezentāciju, ko piedāvāja domes izpilddirektors Sergejs Jakovļevs, jo plašākai ekskursijai vienkārši nepietika laika.
Ludzas rajons — laimīgāko skaitā
Nelielās diskusijas laikā tika skarts jautājums par vienkāršotu robežas šķērsošanu. Tas ir svarīgi gan tūrisma attīstībai, gan Ludzas slimnīcai, gan uzņēmējiem.
— Ceram, ka šogad tiks atrisināts jautājums par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas teritorijās. Vēl drīzumā gaidāms sammits ES — Krievija, kurā kā viens no galvenajiem tiks skatīts jautājums par bezvīzu režīmu starp Krieviju un visu Eiropas Savienību. Bez tam pašlaik vēstniecībā strādā Krievijas muitas pārstāvis. Viens no viņa uzdevumiem — risināt lielo rindu jautājumu pierobežā, — sacīja A. Vešņakovs.
No savas puses piezīmēsim, ka Latvijas Ministru kabinets tieši pašreiz izskata dokumentu, ar kuru tiktu noteikta vienkāršota Latvijas — Krievijas robežas šķērsošana pierobežas rajonos dzīvojošajiem. Šai sarakstā iekļauta visa bijušā Ludzas rajona teritorija. Ja dokuments tiks apstiprināts pašreizējā redakcijā, iedzīvotājiem būs tiesības saņemt bezmaksas iebraukšanas atļaujas kaimiņvalstī. Tās varēs saņemt cilvēki, kuriem ir radinieki kaimiņvalstīs, tur apglabāti tuvinieki vai pieder nekustamais īpašums. Braukšanas mērķis var būt arī medicīniskās aprūpes saņemšana, līdzdalība kultūras un izglītojošos pasākumos, kā arī regulāru ekonomisko kontaktu uzturēšana, taču bez darba attiecību izveides.
Par slimnīcu tiks runāts ar Pleskavas apgabala administrāciju
SIA Ludzas rajona slimnīca valdes priekšsēdētājs Juris ATSTUPENS aktualizēja jautājumu par Ludzas slimnīcu: — Jaunuzceltā slimnīca nav pilnībā noslogota. Mēs varētu darīt krietni vairāk. Mēs varētu piedāvāt sadarbību ar Krieviju.
Slimnīca netika iekļauta vēstnieka apmeklēto vietu sarakstā, taču tas nenozīmē, ka šis jautājums viņu neinteresē. A. Vešņakovs sacīja, ka par radušos problēmu viņš ir lietas kursā: — Kārtējā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēdē, kas 4. jūnijā notiks Pleskavā, es runāšu ar attiecīgajām Pleskavas apgabala amatpersonām. Es zinu par jūsu slimnīcas potenciālajām iespējām.
Par piemiņas vietām
Nākamais tikšanās mērķis — ziedu nolikšana pie piemiņas akmens karā kritušajiem ludzāniešiem skvērā pie bijušās rūpnīcas Komutators. Vēstnieks bija gandarīts, ka novadā tiek izrādītas rūpes, lai saglabātu Otrā pasaules kara dalībnieku un upuru piemiņu.
Tad vēstnieks devās uz Ludzas Novadpētniecības muzeju. Viņu saistīja Jakova Kuļņeva vēsture. Par 1812. gada Tēvijas kara varoni stāstīja Valērijs DZEVALTOVSKIS. Viņš arī novadīja ekskursiju pa muzeju. Ekskursijas noslēgumā muzeja direktore Inga PRIKULE uzdāvināja vēstniekam grāmatu par Kuļņevu un izteica vēlmi sadarboties: — Mums radusies doma izveidot Kuļņeva krūšutēlu. Kopējiem spēkiem mēs varētu šo ieceri realizēt.
A. Vešņakovs solīja padomāt par šo priekšlikumu, apliecinādams, ka mums ir jāsaglabā varonīgu cilvēku piemiņa.
Muzejā noslēdzās arī vēstnieka vizīte mūsu novadā. Silti atvadījies un saņēmis vēl vienu J. Kuščas ielūgumu apmeklēt Ludzu, kaut vai lai atpūstos un pamakšķerētu mūsu gleznainajos ezeros, A. Vešņakovs devās uz Rēzekni. Tur viņu gaidīja tikšanās ar pilsētas vadību.
***
Krievijas Federācijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs apmeklēja arī Kārsavas novadu, tikās ar novada domes deputātiem, pagasta pārvalžu pārvaldniekiem. Viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika apspriests tikšanās laikā, bija robežšķērsošanas iespējas pierobežā dzīvojošajiem cilvēkiem. Sergejs TIMOFEJEVS