30 gadi dziesmas dvēselītes meklējumos
Dzintra BATŅALai dziesma labi skanētu, tai jāatrod dvēselīte. To zina ikviens, kas dzied, vēl jo vairāk tie, kas dzied gadu gados krātās un no paaudzes paaudzē nodotās tautas dziesmas. Šķiet, Raipoles etnogrāfiskais ansamblis ir atradis šo dvēselīti, savā dziesmu kamolā ietinot ap 60 dziesmu.
26. novembrī Raipoles etnogrāfiskais ansamblis svinēja 30 gadu jubileju. Sarīkojums bija pirmais notikums atjaunotajā Nirzas Tautas namā, un no šī brīža etnogrāfiskais ansamblis nesīs Nirzas vārdu.
Pasākumā, kuru vadīja kultūras dzīves organizatore Aina Gailiša, paši jubilāri saviem ciemiņiem un apsveicējiem sagādāja dāvanu — ieskatu notikumiem bagātajā pēdējo 5 gadu vēsturē (jo jubilejas tiek rīkotas ik pēc 5 gadiem) un skaistas dziesmas. Bet pirms tam zālē pa vienam ienāca un sveces iededza 11 ansambļa dalībnieki: tā vadītāja Jevgeņija Bogdanova, kura ansamblī dzied kopš tā dibināšanas dienas 1975. gadā, Iveta Labāne, Ļubova Vanagele, Ādams Pastars (pievienojušies 1987. gadā), Anita Klovāne (kopš 1996. g.), Reinholds Vonda, Jeļena Abramova, Ināra Seidare (dzied kopš 2000. gada), Antoņina Zeļča (no 2003. g.), Anfija Ļebedeva un Sergejs Larka, kuri etnogrāfiskajam ansamblim pievienojās šogad. Aizkustinošs bija brīdis, kad visi dziedātāji iededza liesmiņu, pieminēdami mūžībā aizgājušos iepriekšējo gadu dziedātājus un folkloras teicējus.
Kas par jubileju, ja nav sveicēju?
Valsts kultūras inspektore Ludzas rajonā Aija Razumovska pasniedza Tautas mākslas centra Atzinības rakstus Nirzas etnogrāfiskajam ansamblim un tā vadītājai Jevgeņijai Bogdanovai. Tāpat arī Ludzas rajona padomes Atzinības rakstu saņēma gan kolektīvs, gan tā vadītāja. Kultūras centra vadītāja Sarmīte Stapule-Zagorska teica: — Jevgeņija Bogdanova katrā dziesmā ieliek daļu dvēseles, tāpat kā maizi cepdama un ar cilvēkiem runādamās.
Ar muzikālu sveicienu uz Nirzu bija atbraukuši tuvākie kaimiņi — Ņukšu pagasta folkloras kopa Rīkšova. Laba vēlējumus teica pagasta priekšsēdētāja Antoņina Sjakste. Ar skaļām ovācijām saņemta Saeimas deputātes no Tautas partijas Antas Rugātes dāvana — pastalas visiem dziedātājiem. Etnogrāfiskā ansambļa dalībnieku acīs atmirdzēja gaisma no 30 svecītēm tortē, ko uzdāvināja pagasta padomes deputāts Anatolijs Stjade.
Labi vārdi un novēlējumi etnogrāfiskajam ansamblim tika veltīti arī vēlāk, pasākuma saviesīgās daļas uzrunās un tostos.
Pirmais pasākums atjaunotā Tautas nama zālē bija sirsnīgs un jautrs, un tas ir labs sākums.
—PALĪDZĒT VAR TIKAI TAM, KAS PATS DARA,
— tā, atklājot Nirzas pagasta Tautas namu, teica Saeimas deputāte no Tautas partijas Anta Rugāte. Pateicoties Tautas partijai, no valsts budžeta tika piešķirtas investīcijas bijušās ēdnīcas remontam un Tautas nama ierīkošanai Nirzas centrā. 26. novembrī ar Nirzas etnogrāfiskā ansambļa jubilejas sarīkojumu Tautas nams uzsāka jaunu posmu savā vēsturē. Deputāte pašvaldībai uzdāvināja Valsts karogu, kas tika svinīgi izkārts pie ēkas, kā arī Andryva Jurdža Myužeigū kalendaru, citējot ierakstu 26. novembra dienā: — Dēl vīna nūkoltuša zora navajaga kūka nūcērst. Zīmīgi, vai ne?
Kas tad ir tie, kas dara? Tā ir pašvaldība. — Mēs jau sen sapņojām par to, lai bijušo ēdnīcu atdzīvinātu un te iekārtotu Tautas namu, jo vecā ēka ir diezgan bēdīgā stāvoklī, — teica Nirzas pagasta priekšsēdētāja Antoņina Sjakste. — Mums pašiem tas nebūtu pa spēkam, tāpēc rakstījām investīciju projektu valdībai. Tikām sadzirdēti.
Daudz pateicības vārdu par jauno Tautas namu saņēma arī pati pagasta priekšsēdētāja, tāpat arī kultūras darba organizatore Aina Gailiša un deputāte A. Rugāte, kā arī visi tie cilvēki, kas veica neredzamo, melno darbu — remontēja, mazgāja, kārtoja.
Nirzas pagasta padome ir uzrakstījusi valsts investīciju projektu, tas atbalstīts, un, pateicoties finansējumam, par 8 tūkstošiem latu nopirkta ēdnīcas ēka (tai skaitā Ls 2000 — pašvaldības līdzfinansējums), savukārt Ls 15000 iztērēti remontam. Jaunajā Nirzas Tautas namā iekārtota zāle, garderobe, vestibils, divas palīgtelpas un tualetes. Pārsteidzoši labi saglabājies sienas gleznojums zālē, ko mākslinieks Gunārs Krasts gleznojis vēl tad, kad te atradās ēdnīca, tātad vismaz pirms 20 gadiem. Labi saglabājusies arī betona plākšņu grīda. Gaišie griesti un sienas saullēkta toņos padara šo vietu neparasti mājīgu.
— Apgūta tikai trešā daļa no ēkas. Te ir vēl viena liela zāle, uz kuru varbūt nākotnē varētu pārcelt pagasta bibliotēku, bet pārejās telpās ierīkot veselības aprūpes centru. Arī pagrabtelpas ir tik plašas — kaut vai baseinu taisi! — teica A. Sjakste.