RADOŠĀ DARBA JUBILEJA DIVĀM AKTĪVĀM SALNAVIETĒM
13. jūlijā Salnavas Tautas namā notika Valentīnas Kirsanovas un Elvīras Bleives radošā darba jubileja. Valentīnai tie ir 30, bet Elvīrai — 40 gadi uz skatuves. Zīmīgs ir pasākuma nosaukums — Mans hobijs ir mans darbs. Sarīkojuma programmā — Elvīras un Valentīnas vadīto amatierkolektīvu uzstāšanās un viesu priekšnesumi. Valda humorpilna, brīva un sirsnīga gaisotne — kā jau savējo vidū.
Abas ir īstenas Salnavas patriotes, jo kurš gan cits vairāk ir nesis Salnavas vārdu pasaulē — Balticā, Dziesmu un deju svētkos, daudzajos projektos...
TN Salnavā ir vieta, kur vienmēr kas notiek, pie tam — visām paaudzēm. Nostrādāt vienā vietā kultūras darbā tik ilgu laiku nav vienkārši: atkārtojas gadskārtu svētki, citi tematiskie sarīkojumi, un vienmēr jācenšas izdomāt ko jaunu. To tiešām var tikai tāds cilvēks, kuram darbs reizē ir hobijs.
Elvīra vienmēr strādājusi gan skolā par mūzikas skolotāju, gan vadījusi pieaugušo kolektīvus TN. Tagad tā ir kapela Sābri, Salnavas etnogrāfiskais ansamblis, kas 2006. gadā saņēma Folkloras gada balvu, garīgo dziesmu ansamblis, bērnu vokālais ansamblis Mārītes. Elvīra pati spēlē akordeonu un dzied. Savulaik Salnavā bijis arī koris, pūtēju orķestris, vīru vokālais ansamblis.
Te, Salnavas klubā, savulaik notika Elvīras kāzas, te, Salnavas skolā, kur viņa strādā, Elvīra mācījusies arī pati. Te, pašā ciemata centrā, ir viņas mājas.
Par abām radošajām sievietēm var teikt, ka viņas paspēj vairāk nekā iespējams. Elvīra, piemēram, nopietni aizraujas ar floristiku, viņa viena no nedaudzajām centrā tur govi un prot gatavot visdažādākos sierus.
Dzīvē ir gan gaiši gadi, gan melnas svītras, bet, kā savā sveicienā teica Isnaudas pašdarbnieki, Elvīrai ir viena priekšrocība: tad, kad noskaņojums ir tāds, ka deguns velkas pa zemi, pietiek aiziet uz TN, satikties ar saviem dziedātājiem. Kad esi pāris stundas dziedājis un spēlējis, atgriezies mājās pavisam citā garastāvoklī.
Kurš gan Kārsavas novadā un visā bijušajā Ludzas rajonā nepazīst enerģisko Valentīnu Kirsanovu? Viņu nevar nepamanīt. Vienmēr skrienoša, vienmēr jaunu ideju pārņemta, viņa vienu dienu var būt Rīgā, otru — Salnavā, nākamajā — jau ārzemēs, bet vēl pēc dienas jau vadīt kādu pasākumu. Kā atzīst Salnavas jaunieši, viņi nezinot, kad Vaļa guļ, kad ēd.
Izrādās, ka sākotnējā profesija pēc Malnavas tehnikuma beigšanas Valentīnai bijusi grāmatvedība, bet vēlāk viņa pamazām sākusi kā pulciņu vadītāja un drīz vien nonākusi savā īstajā vietā — kultūras dzīves organizēšanā. Valentīna vada vairākus vietējos tautu deju kolektīvus, mazās meitenes ievada baletsoļu gudrībās, ir Salnavas amatierteātra režisore. Vēl Valentīnai ir talants un uzņēmība uzrakstīt projektus, kas gūst finansiālu atbalstu. Piemēram, pagasta pārvaldes vadītāja Anna Gabrāne teica paldies Valentīnai par to, ka Salnavas baznīcā pašlaik ir silti.
Negribas pārslavēt. Protams, darbā aizvadītajos gadu desmitos bijušas arī kļūdas un neveiksmes, spilgtāki un ne tik veiksmīgi pasākumi, tomēr viens ir jāatzīst: Salnavas kultūras dzīve bez Elvīras un Valentīnas tagad nav iedomājama.
Savas kolēģes ar izteiksmīgām dejām sveica Isnaudas deju kolektīvs, Mežvidu smaidīgās līnijdejotājas, Tilžas muzikanti, pagasta vadība, Inta Ostrovska no Malnavas un pašmāju aktieri un dziedātāji.
Balle turpinājās līdz rīta gaismai. Svētki bija izdevušies.
Sagatavots pēc Vandas ŽULINAS raksta, kas publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2012. gada 20.jūlijā.
Pārpublicējot un citādi izmantojot – atsauce obligāta.
