100 gadi paļāvībā uz dievu
Rīt kārsaviete Lidija Vasiļjeva atskatīsies uz savas dzīves 100 gadiem. Šo jubileju viņa, šī ticībā stiprā sieviete, neuzskata par kaut ko īpašu: — Dievs dāvājis tik garu mūžu.Apbrīnojami ir tas, ka arī tagad Lidija Vasiļjeva ir psalmu dziedātāja un lasītāja ne tikai Kārsavas, bet arī Pudinavas pareizticīgo baznīcā. Ceļš no Kārsavas līdz Pudinavai viņai nešķiet par grūtu, jo visa Lidijas kundzes dzīve ir ticības stiprināta. Jāpiebilst, ka ticība Lidijas kundzei nav tikai ārēju ceremoniju ievērošana — tā ir ticība dziļi sirdī. Viņa vienmēr visiem vēl tikai labu, ļoti pārdzīvo par saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem, tā ir patiesa mīlestība pret pasauli, dzīvošana pēc Dieva likumiem.
Tēvs Pjotrs Fedotovs, Pudinavas pareizticīgo baznīcas garīdznieks, pazīst Lidiju Vasiļjevu jau kopš 1996. gada, kad sāka te kalpot. Lidijas kundze, ja vien veselība to atļauj, vienmēr piedalās baznīcas dievkalpojumā. Viņai ir apbrīnojama atmiņa, pati pēc dabas Lidijas kundze ir ļoti uzmanīga, iejūtīga, prot pajokot un saprot humoru.
Tēvs Pjotrs novēl Lidijai stipru veselību. Lai Dievs dod viņai daudzus skaistus gadus! Paša tēva Pjotra garīgās kalpošanas laikā Lidija Vasiļjeva ir otrais simtgadnieks. Garīgajā seminārā Ļeņingradā viens no viņa pasniedzējiem arī svinēja 100 gadus. Tas ir izcils notikums katra cilvēka dzīvē. Svētdien baznīcā notiks dievkalpojums, kurā draudze pateiksies Dievam par ilgo mūžu, ko tas devis Lidijai Vasiļjevai, pēc tā draudze apsveiks jubilāri savā pulkā.
Dzīvesstāsts atklāj Latgales vēsturi
Lidijas kundzes dzīve ir līdzīga daudziem tā laika Latgales zemnieku likteņiem.
Viņa dzimusi 1906. gada 29. aprīlī Kārsavas pagasta Lāčukalnos, pareizticīgo latviešu ģimenē. Pabeigusi pamatskolu Kārsavā, strādājusi tēva saimniecībā. 20 gadu vecumā aizprecējusies uz Mērdzenes pagastu. Ģimenē piedzimušas divas meitas. Vecākā meita Jeļena (1926.) tagad ir kopā ar māti. Vēlāk Lidijas ģimene dzīvo Goliševā, kur saimnieko nelielā veikaliņā, strādā pastā. Pēc kara Vasiļjevi uzcēluši māju Kārsavā. Te arī pagājuši visi šie gadi. Ticībai un baznīcai ļoti liela nozīme bija visā Lidijas dzīvē. Jau 1952. gadā viņa sākusi kalpot baznīcā. Lielākā daļa no tiem, ar kuriem Lidija dziedājusi Goliševas, Kvitanes un citās apkārtnes baznīcās, ir jau aizsaulē. Viņa pārstāv daudz pieredzējušo vecāko paaudzi.
Arhimandrīts Viktors (Mamantovs) savā rakstā par Lidijas kundzi avīzē Vinogradnaja Loza raksta, ka, šķiet, tieši uz viņu attiecināmi garīgā rakstnieka Ivana Iļjina vārdi: — Vecumu nenosaka dzīves ilgums un ķermeņa stāvoklis, to nosaka ar citām mērvienībām. Vajag censties palikt neatkarīgam no sava vecuma, nestrīdēties ar to. Lai nāk vecumdienas: tās nedrīkst apdzēst jūsu jaunību. Ir iespējams reizē būt vecam un jaunam. Tas ir augstākais garīgā brieduma laiks. Vecumdienas ienes sirdī mieru un klusumu, tās redz savā priekšā brīnumaino dzīves horizontu. Cik laimīgs ir cilvēks, kurš sagaidījis vecumdienas un nav pazaudējis jaunības dāvanas!
Tēvs Viktors ar dziļu cieņu un apbrīnu noraugās uz garīgi bagāto Lidijas Vasiļjevas mūžu.
Kur meklējams ilgo un saturīgo gadu noslēpums? Meita Jeļena uzskata, ka tas ir vecākās paaudzes grūtajā dzīvē iegūtais garīgais un fiziskais rūdījums. Viņu dzimtā ilgs mūžs bijis vairākiem cilvēkiem.
Varbūt savs pluss ir tas, ka mūsu vecāki un vecvecāki lietoja savā saimniecībā saražotos dabiskos pārtikas produktus.
Nekad mūžā Lidija nav aizrāvusies ar tabletēm un ķīmiski ražotajām zālēm, bet stiprinājusi veselību ar dabas dāvanām — ārstniecības augiem, kas tepat, savā zemē, izauguši. Savā mūžā viņa nav slimojusi ar nopietnām slimībām, ne reizi nav ārstējusies slimnīcā. Līdz pat šim laikam Lidijas kundze interesējas par notikumiem, lasa avīzes (gan ar lupu).
Visiem apsveikumiem pievienojas Kārsavas pilsētas domes deputāti: — Simtgadu jubileja mūsu pilsētā ir unikāls notikums. Mēs novēlam Lidijas kundzei stipru veselību un gara gaismu!