ATMIŅAS PAR KĀRSAVU — GRĀMATĀ
Piektdien, 20. janvārī, Kārsavas bibliotēkas lasītavā sapulcējās tik daudz cilvēku, ka nepietika sēdvietu un telpa izrādījās par šauru. Te notika vietējā novadpētnieka Nikolaja Nikuļina grāmatas Atmiņas par Kārsavu atvēršanas svētki.
Tikšanos bibliotēkas vadītāja Inta Jurča atklāja ar zīmīgu O. Slišāna dzejoli, kurā ir rindas:
— Mēs sovu zemi atdūdam cytim,
kurim nav juozyn
— ni par vīnu Franci,
— ni par vīni Seili,
— ni par vīnu Pujatu...
Mes sovu dzimteni nūmainam pret cytu
— kura naprosa celt i gūdynuot pīminekļus...
Globalizācijas laikmetā, kad pasaulē robežas nav šķērslis, ir tik viegli zaudēt savas saknes. Un tiešām, kuru gan citu, ja ne mūs pašus, var interesēt senču likteņi, kāda neliela ciema vai mazpilsētiņas senatne — sīkums pasaules vēstures svarīgajos notikumos. Sīkums svešiniekiem, bet svarīga dzīves daļa, ko var nosaukt arī par patriotismu, mums pašiem. Interese par bijušo šobrīd vairāk ir pusmūža un vecāku cilvēku vaļasprieks. Vismaz tā varēja spriest pēc tikšanās apmeklētāju sastāva.
Nikolajs Nikuļins par sevi gan stāsta, ka vēstures pētīšana savā veidā viņam sākusies ar leģendu par Malnavu, ko viņš 7 gadu vecumā dzirdējis no sava tēva. Autors uzsver, ka nule izdotā grāmata ir daudzu gadu darba rezultāts. Tas nav zinātniski vēsturisks pētījums. Vēstures traģiskie notikumi, laikmeta pavērsieni te tēloti no vienkāršā cilvēka skatu punkta, atspoguļoti ļaužu likteņos, viņu vērtējumos.
Sagatavots pēc Vandas ŽULINAS raksta, kas publicēts laikrakstā „Ludzas Zeme” 2012. gada 24. janvārī.
Pārpublicējot un citādi izmantojot – atsauce obligāta.