SĒJAS LAIKS SĀKAS AR PESIMISTISKU NOSKAŅU
Spriežot pēc sēklas pieprasījuma, Latgalē šogad zemnieki sēs mazāk. Ražošanas izmaksas aizvien ceļas, graudu iepirkuma cenas stāv uz vietas, bet valsts un Eiropas atbalsts lauksaimniecībai samazinājies par trešdaļu.
— Kaut arī saka, ka bez peļņas mūsu dienās strādā tikai muļķis, zemnieks laikam tā iekārtots, ka nevar nestrādāt: nāk pavasaris, sējas laiks, tātad jābrauc tīrumā un jāstrādā, — saka zemnieku saimniecības Akmeņlauki īpašnieks Boriss Veļičko. Pagājušajā nedēļā pavasara darbi sākušies arī viņa saimniecībā. Pirms tam piebaroti ziemāju sējumi, un pēc nedēļas būs skaidrs, kā tie pārcietuši ziemu, kaut gan jau tagad redzams, ka zemākās vietās izmirkuši pat dažas simtdaļas lieli laukumi.
— Pagājušā gada pavasarī ziemāji diezgan ilgi mocījās, arī šopavasar laiks diezgan auksts, attīstība ievelkas, — saka saimnieks. No ziemājiem Akmeņlaukos iesēti trīs šķirņu kvieši.
Sākusies aršana, bet dažos laukos jau sēj vasarājus. Pavisam Akmeņlaukos šogad tikšot apsēti aptuveni 500 ha: 320 ha atvēlēti vasaras kviešiem, 80 ha — auzām, jo saimniecībā aizvien attīstās zirgkopība, 100 hektāros sēs miežus. Varbūt būs jāpārsēj 20 — 30 ha zālāju.
Grūtības sagādā tas, ka tīrumi žūst ļoti nevienmērīgi, uz viena tīruma nācies izbraukt pat trīs reizes, lai apartu. Bet saimniecībā apstrādājamās platības izmētātas dažādās vietās. Līdz vienam otram tīrumam, piemēram, Istras pagastā, jābrauc pat 20 km tālu.
Vai iepriekšējais gads bija veiksmīgs? Kā to lai ņem? Ražas ziņā — ne labāks, ne sliktāks par citiem, diemžēl SIA Lako Kalsnavā, kur nodoti graudi, bankrotējusi un tā arī palikusi parādā saimniecībai 47 tūkstošus latu. Bet tas vēl nav viss — Valsts ieņēmumu dienests vēl licis zemniekam samaksāt pievienotās vērtības nodokli par nodotajiem graudiem. Un tādu piekrāpto saimnieku nav mazums. Arī Rēzeknes dzirnavniekā līdz ar īpašnieka maiņu ieviesti jauni maksas pakalpojumi, līdz ar to piespiežot zemnieku pārdot graudus tad, kad tiem ir vizsemākās iepirkuma cenas.
— Sēšana, mēslošana, sējumu apstrāde līdz ražas novākšanai jau izmaksā aptuveni 300 Ls/ha. Lai tie atmaksātos, no hektāra jānovāc 6 tonnas labības. Latgalē tādas ražības nav. Tad nu sanāk, ka strādā strādāšanas dēļ.
Dzintra BATŅA