VIŅI IR PIETIEKAMI PIEAUGUŠI, LAI SAPRASTU UN NOVĒRTĒTU
Nedēļas nogale pagāja Valentīndienas noskaņās. Daudz tika runāts par mīlestību. Ziedi, sirds kā kvēlu jūtu simbols, romantiska mūzika ir šo svētku pavadoņi. Arī jaunas ģimenes gaitas parasti iesākas tikpat skaisti. Dīvaini, ka tas viss bieži izplēn, aiziet nebūtībā un pat aizmirstas, kad sākas ikdiena.
Aug bērni. Savas ģimenes attiecību modelis viņiem ir jāpieņem tāds, kāds tas ir. Viņi to nav izvēlējušies. Viņiem vismīļākā un vistuvākā ir sava ģimene, savas mājas. Savas attiecības kārtojot, pieaugušie mēdz aizmirst par bērniem. Sevi attaisnojot, parasti tiek minēti argumenti: — Viņi ir mazi. Viņi neko nesaprot. Uz viņiem tas neattiecas.
Tomēr dzīve ik brīdi apliecina, ka bērni visu, kas notiek mājās, uztver pat daudz jūtīgāk nekā pieaugušie. Aizsargreakcija var būt visdažādākā — sākot no asarām, beidzot ar noslēgšanos sevī, ārēji rupju izturēšanos. Lai lieki nemoralizētu, piedāvājam jums izvilkumus no 10 un 11 gadus vecu skolēnu domrakstiem Ideāla ģimene. Nav svarīgi, kuras skolas bērnu darbi tie ir. Tā ir parastas skolas parasta klase.
Viela pārdomām vecākiem.
— Ideālā ģimenē dienas beigās visi apsēžas pie vakariņu galda un katrs pastāsta, kā viņam ir veicies. Visi viens otru saprot un palīdz, ja ir nepieciešams. Ideālā ģimenē vīrs un sieva viens otram ir uzticīgi, nekad nav strīdu. Ja kāds no ģimenes kaut kur aizbrauc, tad visi viņu ļoti gaida mājās.
Tādai, lūk, jābūt ideālai ģimenei.
— Ideāla ģimene? Es nezinu, kāda tā īsti ir.
— Ideālā ģimenē ir mamma, tētis, bērni, vectētiņš un vecmāmiņa. Visi ģimenē ir draudzīgi, apspriež sarežģītākos un smagākos jautājumus kopā, iesaista arī bērnus, uzklausa un ļauj otram izteikties.
Domāju, ka ideālā ģimenē jābūt dienas režīmam un katram ģimenes loceklim jāizpilda savi pienākumi. Vecākie bērni pārbauda, kā jaunākie izpildījuši mājas uzdevumus. Vecāki bērniem dod kabatas naudu.
— Es domāju, ka ideāla ir ģimene, kurā visi — mamma, tētis, bērni un vecāki — dzīvo vienā mājā. Brāļi un māsas ir draudzīgi un cits citu aizstāv. Vecāki vakarā saviem bērniem vienmēr pajautā, kā viņiem skolā ir klājies, un uzklausa, ko viņiem pastāsta. Vecāki palīdz bērniem.
— Ideāla ģimene ir tāda, kurā nekad nestrīdas un nekaujas. Tur viens otram nekad nesit ar dūrēm vai ar siksnu. Tādā ģimenē nepsiho par sīkumiem. Bet, ja kādreiz gadās sastrīdēties, tad neviens neiet projām no mājām. Mammai ideālā ģimenē nav jāraud. Tādā ģimenē nedzer un pēc tam nerīko skandālus. Ja mamma un tētis par kaut ko domā atšķirīgi, tad viņi nestrīdas, bet pārrunā savā starpā un viens otram piekāpjas.
— Ideāla ģimene ir tāda, kurā cilvēki mīl viens otru, tāpēc viņi nestrīdas. Var būt pat tā, ka viens uz veselu nedēļu aizbrauc strādāt citā pilsētā, tāpēc nesatiekas katru dienu. Bet viņi tāpat ir laimīgi, jo galvenais, ka viņi mīl viens otru. Mīlēt vienam otru ir obligāti, lai būtu laimīgi.
— Ja ģimene ir laimīga, tad ciemiņi viņu mājās jūtas ļoti labi. Šādas ģimenes rīko svētkus, kuros visiem ir interesanti. Ja jāsakopj māja, tad strādā visi ģimenes locekļi. Ideālā ģimenē bērni labi mācās. Es ļoti gribētu, lai man būtu ideāla ģimene.
— Kad atnāk vecmāmiņa, mēs visi sapulcējamies virtuvē, apsēžamies pie galda, paēdam un parunājam par savām bēdām un priekiem. Tad mēs visi sajūtamies kā liela, draudzīga ģimene.
Piemēram, Jaungadu sagaidot, tā bija.
— Lai būtu ideāla ģimene, tā nedrīkst būt pārāk nabadzīga. Mājās jābūt vismaz vienam mājdzīvniekam. Mājai jābūt kārtīgai un sakoptai, traukiem — nomazgātiem, putekļiem — noslaucītiem. Istabās ir daudz puķu un citu zaļumu. Tā noteikti ir pilna ģimene, kurā nekad nerājas.
Bērnu domrakstos ielūkojās Vanda Žulina