CIBLAS NOVADĀ ATTĪSTĪBU TUVĀKAJOS GADOS NESOLA

Pēc gandrīz septiņu mēnešu darba Ciblas novada pašvaldības vadība aicināja uz tikšanos iedzīvotājus Ciblā, Līdumniekos, Zvirgzdenē, Pušmucovā un Blontos. Katrā no pagastiem interese par šo pasākumu bija aptuveni līdzīga — ieradās kādi 20 — 30 cilvēki. Lielākā daļa gan tikai noklausījās priekšsēdētāja un izpilddirektora uzrunu, neko īpaši nejautājot.

Pašvaldības  budžets — pieticīgai  izdzīvošanai

Ludzas Zeme izbrauca uz Ciblas un Pušmucovas iedzīvotāju tikšanos ar novada vadību. Pašvaldības priekšsēdētājs Juris DOMBROVSKIS īsos vilcienos pastāstīja par padarīto, par budžeta stāvokli un par iecerēm. Jāsaka gan, ka nekādi lielie plāni jeb projekti tuvākajos gados pašvaldībai nav padomā, jo visur vajadzīgs savs līdzfinansējums, bet pašvaldības budžets paredzēts tikai izdzīvošanai. Svarīgākās prioritātes 2010. un 2011. gadā — saglabāt esošo infrastruktūru, visas skolas, feldšerpunktus, bibliotēkas un pārējās pašvaldības iestādes, saglabāt esošās darbavietas.

Pašvaldības budžets ir aptuveni 1 miljons latu. Ieņēmumi šajā reformu laikā ir krasi samazinājušies. 2009. gadā budžeta ienākumi netika izpildīti par 96 tūkstošiem latu, kas ir aptuveni 10% no pašvaldības budžeta, bet gads pabeigts praktiski bez parādiem.

Vislielākos izdevumus, protams, prasīja jau agrāk iesākto projektu realizēšana, izglītība, komunālā saimniecība. Lielu parādu pašvaldībai nav, kredītsaistības par iesāktajiem projektiem (piemēram, sporta halle Felicianovā, ūdenssaimniecību sakārtošana) sastāda 40 tūkstošus latu gadā. Halles celtniecību plānots pabeigt līdz rudenim, un tad aptuveni pusi no izmaksām varēs atgūt no Lauku atbalsta fonda. V. Dombrovskis izteica bažas, ka ļoti dārgi izmaksāšot šīs sporta halles uzturēšana, tā ka novadam ar tās uzcelšanu vēl izdevumi nebeigsies. Savu kārtu gaida sociālās mājas Felicianovā fasādes remonts. Ja arī izdotos iegūt finansējumu no projektiem, vienalga pašvaldībai būtu jāpiedalās ar savu līdzmaksājumu, tāpēc ar šo darbu pagaidām nesteigšoties.

Tā kā pēc administratīvi teritoriālās reformas izveidojās viena līmeņa pašvaldības un rajona padome kā tāda nepastāv, novadiem pašiem jāmaksā par vairāu iestāžu, tādu kā sporta skola, Bērnu un jauniešu centrs, pansionāts, patversme, būvvalde utt., darbu. Praktiski visas bijušās rajona padomes iestādes tagad pieder Ludzas novadam, un Ciblas novadam savstarpējos norēķinos jāmaksā lielas summas, ja šajās iestādēs mācās vai dzīvo novada iedzīvotāji.

— Ja jau valdība vēlējās pārdalīt funkcijas, tad vaja­dzēja arī tos 4 — 5 miljonus latu, kas agrāk gāja rajona padomes infrastruktūras uzturēšanai, turpmāk sadalīt pa novadiem proporcionāli iedzīvotāju skaitam, bet tā ne­notika. Šī nauda palika valstij, bet novadiem jāķepurojas ar to, kas ir, — piebilda izpilddirektors Eduards LUCKĀNS. 

Sociālajiem pabalstiem pagājušajā gadā iztērēti 29 tūkstoši, arī šogad plānots iztikt ar tādu pašu summu. Gada beigās naudas var pietrūkt, tāpēc J. Dombrovskis aicināja izmantot iespēju strādāt par 100 latu stipendiju, nevis prasīt pabalstu. Līdz šim novadā strādāja 111 simtlatnieki, iespējams, aprīlī varēs darbu piedāvāt vairāk cilvēkiem.  

Tika runāts arī par komunālo pakalpo­jumu tarifiem, kas visā novadā kļuvuši vienādi. Lielākie zaudētāji šajā situācijā izrādījušies pušmucovieši, jo agrāk atkritumu izvešanu dotēja pagasts, bet tagad par to no cilvēka tiek iekasēti 48 santīmi mēnesī. Tāpat pusdienas visiem Pušmucovas skolēniem bija par velti, tagad — tikai trūcīgajiem.

J. Dombrovskis atgādināja, ka līdzekļi ceļu uzturēšanai 2009. gadā samazināju­šies par 60%, bet šī ziema prasa ne mazāk kā iepriekšējās. Šogad finansējums samazinājies vēl par 20%. Ceļi tiekot uztu­rēti iespēju robežās. Tikai Zvirgzdenes un Blontu pagastam ir savi greideri, par darbiem uz pārējiem ceļiem jāslēdz līgumi ar firmām, un tas izmaksājot dārgāk. Ja 1 km ceļa tīrīšana pašu spēkiem izmaksā Ls 2,80, tad Agroķīmija par to prasa Ls 4,30 — 5. Sākuši remontēt vienu grei­deru Blontu pagastā, kas netika izmantots 20 gadus un ir gandrīz pilnībā izkom­plek­tēts. Nākamgad varbūt varēs to izmantot. 

Pašvaldības izpilddirektors teikto papildināja, bet viņa vārdos optimisma nebija vairāk ne par mata tiesu.

—Visā novadā strādā 256 cilvēki. Iespēju robežās centāmies saglabāt visas darbavietas, bet algas gan nācās nogriezt līdz minimumam. Mūsu pašreizējais budžets vērsts tikai uz izdzīvošanu. Ar to, ko iedevusi valdība, plānus kalt nav iespējams. Centīsimies saglabāt tikai eso­šo. Valdība ir ieplānojusi tādus ienākumus pašvaldību budžetos, kas līdzinās fan­tastikai. Tos pašvaldības diez vai iekasēs, bet eksistēšana jāplāno, balstoties uz šiem izfantazētajiem skaitļiem. Iedzī­votāju maksājumi gada sākumā budžetu īpaši nepapildina, jo neviens nesteidzas maksāt nekustamā īpašuma nodokli vai komu­nālos maksāju­mus. Mājokļa nodoklis paš­valdības kasē ienāks, tikai sākot ar ok­to­bri. Bet jādzīvo jau tagad, — tā E. Luc­kāns. 

Visvairāk  jautājumu — par  komunālo  saimniecību

Gan Ciblā, gan it īpaši Pušmucovā un arī Līdumniekos iedzīvotājiem bija jautājumi un pretenzijas par komunālās sfēras jautājumiem, par māju apsaimnie­košanu. Par pakalpojumu tarifu izmaiņām neviens neko neteica, bet satraucās gan par jumtiem, kas tek, gan par atkritumu konteineriem, kas pastāvīgi ir pilni. Ja jau iekasē naudu par atkritumu izvešanu, tad jādod iespēja tos izmest jebkurā laikā. Piemēram, Pušmucovas ciematā stāv četri lielie atkritumu konteineri, kurus iztukšo reizi divās nedēļās. Tas esot par maz. Priekšnieki atbildēja, ka ļoti dārgi par atkritumu pieņemšanu prasa poligonā, tāpēc iedzīvotājiem jācenšas atkritumus vismaz kaut kā šķirot un pārdomāt, ko izmet. Daudz ko varētu sadedzināt savās krāsnīs un plītīs.

Jumti Pušmucovas daudzstāvu mājām tika pielaboti (nolieti ar darvu) iepriek­šējos gados, diemžēl kāds tos paguvis pabojāt. Pietiek ar to, ka viens interneta vadu licējs uzkāpj uz jumta, saurbj cau­rumus, kur pagadās, un jumts jau atkal tek.

Arī Līdumnieku ļaudis jautāja, kad pašvaldība labos daudzdzīvokļu māju jumtus. Pēc atbildes varēja noprast, ka tādu plānu pašvaldībai šajos apstākļos nav. No privatizēto dzīvokļu īpašniekiem netiek iekasēts ne santīms par namu apsaimniekošanu, tāpēc iedzīvotājiem pašiem būtu jāpadomā, kā salabot kāpņutelpas durvis vai caurumu jumtā. — Diemžēl esat pieraduši pie daudz kā gatava un bezmaksas, bet treknie gadi pagātnē, — teica E. Luckāns.    

Atbildot uz jautājumu par ūdens skaitītājiem, J. Dombrovskis teica, ka skaitītājus iegādāsies pašvaldība, uzstādīs pašu dienests bez maksas, bet skaitītāja cena — aptuveni 15 lati — tikšot sadalīti uz gadu, un par to varēs norēķināties reizē ar citiem maksājumiem.

Pušmucovieši sūdzējās, ka ūdens kva­litāte pastāvīgi ir slikta, tas ir brūnganā krā­sā un ar dzelzs smaku. Lai gan E. Luc­kāns tam īpaši negribēja ticēt, viņš pa­skaidroja, ka pie vainas varētu būt vecās caurules.

Citi  jautājumi

Ciblā kāds iedzīvotājs jautāja, kur ņemt malku, ja viņam nav sava meža. Jāskolo divi bērni, bet viņi ar sievu pelna pa 100 latiem. Viņš varētu pats sagatavot, vai pašvaldība var kaut ko oficiāli ierādīt, lai tā nav zādzība?

J. Dombrovskis paziņoja, ka pašvaldība šogad ar malku neapgādā nevienu, un  ieteica vērsties pie pārvaldnieka vai pie mežsarga Dmitrija Fjodorova, kas varētu ierādīt cērtamus kokus vai kritalas.

Ciblā jautāja par pašvaldības plāniem attiecībā uz muižas ēku Felicianovā un kopmītnēm. V. Dombrovskis atbildēja, ka šīm un citām novadā esošām ēkām, kas atrodas kritiskā stāvoklī, plānots sastādīt iespējamo izdevumu tāmi, bet remonts ir tikai nezināmas nākotnes jautājums.

Felicianovas iedzīvotāji izteica sašutumu par kāda saimnieka suni, kas apdraud iedzīvotājus. Vai ir iespējams beidzot ietekmēt saimnieku? Novada vadība apelēja pie dzīvnieku turēšanas noteikumiem, kuru pašvaldībā vēl neesot, ieteica rakstīt iesniegumus (ko iedzīvotāji jau vairākkārt esot darījuši, bet nelīdz). Iedzīvotāji atbildi tā arī nesaņēma.

Pušmucovieši izteica vēlmi, lai pie viņiem atbrauc lauku attīstības speciālists un painformē par jaunumiem lauksaim­niecībā. J. Dombrovskis apsolīja to darīt zināmu Agrim Trukšānam.

Dzintra  BATŅA