KĀRSAVAS NOVADS AIZGAVĒŅOS LUSTĒJAS GOLIŠEVĀ
Meteņdiena — Aizgavēnis senāk tika svinēta ļoti plaši, ar jautrām izdarībām, skaļām lustēm. Taču arī mūsdienās gan pareizticīgie, gan katoļticīgie šos svētkus atzīmē ar prieku.
Šogad Aizgavēņi abām ticīgo konfesijām svinami gandrīz vienlaicīgi. 12. februārī Kārsavas novada cilvēki Meteņdienu svinēt pulcējās Goliševā. Kā uzsvēra Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka, Goliševā Meteņdiena tiek svinēta katru gadu un šī tradīcija stipri iesakņojusies.
— Novadā mazie pagasti nedrīkst pazust, tieši tāpēc šos svētkus arī tika nolemts svinēt Goliševas pagastā.
Jāatzīmē, ka goliševieši bija īpaši gatavojušies, jo netrūka ne atrakciju, ne interesantu pasākumu. Viens no galvenajiem notikumiem — ledus zvanu torņa atklāšana. Par tā tapšanu rūpējās pareizticīgo priesteris tēvs Aleksejs Vinogradovs.
— Iecere un sagatavošanās darbi ilga veselu mēnesi, taču pats zvanu tornis tapa nedēļas laikā. Protams, tas nebija viegli, taču Dieviņš parūpējās par atbilstošiem laika apstākļiem. Ideju realizēt aktīvi palīdzēja Goliševas iedzīvotājs Vasilijs Mortuļevs. Tā kā ledus upēs un ezeros šogad ir īpaši biezs, ledus blāķus (apmēram 8m3) nācās griezt tepat Goliševas dīķī. Kāpēc zvanu tornis?
Varbūt vairāk tāpēc, ka gribējās kaut ko īpašu, agrāk neredzētu. Goliševa ir attāls ciematiņš pie pašas Latvijas valsts austrumu robežas. Taču arī te dzīvo cilvēki, kuriem ir nepieciešamas izklaides. Šādā veidā gribējās pievērst citu novada iedzīvotāju uzmanību Goliševai, parādīt, cik atsaucīgi, ticīgi un izdomas pilni cilvēki te dzīvo. Domāju, ka ideja ir izdevusies, jo pasākuma laikā cilvēki priecājās, smaidīja, labi pavadīja laiku, — tā tēvs Aleksejs.
Tiešām, katrs, kurš ieradās uz Meteņdienas svinībām, varēja atrast sev piemērotu izklaidi. Pēc zvanu torņa atklāšanas visi tika aicināti uz nelielu koncertu, kura laikā klātesošie uzzināja, kā Maslenicu atzīmē pareizticīgie. Katrai svētku nedēļas dienai ir sava nozīme.
Uzstājās gan Goliševas sieviešu ansamblis, gan Mērdzenes sieviešu koris. Gribētāji varēja izmēģināt roku velteņu mešanā, dambretes spēlē, lidojošo šķīvīšu mešanā. Bija arī padomāts par atrakcijām mazākiem un lielākiem bērniem. Riņa rats griezās bez apstājas, jo izvizināties ragaviņās gribētāju netrūka. To drosmīgo un izveicīgo, kurš uzrāpsies umurkumurā, gaidīja īpaša balva — kārts galā bija piesiets sainis, kurā atradās dzīvs, skaists, labi barots gailis. Sacensību rezultātā par tā īpašnieku kļuva Ivars Mortuļevs.
Var droši teikt, ka tik daudz vīru diez vai kādreiz Goliševā bija sabraucis. Kā nu ne, ja pasākuma ietvaros skolas stadionā tika rīkots autorallijs. Dažādu marku automašīnu vadītājam un stūrmanim, izpildot dažādas figūras, bija jāizbrauc 550 m gara trase. Sacensībām bija pieteikušas 12 ekipāžas.
Vakarā svētku svinēšana turpinājās Goliševas Tautas namā.
Iveta ČIGĀNE