PAGASTA PĀRVALDNIEKA AMATĀ NAV VIEGLI
Kārsavas novada Malnavas pagastā 6. maijā darbu uzsāka jauna pagasta pārvaldniece Irēna Kaupuže.
Pēc pirmā amatā pavadītā mēneša iztaujājām Irēnas kundzi par jaunajiem pienākumiem un situāciju pagastā.
— Kandidēt uz pagasta pārvaldnieces amatu mani iedrošināja bijušie kolēģi.
10 gadus nostrādāju Vītolu skolā par skolotāju. Bija laiki, kad likās, ka stabilākas profesijas par skolotāja būt nevar. Bērni bija vienmēr, un šķita neiespējami, ka nāktos kādu skolu slēgt, bet pedagogiem zaudēt darbu. Taču laiku mainās. Tie izmainījās tiktāl, ka viss Vītolu skolas pedagogu kolektīvs zaudēja darbu. Kurš meklēja vietu citās skolās, kurš, tā kā es, nonāca bezdarbnieku rindās. Pirmajā laikā šķita, ka nu varēs pēc sirds patikas atpūsties. Taču laukos cilvēks pieradis atpūsties pēc padarīta darba. Ja darba nav, tad arī atpūta nenes gandarījumu. Otrs aspekts — atpūta paliek atpūta, bet naudu pelnīt vajag.
Uz pagasta pārvaldnieka amatu kandidēja 13 pretendenti. Katrs no viņiem savā jomā zinošs cilvēks.
Es, protams, esmu priecīga un pateicīga par man izrādīto uzticību. Taču visvairāk esmu priecīga par to, ka man ir darbs. Tieši darbs, nevis amats.
Protams, jebkurā darbavietā sākums nav viegls. Arī man neklājas viegli. Ir daudzas sfēras, tehniskie jautājumi, ar kuru risināšanu man dzīvē nebija nācies sastapties.
Taču man ir paveicies, ka kopā ar mani strādā zinoši un labi cilvēki, kuri nekad nav lieguši padomu.
Jau darba pirmajās dienās izlēmu, ka nekautrēšos prasīt padomu un, ja vajadzēs, arī palīdzību. Tehniskajos jautājumos varu droši vērsties pie Aleksandra Šarkovska, kuru pazīstu jau sen. Vēl strādājot skolā, bieži lūdzām viņam gan padomu, gan palīdzību. Finanšu jomā padomu vienmēr var lūgt pagasta kasierei Venerandai Nalivaiko.
Savu padomu un informāciju neliedz arī bijusī pagasta pārvaldniece Matilde Streļča.
Divas reizes mēnesī, bet, ja rodas nepieciešamība, arī biežāk Kārsavas novada domē tiekas visu novada pagastu pārvaldnieki. Ar visiem esmu iepazinusies, daudzus pazinu arī agrāk. Nav jau novads tik liels, un Kārsavas pusē arī nodzīvota lielākā dzīves daļa, izaudzināti dēli. Grūti iedomāties, kā būtu, ja nāktos strādāt šādā amatā svešā pusē, bet te savējie, ar kuriem vienmēr var sazvanīties, pakonsultēties, arī pamācīties.
Kas tagad būtisks notiek Malnavas pagastā?
Protams, kā visur, arī pie mums jūtams bezdarba pieaugums. Tas cilvēkus ietekmē ne tikai materiālajā ziņā, bet arī psiholoģiski. Vieni brauc projām, meklē darbu gan citviet Latvijā vai ārzemēs, citi paliek uz vietas.
Tagad daudziem lauku cilvēkiem liels atspaids ir iespēja strādāt simtlatniekos. Esmu daudz dzirdējusi par to, ka simtlatnieki slikti strādā vai nestrādā vispār, ka tā ir veltīga naudas izšķiešana un tamlīdzīgi. Jā, cilvēki ir dažādi. Vieni negrib strādāt ne par kādu naudu, citi priecājas par katru nopelnīto latu.
Malnavas pagastā ir daudz simtlatnieku, kuri strādā apzinīgi, un ir prieks gan par viņiem, gan arī par padarīto darbu. Kļūst sakoptāka pagasta teritorija, sakārtotas visas 10 pagasta kapsētas. Darba laukos nekad nav trūcis un darba rokas vienmēr vajadzīgas.
Lielas problēmas pagastā sagādā situācija daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās. Var teikt, ka gandrīz katru dienu cilvēki nāk ar sūdzībām — te kanalizācija aizsērējusi, te ūdensvads pagalam, tur krīt, tur brūk. Iespēju robežās problēmas risinām, taču skaidrs, ka nākotnē jādomā par ēku renovāciju.
Mūsu pagasta centrā vienmēr skan jauniešu balsis, jo te atrodas Malnavas koledža. Darbu uzsācis arī veco ļaužu pansionāts Mūsmājas. Tur tagad dzīvo 20 cilvēki vecumā no 37 līdz 89 gadiem. Lai nedaudz nopelnītu, novada dome izlēma ēkas trešo stāvu izīrēt.
Malnaviešiem problēmas ir ar kultūras dzīves organizēšanu, tā galvenais iemesls — pagastā nav sava Tautas nama. Protams, pašdarbnieki tiekas tepat pagasta telpās, taču tas ir pavisam savādāk nekā tad, ja būtu savas mājas.
Lauku cilvēkam vienmēr darbs darbu dzen. Tagad, kad esmu pagasta pārvaldniece, brīvā laika palicis pavisam maz. Pirms pāris gadiem piedalījos žurnāla Ieva rīkotajā vasaras nometnē sievietēm. Tur es iemācījos vienkāršu patiesību — sievietei ir jāprot atrast laiku sev. Pat tagad, kad šķiet, ka tā pavisam nav, vismaz vienu stundu dienā jāvelta tikai sev. Ne bērniem, ne radiem, ne darbam — tikai sev. Pie šīs atziņas pieturos arī tagad.
Pēc iespējas nūjoju. Citreiz ar domubiedrenēm, citreiz — viena.
Nūjojot strādā gan ķermenis, gan prāts. Tas ir labs laiks sakārtot domas pa plauktiņiem, saplānot nākošo dienu darbus.
Joprojām atrodu laiku Malnavas etnogrāfiskajam ansamblim, jo ar mūziku un dejām saistīta visa mana ģimene.
Dzīve rit uz priekšu, un es arī tagad pieturos pie atziņas: ir jāpaceļ galva, jāatrauj skatiens no zemes, jāskatās uz notiekošo pozitīvi. Arī tad, kad nav viegli.
Iveta ČIGĀNE